Intervija

Kāpēc Dievs pieļauj karu; kāpēc dzīvība tieši kara laikā tiek īpaši novērtēta; kādēļ vilšanās Krievijas Pareizticīgajā baznīcā; cik svarīga ir brīvība no vajadzības pēc impērijas; par provokatīvo mākslu un spēju ievērot robežas; par sabiedrības akceptu publiskam kailumam un ģenitāliju izrādīšanai Latvijas evaņģēliski luteriskās Baznīcas arhibīskaps Jānis Vanags intervijā „Neatkarīgajai”.

Par to, cik lietderīgi valsts dalījusi budžeta līdzekļus kovida laikā dažādiem atbalstiem dažādās nozarēs, kā sokas Valsts kontrolei (VK) ar līdzekļu tērēšanas lietderīguma un atbilstības konstatēšanu, ko spēj un nespēj paveikt kontrolieri aizdomīgu darījumu atmaskošanā, par VK pilnvaru palielināšanu “Neatkarīgās” saruna ar valsts kontrolieri Rolandu Irkli.

Konflikts starp Liepājas universitātes (LiepU) Andra Grafa vadīto padomi un senātu LiepU neļauj tikt pie jauna rektora. Vienlaikus konflikts traucē pieņemt pareizos lēmumus saistībā ar vēlmēm LiepU iekļaut kādas lielākas augstskolas “ekosistēmā” – sīkāk par to intervijā “Neatkarīgajai” stāsta LiepU Satversmes sapulces priekšsēdētājs Uldis Zupa.

Nākamā gada pirmajā janvārī stājas spēkā grozījumi likumos, kuri regulē publiskos, sabiedriskos un militāros iepirkumus. Tie ļaus naskāk izslēgt no iepirkumiem negodīgos pretendentus un samazināt iepirkumus ar vienu pretendentu. Iepirkumu likumdošana tāpat kā Rīga nekad nebūs pilnībā gatava, tā pakļauta laikmeta evolūcijai un nemitīgi pilnveidojas, intervijā “Neatkarīgajai” atzīst Iepirkumu uzraudzības biroja vadītājs Artis Lapiņš.

Par Krievijas opozicionāru impērisko domāšanu, par rītdienas Eiropu, par to, ko darīt ar Navaļnija fondu, par Izraēlas modeli, kā sadzīvot ar agresīviem kaimiņiem, – par šīm un citām aktualitātēm saruna ar Alvi Hermani.

Intervijas turpinājums ar ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču (JV) par Latvijas diplomātu pienesumu tautsaimniecībai, par polittūrismu un palīdzības sniegšanu Ukrainai, par to, ko darīt ar Ukrainas bēgļiem, par Latvijas vēstniecības Krievijā nozīmi un “sarkanās kartītes” iespējām Daugavpils mēram.

Krievijas sabiedrībai jābūt pieejai objektīvai informācijai; Rīgā patvērumu radušajai televīzijas kompānijai “Doždj” strikti jāievēro kara apstākļos esošie nosacījumi; NATO valstu politiķi cenšas vienoties par tālākas darbības artilērijas sistēmu piegādēm Ukrainai; Krievijas apzinātie centieni iznīcināt Ukrainas energosistēmu ir kara noziegums – par šīm un citām tēmām ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs intervijā “Neatkarīgajai”.

Topošās koalīcijas partneri gada laikā sanaidosies un tā izjuks, darbošanās politikā bez vēlētāju mandāta rada neērtības, cilvēkus no ministriju departamentiem nedrīkst kā vergus sadalīt starp citām ministrijām, intervijā „Neatkarīgajai” pauž politisko procesu vērotājs, videoblogeris Dans Titavs.

Jau 29. novembrī “Ghetto Games Gada balvā” tiks noskaidroti labākie atlēti. Tas ir vienīgais un lielākais ielu sporta notikums Latvijā. Pastāsti, kādas ir nominācijas un cik sīva šogad ir konkurence?

Brīdis, kad pasaules tautsaimniecību aizvien vairāk apdraud recesija, ir trauksmains arī Latvijas lielākajai eksportējošajai sfērai – kokapstrādei. Par to, kā nozares uzņēmumiem klājas šajā ekonomisko izaicinājumu laikā, stāsta Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors Kristaps Klauss.

Par ukraiņu nešaubīgo uzvaru, tās cenu, Eiropas un Latvijas sirdsapziņu “Neatkarīgās” saruna ar Ukrainas pilnvaroto vēstnieku Latvijā Oleksandru Miščenko.

