Intervija

„Jauniešu vietā man grūti atbildēt. Varbūt viņi vispār netaisās iet dienēt. Tad būtisks top jautājums: kāpēc mūsu sabiedrotajiem – NATO karavīriem – vajadzētu aizstāvēt Latviju, ja mūsu pašu sabiedrība to nevēlas darīt?” retoriski vaicā ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš, Nacionālo bruņoto spēku komandieris.

„Varbūt labāk ieguldīt līdzekļus pretgaisa aizsardzībā, nevis civilās aizsardzības aizsargbūvēs? Ja nav pretgaisa aizsardzības, lādiņi nokrīt uz mājām, kas pēc tam ir jāatjauno. Ja būtu pretgaisa aizsardzība, nekādi lādiņi uz mums nekristu. Savukārt patvertņu būvēšana izmaksātu miljonus. Nauda jāiegulda jēdzīgi,” uzskata Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) priekšnieka vietnieks Mārtiņš Baltmanis.

„Mums bija svarīgi izveidot koalīciju no lielāka cilvēku skaita – stabilu koalīciju. Gadās, ka deputāti slimo. Gadās, ka deputātiem ir alternatīvs viedoklis, piemēram, Aleksandram Kiršteinam (NA) nereti ir cits viedoklis. Tāpēc 54 balsis ir diezgan relatīvs skaitlis. Tas nozīmē, ka jābūt nopietnai koalīcijas disciplīnai. Savukārt otrā pusē ir fundamentāli jauni Rosļikova spēki, mēs vispār nesaprotam, kas viņi ir un kā viņi izpildīsies,” domā Evika Siliņa („Jaunā Vienotība”), Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa parlamentārā sekretāre, 14. Saeimas deputāte.

Par pēdējā laika skandāliem, valsts budžetu un inflācijas trieciena mazināšanas pasākumiem iedzīvotājiem un uzņēmējiem, kā arī partijas “Jaunā Vienotība” faktisko atteikšanos viņu atkārtoti virzīt finanšu ministra amatam “Neatkarīgās” saruna ar Jāni Reiru.

Latvijas Zaļās partijas līderis un viens no “Apvienotā saraksta” sarunvedējiem koalīcijas veidošanas procesā Edgars Tavars uz interviju ierodas nedaudz satraucies. Viņš nupat izgājis no Saeimas ēkas un uz ielas saskrējies ar ZZS premjera amata kandidātu Aivaru Lembergu. “Ko man bija darīt?” smejoties jautā Tavars. “Pagriezties un iet uz pretējo pusi? Protams, turpat arī mūs nofotografēja un tagad man sūta šīs bildes, ar kurām pilns internets.”

Par noskaņojumu sabiedrībā, 14. Saeimas vēlēšanu gaidītajiem un negaidītajiem pārsteigumu rezultātiem, par to, kāpēc vēlēšanu rezultāti ir tādi, kādi ir, “Neatkarīgās” intervija ar sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS direktoru Arni Kaktiņu.

„Ir astoņpadsmitgadīgas meitenes, kuras griež nost krūtis. Šādi cilvēki jau mums ir, un nav starpības, tie ir divi, pieci vai desmit. Pat ja mums būtu viena tāda meitene, kura faktiski ir sterilizēta un kura domā, ka tas kaut kādā veidā atrisinās viņas dzīves problēmas, tas jau ir par daudz,” atzīst Nils Konstantinovs, pusaudžu psihoterapeits. Savukārt partijas „Progresīvie” viedokļu līdere Jana Simanovska apgalvo: „Vēlamies piedāvāt dzimuma maiņas regulējumu, kas ļautu vieglāk mainīt dzimumu.” Noziedzība vai vieglprātība? Intervija ar Nilu Konstantinovu par šobrīd aktuālajām tēmām.

„Izmantojot krievu okupācijas varas pakalpiņu rakstītus „iesniegumus no Baltijas valstu vietējās garīdzniecības puses”, Maskavas patriarhāts pieņēma lēmumu par Latvijas, Igaunijas un Lietuvas pareizticīgo baznīcu pakļaušanu Maskavas patriarhātam. Latvijas pareizticīgā baznīca tika likvidēta, tās īpašumus konfiscēja, sinodi atlaida un toreizējam metropolītam Augustīnam metropolīta nosaukumu atņēma,” par Latvijas pareizticīgās baznīcas vēsturi stāsta zvērināts advokāts Aldis Alliks. Par šiem un citiem jautājumiem šodien saruna ar viņu.

Partijas “Progresīvie” pastāvēšanas jēgu, stratēģiju un taktiku cīņā par vietu Latvijas valdībā Neatkarīgajai atklāja tās runasvīrs Dāvis Lodziņš. 14. Saeimā partijai ir 10 deputāti, kuri šīs intervijas laikā 5. oktobra pēcpusdienā risināja sarunas ar Krišjāni Kariņu vai pildīja savus profesionālos pienākumus Rīgas domes sēdē un citos amatos.

