Psiholoģiskā izdegšana ir pazīstama daudziem - daži to var uzskatīt par zīmi, ka jūs darāt labu darbu un atdodat sevi visu, bet patiesi veiksmīgi cilvēki neuzskata šo stāvokli par produktivitātes zīmi. Doktore Alisija Klārka, kura ir praktizējoša psiholoģe vairāk nekā 25 gadus un ir nosaukta par vienu no Vašingtonas labākajiem ārstiem, rakstā izdevumam “Yourtango” atmasko četrus izplatītos melus saistībā ar produktivitāti un izdegšanu.
“Izdegšanai un depresijai ir līdzīgas iezīmes, kas var apgrūtināt abu atšķiršanu. Turklāt, lai gan dažos aspektos tās var līdzināties viena otrai, vairākas svarīgas atšķirības tās atšķir, un ir svarīgi tās zināt,” raksta healthline.com.
Vairāk nekā puse jeb 54% strādājošo reizi nedēļā un biežāk darba dēļ jūtas kā "izspiesti citroni" un emocionāli iztukšoti, liecina interneta personāla atlases uzņēmuma "Alma Career Latvia" un IT uzņēmuma "Visma" veiktā aptauja.
Divas trešdaļas jeb 41% darbinieku pēdējā gada laikā darbā ir piedzīvojuši kādas "izdegšanas" pazīmes, bet 42% strādājušo tās nav piedzīvojuši, secināts "Kantar" veiktajā pētījumā.
Izdegšana jeb izdegšanas sindroms bieži vien rodas no ilglaicīga stresa darba vietā, principā tas ir fiziskais un garīgais izsīkums. Tas var izpausties dažādi. Lasiet tālāk rakstu un uzziniet, kādas ir visbiežāk sastopamās izdegšanas sindroma pazīmes!
Mūsdienu steidzīgajā ritmā daudzi cilvēki var piedzīvot izdegšanu. Lielam riskam ir pakļauti tieši vecāki. Steidzīgs rīta cēliens ar brokastu gatavošanu, bērnu pucēšanu un vešanu uz mācību iestādēm. Pēc tam daudzie darba pienākumi, kam seko ne mazāk spraigais pēcpusdienas un vakara cēliens – veikala apmeklējumi, bērnu izvadāšana uz pulciņiem, vakariņu gatavošana un virkne citu pienākumu. Tā tas turpinās, līdz kādā rītā saproti - zinot, kas sagaida, negribas nemaz vairs celties. Tu esi izdedzis…
Pēdējā pusotra gada laikā darba vide ir būtiski mainījusies, un ikvienam darba devējam nākas saskarties ar jaunu pieeju darba koordinēšanā. Microsoft ir sagatavojis piecus vienkāršus padomus, kā pasargāt savus darbiniekus no izdegšanas un veiksmīgi pārdzīvot pāreju starp ierasto darba vidi un tās hibrīdo – daļēji vai pilnībā attālinātā darba – nākotni.
Pārslodzes, spriedzes un birokrātijas dēļ, ar kuru saskaramies veicot ikdienas darbu un papildus saistībā ar nosūtīšanas kārtību Covid-19 testēšanai, ģimenes ārsti atrodas uz izdegšanas robežas, pastāstīja Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas prezidente Sarmīte Veide.
Mūsdienās arvien biežāk dzirdam par izdegšanas sindromu darba vidē - emocionāla un fiziska noguruma stāvokli, kas ir sekas ilgstošam emocionālam diskomfortam. Kā saspringtajā ikdienā parūpēties par savu garīgo veselību, un ko darīt, ja jūtam, ka arī paši lēnām izdegam? Skaidro psihoterapijas speciāliste un kustības "Ejam mežā" vēstnese Dace Caica.
"Man ir bijis plaušu karsonis un nervu sabrukums," diskutējot par profesionālo izdegšanu, godīgi atzīst populārais pavārs Mārtiņš Rītiņš. Kopumā pētījums, ko veicis Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūts, uzrāda, ka Latvijā teju pusei darba ņēmēju pēdējā gada laikā ir bijušas izdegšanas pazīmes, savukārt 54% strādājošo pārslodzes dēļ regulāri nevar aizmigt.
Atbildīgs un intensīvs darbs, paaugstināta atbildības izjūta, perfekcionisms, augsti darba standarti un pārāk liela darba slodze, neatbilstošs materiālais un garīgais novērtējums, mazs sociālais atbalsts ir galvenie izdegšanas sindroma priekšnoteikumi.