Tiesībsargs Juris Jansons nesaudzīgi kritizē valdības rīcību nabadzības mazināšanā un veselības aprūpes sakārtošanā, uzsverot cilvēka tiesības uz sociālo nodrošinājumu. Vienlaikus viņš kritiski vērtē arī Latvijas pilsoņu salīdzinoši zemo aktivitāti Saeimas vēlēšanās, kas ļauj Saeimai un valdībai daudzos gadījumos pavirši izturēties pret saviem pienākumiem. “Arī tie cilvēki, kuri nepiedalās vēlēšanās, neīstenojot savas Satversmē noteiktās tiesības, ir atbildīgi par politisko rezultātu,” saka tiesībsargs Juris Jansons, intervijā “Neatkarīgajai” atklājot savu skatījumu uz notiekošo Latvijas politikā un iezīmējot sava turpmākā darba prioritātes.

Juridisko zinātņu doktors Valdis Birkavs ir bijis gan premjers, gan ārlietu ministrs, gan tieslietu ministrs. Viņš seko līdzi norisēm Latvijā un pasaulē, cītīgi apgūst aizvien jaunas zināšanas, un viņam ir savs viedoklis par notikumiem. Par šābrīža aktualitātēm “Neatkarīgās” intervija ar Valdi Birkavu.

„Mums beidzot jāizprot, kas ir padomju okupācija un kādas ir tās sekas. Kas piedalījās padomju okupācijas īstenošanā? Tie bija konkrēti cilvēki! Mums ir deportēto un represēto saraksti, bet mums nav padomju varas īstenotāju sarakstu. Šāda saraksta veidošana būtu vēsturiskā taisnīguma atjaunošana, lai konstatētu kolaborācijas lielumu, jo tie nav trīs vai pieci cilvēki, tie ir tūkstoši,” uzskata Latvijas Okupācijas muzeja direktore Solvita Vība.

“Vecos, kuri ir sastrādājuši visus šos mēslus, vajadzētu nedaudz pastumt nost! Tā teikt, pastāvēt pie ratiem, mēs jaunie spēki jums parādīsim, kā vajag saimniekot. Un tas teorētiski ir iespējams. 40 jaunie un 13 vecie deputāti! Kopā 53 – tas ir LPV, Zemnieku savienība, Apvienotais saraksts (AS) un Nacionālā apvienība (NA), alternatīvu koalīcijas modeli sarunā ar Neatkarīgo iezīmē kādreizējais premjers un satiksmes ministrs, tagad Saeimas deputāts Vilis Krištopans.

Latvijas valsts svētku – 18. novembra – priekšvakarā uz sarunu aicināju vienu no mūsu patriotisma simboliem – Atmodas laika galvenā okupācijas grāvēja kultūras jomā, Zigmara Liepiņa un Māras Zālītes rokoperas “Lāčplēsis” titullomas izpildītāju Igo. Intervijas brīdī Igo atradās Beļģijā, kur turpināja aktīvu koncertdarbību.

„Lai kļūtu par veselības ministru, jālasa valsts budžets nākamajam gadam. Jebkuram pesimistiskam vai mazohistiskam latvietim ir jālasa vai nu Indriķa Latvieša romāns „Nāve”, vai nu valsts budžets. Abi šie daiļdarbi balstās uz pieņēmumiem, cipari ir izrauti no konteksta, taču rada iespaidu par autora erudīciju. Politiķi budžetu nelasa, bet izliekas, ka lasa, savukārt „Nāvi” izlasa, bet izliekas, ka nav rokā ņēmuši,” ironizē ārsts Pēteris Apinis. Šodien intervija ar viņu.

“Mums ir savs plāns: mēs vēlamies izveidot vairākas parlamentārās izmeklēšanas komisijas (PIK). Sāksim ar trim. Viena PIK būs par kovidiepirkumiem – vakcīnām, “zelta” gultām, par visu izšķērdēto naudu. Tur ir miljardi eiro,” daudzsološu plānu prezentē partijas “Latvija pirmajā vietā” līderis un Saeimas deputāts Ainārs Šlesers. Šodien – intervija ar viņu.

„Mani aizkustina šīs rūpes par manu prezidentūru (smejas)... Biju ievēlēts uz četriem gadiem un uz šo laiku arī plānoju savu darbību. Kas būs tālāk – nezinu. Viss izšķirsies īsi pirms finiša. Būšu apmierināts, ja man būs nākamais prezidentūras termiņš, bet būšu tikpat apmierināts, ja kļūšu par vienkāršu privātpersonu, kas vēro un analizē politiku,” teic Egils Levits. Šodien intervija ar Valsts prezidentu Egilu Levitu.

14. Saeimas deputāts Edvards Smiltēns ir ievēlēts par Saeimas priekšsēdētāju. Viņam ir bijuši priekšgājēji, no kuriem ņemt vai neņemt paraugu – bargā Ilga Kreituse, ne mazāk bargā Ināra Mūrniece, bet arī relaksēti mierīgais Jānis Straume. Par to, kādā veidā vadīs 14. Saeimu un kādas redz jaunās Saeimas prioritātes, “Neatkarīgās” intervija ar Saeimas priekšsēdētāju Edvardu Smiltēnu.