IZM

Šobrīd vēl nav zināms, vai nākamā gada valsts budžetā atradīsies finansējums jaunajam pedagogu algu modelim un vai tas tiks iekļauts prioritāšu sarakstā. Toties ir arī pozitīva vēsts – jaunajā mācību gadā valsts līdzfinansējums sporta skolu treneru darba samaksai nodrošināts pilnībā.

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) atkal aktualizējusi jautājumu par minimālā skolēnu skaita noteikšanu vidusskolas klasēs, lai varētu to atvērt. Vai precīzāk – lai valsts par to maksātu.

Pedagogu arodbiedrība rosina Izglītības un zinātnes ministriju (IZM) jaunajam skolotāju algu modelim šogad rezervētos 3 miljonus eiro novirzīt mazo skolu atbalstam. Arī izglītības nozarē strādājošie uzskata, ka tā beidzot būtu reāla darbība, nevis tikai solījumi tiem pedagogiem, kuru algas ir vismazākās.

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) vasaras vidū nākusi klajā ar vienu labu ziņu – valsts centralizēto eksāmenu svešvalodās vidusskolēni varēs aizstāt ar starptautiskajiem testiem, kas jauniešiem nepieciešami iestājai ārvalstu augstskolās. Otru ziņu ministrija gan nav centusies izcelt – pretēji pagājušā gada un šā gada pirmo mēnešu solījumiem ieviest pedagogu algu reformu jaunajā mācību gadā tā kārtējo reizi atlikta.

Jaunajam pedagogu darba samaksas modelim būtu jānodrošina godīgs un konkurētspējīgs atalgojums visiem nozarē strādājošiem. Tomēr ar vislielākajām bažām uz Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) veidoto dokumentu raugās pirmsskolas pedagogi, jo nesaredz tajā uzlabojumus savai materiālajai situācijai.

Jaunais pedagogu algu modelis drīzumā ieraudzīs dienasgaismu: tuvākajās nedēļās Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) izstrādātie noteikumi nonāks valdības sēdē. Visticamāk, tie stāsies spēkā 2016. gada 1. septembrī, taču – vai un kāda summa to ieviešanai tiks paredzēta, joprojām nav zināms.

Mani ļoti samulsināja tas, ka izglītības un zinātnes ministre par savām prioritātēm nozarē (izglītības kvalitāte, izglītības pieejamība) un skolotāju atalgojumu lielā mērā raksta «nezinu» līmenī (sk. M. Seile, apollo.lv). Proti – viņa apcer situāciju nevis kā ilgstoša, mērķtiecīga procesa pārmantotāja un noteicēja (!) savā jomā, bet kā cilvēks, kurš, pārstāvēdams sistēmu konkrētā nozarē, nespēj par sistēmu atbildēt pat tādā, manuprāt, visai elementārā lietā kā skolotāju atalgojums.

Jauno pedagogu darba samaksas modeli valdībā nākamajā nedēļā tomēr neiesniegs, norādīja gan Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrībā (LIZDA), gan Latvijas Izglītības vadītāju asociācijā (LIVA).

Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) šodien domes sēdē kritizēja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pieeju pedagogu atalgojuma modeļa izstrādē, paužot viedokli, ka ministrija rīkojoties aplami.

Lai gan pedagogu jauno algu modeli šogad neieviesīs, tomēr nozarē strādājošie bīstas, ka arī pēc gada to ievērojami neuzlabos un tas nozīmēs tikai vienu – skolu tīkla optimizēšanu

No 1. jūlija augstskolas un studiju virzienus akreditēs Akadēmiskās informācijas centrs (AIC). Izmaksas mācību iestādēm par šiem pakalpojumiem gan būs krietni lielākas, un, lai gan Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pauž, ka cenas būs mazākas nekā Igaunijā un Lietuvā, tomēr ir viena būtiska atšķirība – tur šīs summas sedz valsts, tāpēc augstskolas rosina arī Latvijā šādi rīkoties.

Jauno pedagogu algu modeli skarbi kritizē ne tikai nozares arodbiedrība, bet arī pārējie Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sociālie partneri. Ne Latvijas Pašvaldību savienība, ne Finanšu ministrija neatbalsta modeli, jo tas neesot sabalansēts ar valsts un pašvaldības finansiālajām iespējām.

Finanšu ministrija (FM) neatbalsta Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) izstrādāto jauno pedagogu atalgojuma modeli, norādot, ka nav izprotams tā ekonomiskais pamatojums.

Tiekoties ar nozares arodbiedrības padomi, Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) veltīja bargu kritiku speciālo skolu visai izšķērdīgajam saimniekošanas veidam un lielajam darbinieku skaitam. Minēto skolu vadītāji atzīst, ka šī izglītība nav lēta, norādot: skolēnu ar garīgās attīstības traucējumiem apmācīšanai un drošības garantēšanai vajag vairāk darbinieku.

Izglītības un zinātnes ministres pieļāvums, ka «ieguvēji no jaunā modeļa būs vismaz 70% pedagogu» (NRA, 12.05.2015.), man ir pietiekams iemesls, lai jauno pedagogu atalgojuma modeli uzskatītu par haltūru.

Maija beigās vajadzētu būt skaidram jaunajam pedagogu algu modelim, taču vēl pašlaik valda neziņa – it īpaši par finansējumu. Joprojām daudzi bažījas, ka darba samaksa būs mazāk nekā līdz šim. Arī nozares arodbiedrība sakās vēl domājam, kādu galavārdu teikt: atbalstīt jauno modeli vai ne.

Nākamajā mācību gadā durvis nevērs desmit izglītības iestādes, bet 18 tiks reorganizētas, kas gan nereti nozīmē to pašu slēgšanu. Vairākas skolas mainīs savu statusu, pārtopot no pamatskolām – par sākumskolām, kā arī zaudējot vidusskolas klases. Šogad iezīmējas arī vairāku vidusskolu apvienošanās.

Ieceri noteikt 10. klases skolēnu minimālo skaitu pilsētu un lauku vidusskolās šā gada 1. septembrī neīstenos, taču Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) nav atteikusies no plāna sakārtot skolu tīklu – vai nu to izdarot ar jaunā algu modeļa vai citu metožu palīdzību. Pašvaldības gan solās turēt vidusskolas, cik nu ilgi iespējams.

LPSR Valsts drošības komitejas (VDK) dokumentu izpētes komisija vairs neatrodas Tieslietu ministrijas (TM) un vēl neatrodas Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pārziņā.

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) plāno līdz 2018. gadam izstrādāt un sākt ieviest jaunu, uz kompetencēm balstītu mācību saturu, norādot, ka tas gan neparedzot jaunu priekšmetu ieviešanu. Par iespējamām izmaiņām skolu direktoru viedokļi ir dažādi: vieni uzskata, ka tas būtu jādara, citi – ka tas jauktu esošo sistēmu.