Izglītības un zinātnes ministrija (IZM), pareizāk – ministrs Kārlis Šadurskis, vēlas no 2018. gada septembra skolas gaitas sešgadniekiem no vēlamām padarīt par obligātām. Pašlaik bērni uz skolu dodas pārsvarā septiņu gadu vecumā un sešgadnieki ir izņēmums, bet tagad būs otrādi – atkāpes tiktu pieļautas vien «pamatotas nepieciešamības gadījumā».
Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) iesniegusi izskatīšanai Ministru kabinetā grozījumus Vispārējās izglītības likumā, tajos paredzot obligātās pamatizglītības apguves uzsākšanu no sešu gadu vecuma, vienlaikus saglabājot tiesiski legālu iespēju pamatotas nepieciešamības gadījumā to sākt to arī gadu vēlāk, ziņo aģentūra LETA.
Pērn 153 skolās datorikas zinības pilotprojekta ietvaros apguva ap deviņiem tūkstošiem 1., 4. un 7. klašu skolēnu, un šogad tas tiks turpināts 2., 5. un 8. klasēs. Projekta dalībnieki uzskata, ka programma noteikti būtu iekļaujama arī jaunajā izglītības standartā, jo tā palīdz sekmīgāk apgūt arī pārējos mācību priekšmetus.
Skolotāji savu algu precīzi līdz centam uzzinās vien šā mēneša beigās. Kamēr darbosies princips nauda seko skolēnam, nekas nemainīsies, jo ziņas par skolēnu skaitu Izglītības un zinātnes minstrijas (IZM) datu bāzē nonāk septembra sākumā, norāda izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis.
Rīgas pašvaldība šogad apmaksās brīvpusdienas savu skolu 5.–9. klašu audzēkņiem. Nu tiek solīts, ka tās nākamgad tiks arī Kultūras ministrijas (KM) pārziņā esošajām skolām.
Murjāņu sporta ģimnāzija joprojām ir viena no lielākajām izglītības iestādēm, kas sagatavo augstas klases sportistus. Šogad interese par mācīšanos tajā pat pieaugusi: visās filiālēs kopumā ir uzņemts 421 audzēknis, bet pašos Murjāņos mācīsies 141 skolēns (pērn 127). Par izglītojamiem galva nebūtu tik ļoti jālauza, bet par būvniecības projekta pabeigšanu gan, atzīst skolas direktore Ingrīda Amontova.
Ieguldījumi Latvijas zinātnē un augstākajā izglītībā turpmākajos gados sasniegs kopumā 178 miljonus eiro, akcentu liekot uz bioekonomikas nozarēm – mežsaimniecību, lauksaimniecību, pārtikas rūpniecību, kā arī farmāciju un informācijas tehnoloģijām.
Pēkšņās izmaiņas pedagogu atalgojuma modelī liecina par diezgan sliktu pārvaldību, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta panorāma" norādīja tiesībsargs Juris Jansons.
Eksāmenu diferencēšanas iespēja ir skatāma kontekstā ar jaunā kompetencēs balstītā izglītības satura izveidi, vienlaikus pārskatot pārbaudījumu sistēmu gan attiecībā uz centralizētajiem eksāmeniem, gan diagnosticējošiem darbiem, aģentūra LETA uzzināja Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM).
Šodien augstskolas sāks klātienē pieņemt reflektantu dokumentus studijām kādā no 11 Latvijas augstākās izglītības iestādēm, liecina informācija portālā "Latvija.lv".
Izglītības reforma ir galvenā prioritāte. Tā pirmdien vienojušies valdošās koalīcijas pārstāvji, kas valdībā šodien sāks strādāt pie nepieciešamo Ministru kabineta (MK) noteikumu izstrādes. Līdz ar to jaunajai veselības ministrei Andai Čakšai un citiem ministriem apmierināt nozares pārstāvju prasības kļūs grūtāk.
Jaunais pedagogu algu modelis, kas radīts, lai mazinātu nevienlīdzību darba samaksā un atbalstītu mazās skolas, nevienu no šiem mērķiem, visticamāk, ne tikai neīstenos, bet panāks mazo lauku pamatskolu likvidēšanu. Par to liek domāt arī nepārtraukti mainīgie skaitļi un koeficienti, uzskata nozarē strādājošie.
Ne visi izglītības jomā strādājošie jau no šā gada 1. septembra sagaidīs lielākas algas. Tās pienāksies vien vispārējās, profesionālās un interešu izglītības pedagogiem, bet pirmsskolā 680 eiro par likmi saņems no 2017. gada 1. septembra. Arī kultūrizglītības un sporta skolotājiem jāpaciešas līdz 2017. gada 1. janvārim. Augstskolu pedagogiem darba samaksa varētu pieaugt par 30% triju gadu laikā.
Pedagogu atalgojuma reformai nepieciešami apmēram 33 miljoni eiro. Valsts budžetā jau ir iezīmēti 27 miljoni eiro, Izglītības un zinātnes ministrija savās rezervēs atradusi 1,5 miljonus eiro. Taču pagaidām nav zināms, vai izdosies dabūt trūkstošos 4,5 miljonus eiro.