Sporta bāzu apvienošanas plāns satracina nozari

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) plāno apvienot vienā lielā uzņēmumā tās pārvaldībā esošās nacionālās sporta bāzes: sporta centru Mežaparks, tenisa centru Lielupe, bobsleja un kamaniņu trasi Sigulda un kultūras un sporta centru Daugavas stadions. Pret to asi iebilst gan Latvijas Olimpiskā komiteja (LOK), gan sporta federācijas, apšaubot, vai šādam solim būs kāds ieguvums.

LOK prezidents Aldons Vrubļevskis Saeimas Sporta apakškomisijas sēdē atgādināja, ka nesaprotot, kāpēc IZM tādā steigā, nekonsultējoties ne ar vienu sociālo partneri, virzot šo jautājumu «dziļā slepenībā uz valsts sekretāriem», lai tikpat ātri to «izbīdītu» uz valdības sēdi. Neesot taču neviena konkrēta skaitļa, nedz ekonomiskā pamatojuma, ko dos tik dažādo sporta bāzu apvienošana vienā lielā valsts kapitālsabiedrībā. Izskatoties arī, ka Daugavas stadiona un tagad arī tenisa centra Lielupe valdes priekšsēdētājs, IZM Sporta departamenta direktora vietnieks Elmārs Martinsons tiekot bīdīts par «vareno» jaunā uzņēmuma vadītāju. Vai tad viņš būšot tik daudzpusīgs, lai spriestu no tenisa bumbiņām līdz pat kamaniņām. Diemžēl par gaidāmajām pārmaiņām neko nezinot pat šo bāzu direktori. Viņu vidū arī Dainis Dukurs, kurš bijis nepatīkami izbrīnīts par šādu sava darba devēja «aizmāršību».

A. Vrubļevskis atgādināja, ka 2014. gadā izstrādātajā Mežaparka attīstības koncepcijā viens no variantiem paredzēja LOK un Latvijas Olimpiskās vienības (LOV) iespējas apsaimniekot šo objektu, lai celtu Latvijas sportistu konkurētspēju, izmantojot jaunākās zinātnes, sporta metodikas un medicīnas atziņas. Turklāt valsts ieguldījusi 600 000 latu (853 723 eiro) projekta (tas tapis vēl 2002. gadā) pārstrādei un galu galā nolēmusi atstāt šo vietu savā pārvaldībā.

Arī Latvijas Sporta federāciju padomes prezidentu Einaru Fogeli uztraucot tas, ka visu laiku tiek runāts par čaulu, nevis par pašu galveno - saturu. Neesot arī saprotams, kāpēc šie četri objekti nevar palikt tādā pašā statusā, kādā tie ir.

Skarbs bija Latvijas Volejbola federācijas prezidents Atis Sausnītis: kopš tā laika, kad tika likvidēta sporta pārvalde, attiecības starp IZM un sporta federācijām ir saasinājušās. Un tam esot iemesli: nu kaut vai neveiksmīgais Murjāņu sporta ģimnāzijas sporta halles rekonstrukcijas projekts. Tas pats attiecoties arī uz Sporta akadēmiju. Par tādu apsaimniekošanu varot teikt vienu: tā nedrīkst būt ne teorētiski, ne praktiski!

IZM Sporta departamenta direktors Edgars Severs atgaiņājās no pārmetumiem, apgalvojot, ka nekādas steigas neesot - visi noteikti tikšot informēti. Patlaban vēl tiekot gatavots 40 lappušu ziņojums par šiem plāniem, un tam varētu tikt pielikts punkts līdz 29. martam, kad paredzēta viena no projekta prezentācijām. Tāpat E. Severs noraidīja pārmetumus par «savu cilvēku bīdīšanu» jaunā uzņēmuma vadītāja amatā. Tas tikšot izraudzīts likumā noteiktajā kārtībā, rīkojot atklātu konkursu uz to. Viņš arī uzsvēra, ka IZM paliekot pie tā, ka vēsturiskajiem sporta centriem jāpaliek valsts pārziņā, tajā skaitā arī Mežaparkam. Tā būšot ne tikai administratīvo resursu ietaupīšana, bet būs arī iespēja piesaistīt Eiropas Savienības fondu līdzekļus ēku siltināšanai.

***

Sporta bāzu sadalījums pēc īpašuma formas

• Valsts īpašumā 69 sporta bāzes (5,7%)

• Pašvaldības īpašumā 975 sporta bāzes (80,65%)

• Privātīpašumā 165 sporta bāzes (13,65%)

• 30 sporta bāzēm piešķirts nacionālās sporta bāzes statuss

Avots: IZM