Sāk vākt parakstus pret skolas gaitu sākšanu sešgadīgajiem
Reaģējot uz daudzu vecāku un arī izglītības nozarē strādājošo bažām par Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) rosinātajiem grozījumiem Vispārējās izglītības likumā, nosakot skolas gaitu sākšanu no sešu gadu vecuma, Neatkarīgās izglītības biedrības vadītāja Zane Ozola rosinājusi vākt parakstus pret šādu iniciatīvu portālā Mana balss.
Iniciatīva nāk no biedrības, kuru satraukuši ne tikai IZM izstrādātie grozījumi attiecībā uz sešgadīgajiem, bet arī pārējās izmaiņas, kas skar plašu izglītības jautājumu spektru, Neatkarīgajai skaidroja Z. Ozola, norādot, ka nekas no tā nav izdiskutēts, kā tas pieņemts demokrātiskā sabiedrībā, un izskatās, ka radīs pamatīgu haosu nozarē. Saprotams, ka reformas saistītas ar Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļu apgūšanu, un tomēr viņa uzskata, ka nevajag akli skriet pakaļ visām ES regulām un ierosmēm, jāsaglabā pašiem savs mugurkauls. Latvijas izglītības sistēmā ir daudz laba, ko var un vajag saglabāt.
Attiecībā uz skolas vecuma izmaiņām - Z. Ozola atgādina padomju laika neveiksmīgo eksperimentu, kad bērni 1. klasē sāka iet no 6 gadiem, un to īstenoja, vēloties būt solīti priekšā Rietumiem - jo padomju bērniem taču bija jābūt gudrākiem. Galu galā to apturēja, atgriežoties pie septiņiem gadiem. Jā, daļā valstu tiešām tāda prakse joprojām ir, taču arī tur attieksme nav vienāda. Tā Norvēģijā, kur pārgāja uz skolas gaitu sākšanu no sešiem gadiem, liela daļa vecāku un izglītībā strādājošo esot neapmierināti, teica biedrības vadītāja. Arī Latvijā šis jautājums ir vairākkārt cilāts - jau pirms desmit gadiem, taču tad tika nolemts, ka lielāks akcents jāliek uz pirmsskolas posma attīstīšanu, proti, tika atvērta virkne jaunu bērnudārzu, ieguldīts to aprīkošanā ne mazums līdzekļu. Atkal pie tā paša atgriezās ministra Roberta Ķīļa laikā, kad tika nobalsots pret šādu iniciatīvu.
Bērnam šajā vecumā svarīga ir vide, bet Latvijas skolās tā tomēr ir visai akadēmiska, kas padarīs šo pāreju vēl sarežģītāku, uzsvēra Z. Ozola. Biedrība nekādā ziņā neesot pret satura reformu, bet tam nav nekāda sakara ar bērna vecumu. Tāpat mulsinot, ka IZM it kā grib dot lielāku brīvību skolām, taču tai pašā laiā uzliek birokrātiskus rāmjus - tas attiecas uz minimālā skolēnu skaita noteikšanu un citiem ierobežojumiem. Jāsaglabā šā brīža izvēles iespējas vecākiem: vai laist bērnu skolā no sešiem, septiņiem vai dažos gadījumos - pat no astoņiem gadiem. Z. Ozola arī vērš uzmanību uz to, kā pieprasītākās skolas tiks galā ar skolēnu pieplūdumu. Vai tas nozīmē, ka klases vēl vairāk tiks piepildītas? Un kā ar izglītības kvalitāti tur, kur ir vairāk nekā 30 bērnu un kur skolotājam vienam pašam jātiek galā ar visiem? Par to satraukumu pauduši daudzi lielo skolu direktori, jo pārmaiņas prasīs nodrošināt ne tikai vairāk telpu, bet arī lielākus ieguldījumus materiāli tehniskajā bāzē.
Arī Latvijas Privāto pirmsskolu biedrības vadītāja Daina Kājiņa atbalsta Neatkarīgās izglītības biedrības iniciatīvu. Viņa norāda - lai gan IZM ir paredzējusi, ka sešgadnieki varēs 1. klasi apmeklēt vai nu bērnudārzā, vai skolā, tomēr jārēķinās, ka liela daļa mazo skolnieciņu nonāks skolās. Tas viss ļoti satrauc vecākus, jo nav skaidrs, vai viņi varēs savam bērnam atrast vietu viņu nolūkotajā mācību iestādē. Tāpat jāatceras, ka skolas nestrādā līdz pulksten 7 vakarā, kā tas ir bērnudārzā, un ne visur ir pagarinātās grupas, par kurām, starp citu, daudzviet vecākiem ir jāmaksā. Ja tomēr šie grozījumi tiek pieņemti, viņa ieteiktu sešgadniekiem palikt pirmsskolas iestādē, kur viņiem ir atbilstošāka vide, un skolā nonākt tikai 2. klasē.