IZM

Vienīgais kavēklis jaunā pedagogu algu modeļa ceļā ir 6 miljoni eiro, kuru pietrūkst kultūrizglītības skolotāju darba samaksai. Par to, kur šo summu atrast, šodien spriedīs koalīcijas sadarbības padomes sēdē.

Šodien koalīcijas padome lēmumu par pedagogu atalgojuma reformu vēl nepieņēma un vienojās vien par to, ka atbildīgajiem ministriem būs atkārtoti jāsanāk uz tikšanos.

Kultūrizglītības pedagogiem algu reformas īstenošanai nepieciešami 13,5 miljoni eiro. Vai šī nauda, kas vajadzīga jau no 1. septembra, atradīsies valsts budžetā, gan nav zināms. Tāpat vēl nav skaidrs, kad valdībā tiks apstiprināti jaunie noteikumi.

Vakar iepretim Ministru kabineta ēkai protesta akciju rīkoja mākslas un mūzikas skolu pedagogi. Viņi ar skaļu muzicēšanu (arī skandējot sēru maršu) un dziedāšanu pauda neapmierinātību pret nevienlīdzību nozarē. Par to liecināja arī plakāti: Mākslai vajag izglītību, izglītībai – mākslu!, Latvijai profesionāļus nevajag!, Kad dziesmu svētki, tad ordeņi, kad kultūrizglītība, tad piga!

Mūzikas un mākslas pedagogi ir ļoti sašutuši par nevienlīdzību starp izglītībā strādājošajiem: viņiem jaunais modelis darba samaksu neparedz palielināt. Viņi jau tā vairākus gadus strādā par samazinātām algām un nu atkal tiek apieti. Protestējot pret šādu diskrimināciju, šodien kultūrizglītības skolotāji dodas piketēt pie valdības ēkas.

Vairumam skolēnu sākas vasaras brīvlaiks, liecina Ministru kabineta noteikumi par 2015./2016.mācību gada un mācību semestru sākuma un beigu laiku.

Vienotības virzītā izglītības sistēmas reforma nonākusi konfliktā ar Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) ultimātu – nevienas pašvaldības pedagogiem reformas rezultātā nedrīkst samazināties algas. Neraugoties uz nesavietojamajām abu politisko spēku pozīcijām, ZZS reformas ieviešanā tomēr sola savu atbalstu.

Lai pārrunātu pedagogu algu reformas gaitu, tostarp – gan par kultūrizglītības, gan pirmsskolas pedagogu darba samaksu un situāciju ar Pierīgas pašvaldību skolām, vakar tikās premjers Māris Kučinskis (ZZS) un izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (Vienotība).

Jebkuru izglītības, arī pedagogu algu, reformu mērķim jābūt izglītības kvalitātes kāpumam. Caur pedagogu slodzes un skolu tīkla administrēšanu, pedagogu motivēšanu, macību organizāciju, infrastruktūras nodrošināšanu ieguvējam beigās jābūt skolēnam. Līdzšinējais Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) piedāvājums par to liek šaubīties. Rēķinoties ar globālo konkurenci, citviet domā, kā uzlabot izglītības kvalitāti, veicināt izcilības, bet mēs ejam uz kvalitātes pasliktināšanu.

Jaunais pedagogu algu modelis vēl nav nekādā oficiālā apritē, līdz ar to tajā vēl ir iespējamas izmaiņas, šorīt intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta Panorāma" uzsvēra Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).

Jaunais algu modelis pasliktinās vismaz trešās daļas pedagogu dzīves un darba kvalitāti. Un tas draud ne tikai pilsētās, bet jo īpaši laukos, kur mazās skolas (mazāk par 70 bērniem) palēnām tiks noliktas «zem likvidācijas cirvja», satraucas skolu vadītāji. Galu galā tas novedīs pie tā, ka daudzi zaudēs darbu vai arī būs spiesti skraidīt pa vairākām izglītības iestādēm, lai salasītu likmi.

Kultūrizglītības skolu pedagogi draud piketēt un streikot, uzzinot, ka viņiem jaunais modelis algu kāpumu neparedz. Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) mudina trūkstošo naudu – 7 miljonus eiro – meklēt Kultūras ministrijas (KM) budžetā, jo šīs mācību iestādes nav IZM pakļautībā. Savukārt KM norāda, ka naudas šim mērķim tai nav un pedagogu algas jāfinansē no viena avota, proti, IZM.

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) darbu pie jaunā pedagogu algu modeļa ir beigusi. Šomēnes skolotāji jau varēs izrēķināt, cik liela summa ieripos viņu maciņā nākamajā mācību gadā, sola ministrs Kārlis Šadurskis. Daļai pedagogu (pirmsskolas, augstskolas) gan būs jāsamierinās ar neziņu, jo šobrīd viņiem nauda valsts budžetā nav atrasta.

Jaunais pedagogu atalgojuma modelis spiež pazemināt izglītības kvalitāti Pierīgā, jo liek veidot vēl lielākas klases, lai arī bērnu skaits tajās faktiski jau ir sasniedzis pieļaujamo maksimumu, šādu viedokli Latvijas Radio pauda Ādažu domes priekšsēdētājs, Pierīgas pašvaldību apvienības vadītājs Māris Sprindžuks (LRA).

Par jauno pedagogu algu modeli, kam jābūt skaidram detaļās jau šomēnes, nozarē strādājošajiem joprojām jautājumu ir vairāk nekā atbilžu. Pašreizējie aprēķini rāda, ka arī darba samaksas pieaugums daudzviet varētu būt pavisam niecīgs vai pat nebūt nemaz.

Latvijā pašlaik ir apmēram 12 000 skolēnu, kas apgūst speciālo vai iekļaujošo izglītību. Lai gan arvien vairāk bērnu ar īpašām vajadzībām apmeklē vispārizglītojošās skolas, nevis speciālās, tomēr bez nopietnām reformām šajā izglītības sektorā neiztikt. Diemžēl daudz kas šajā jomā vēl saglabājies no padomju gadiem, kad šādus bērnus norobežoja no sabiedrības īpašās iestādēs dziļos laukos.

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) cer ietaupīt vairākus miljonus eiro, pārkreditējot sporta būvēm saņemtos kredītus, kā arī atbrīvojoties no tai neraksturīgām funkcijām.

Jaunais pedagogu algu modelis nenovērsīs nevienlīdzību darba samaksā. Būs skolotāji, kas neko neiegūs, un daļa pat zaudēs, proti, darbu, bažījas nozarē strādājošie, iepazīstoties ar jauno modeli, ko vakar prezentēja Izglītības un zinātnes ministrija (IZM). Tā arī nenoliedz: skolu tīkls būs jāoptimizē, un līdz ar to neizbēgami saruks skolotāju skaits.

No 27 Eiropas Savienības fondu (2014.–2020. gadam) finansētām zinātnes, vispārējās, augstākās, profesionālās izglītības programmām Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM) šobrīd izdevies apstiprināt sešas jeb 18%: zinātnes jomā – divas, augstākajā izglītībā – vienu, vispārējā – trīs, profesionālajā – nevienu.

2000.–2014. gadā Latvijā ir slēgtas 250 skolas. 2014./2015. mācību gada sākumā visā Latvijā kopumā 824 vispārizglītojošās skolās mācījās 209,7 tūkstoši skolēnu, kas ir par 19,4 tūkstošiem mazāk nekā 2010./2011. mācību gadā. Tiesa, vislielākais kritums pēdējo 15 gadu laikā ir bijis tieši krievu valodas skolās, kur bērnu skaits sarucis teju uz pusi.