„Aizsardzības resors sapņo par vispārēju karaklausību, bet 32% skolas vecuma puišu ir liekais svars un aptaukošanās, 25% piemīt stājas problēmas un mugurkaula deformācijas. Vairāk nekā puse skolas bērnu nesporto nemaz, ja nu vienīgi planšetē vai datorā, toties pēdējos divos gados vairojušās atkarības (arī no narkotiskām vielām), un tas lielā mērā ir, pateicoties dažu iepriekšminēto partiju labvēlībai pret atkarību jomu,” spriež ārsts Pēteris Apinis. Šodien pēcvēlēšanu saruna ar viņu

„Ja tik daudzas svarīgas lietas ir liktas uz spēles – valsts esība, valsts iziešana no krīzes –, tad krīzē izmantot nepārbaudītu resursu būtu tas pats kas sūtīt kaujā nesagatavotus karavīrus,” – to Uldis Pīlēns, „Apvienotā saraksta” veidotājs, saka par „Progresīvajiem”, kurus koalīcijā par varītēm cenšas iestutēt gan „Jaunā vienotība”, gan Valsts prezidents, gan sabiedriskie mediji. Par to un citiem tematiem – saruna ar Uldi Pīlēnu.

„Apkārt ir sociāli un politiski asas tēmas, taču nacionāļi tajās neiesaistās. Pabriks kasās ar Kariņu, vēl tur kāds ar kādu, bet vai ir dzirdēta diskusija starp Rosļikovu un Dzintaru? Šāds klusums var būt par iemeslu nacionāļu graujošam kritumam. Šajā brīdī, kad ar tautas iniciatīvu zibenīgi tika nogāzts Pārdaugavas okupeklis, ar karogiem staigāja liberāļi – nevis nacionāļi,” spriež Mārcis Bendiks, publicists un politisko procesu vērotājs. Šodien – par 14. Saeimas vēlēšanām un to paradoksiem.

Piekrastes vides aizsardzības biedrības aktīviste Marta Timrota noraida apgalvojumus, ka pret sašķidrinātās gāzes pieņemšanas termināļa celtniecību netālu no Skultes ostas uzstājas izlutināti vai privātīpašnieciskuma tieksmju apsēsti cilvēki, kuriem terminālis aizsegs saulrietu. Viņa savākusi daudz argumentu, kāpēc termināla uzcelšanas gadījumā “mēs, kas tur dzīvojam, atšķirībā no tā, kurš dzīvo Jelgavā, katru dienu redzēsim valsts negodīgas pārvaldības piemēru”.

Kā Jelgava gatavojas ziemai, kādus taupības vai “zaļus” pasākumus pilsēta var atļauties enerģētikas krīzes un Krievijas agresijas laikā? Par to jautājumi Jelgavas valstspilsētas domes priekšsēdētājam Andrim Rāviņam.

Lai pārrunātu, kā sokas ar Paldisku sašķidrinātās gāzes termināļa izbūvi un ko šis terminālis mainīs Baltijas valstu gāzes apgādē, “Neatkarīgā” aicināja uz interviju Igaunijas enerģētikas un transporta koncerna “Alexela Group” galveno īpašnieku Heiti Hēlu.

Latvijas valdības miera laikos nelika dabasgāzes lietotājiem piemaksāt pie toreiz smieklīgi zemajām dabasgāzes cenām kopā simtu vai dažus simtus miljonus eiro par lepnumu, ka Latvijai ir savs gāzes pieņemšanas terminālis. Latvijas kara laikā apsolījusi piešķirt šādam terminālim nacionālo interešu objekta statusu, bet vēl nav devusi nacionālajam objektam garantijas, ka tā pastāvēšanu apmaksās vēl vairāk nacionālais, valstij piederošais uzņēmums “Latvenergo”. Šādā brīdī pagaidām tikai projekta veidošanas stadijā esošā uzņēmuma “Skulte LNG Terminal” valdes vienīgais loceklis Uldis Salmiņš izmantoja interviju Neatkarīgajai, lai brīdinātu valdību un sabiedrību, ka terminālim nepietiekot ar labiem vārdiem bez līgumos jau garantētas naudas.

„Domāju, ka „konservatīvajiem” milzīgs blieziens būs skolotāju streiks – ja tas izdosies. Latvijas vēsturē skolotāju streiki nekad nav pagājuši bez smagām sekām tām partijām, no kurām nāk izglītības ministrs. Šādu streiku nevar nepamanīt. Tas ir kā tāda kovida elpa... Šis streiks varētu būt „konservatīvo” politiskais kapakmens,” uzskata politologs, SIA „Mediju tilts” līdzīpašnieks Filips Rajevskis. Par Latvijas priekšvēlēšanu gaisotni, Krievijas karu Ukrainā – saruna ar Filipu Rajevski.

Ekonomikas ministrei Ilzei Indriksonei nav aktuāli jautājumi par Inčukalnā rezervētās gāzes pircējiem un to iespējamo saistību ar Krieviju vai arī viņa nespēj uz tiem atbildēt, secināms no ministres sagatavotajām atbildēm uz “Neatkarīgās” jautājumiem.

Arī pedagogi ir masveidā izceļojuši no Krievijas un Baltkrievijas. Tie ir cilvēki, kas nav varējuši samierināties ar ideoloģisko spiedienu, kas bija jau 2014. gadā un īpaši pieņēmās spēkā pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā. Viņus centās piespiest skalot smadzenes saviem skolēniem. Daudzi atsakās to darīt un brauc projām.

„Būtu laiks mūsu mācību iestādēm sākt stāstīt skolēniem un studentiem reālo Latvijas – un ne tikai Latvijas – vēsturi, lai cilvēki, īpaši jaunā paaudze, zinātu, ka nekāda sarkanarmija Latviju neatbrīvoja, neviens to nav aicinājis atbrīvot un nekādu karu Padomju Savienība NAV uzvarējusi, pateicoties „savai varonībai”,” teic Starpatautiskā Nobela informācijas centra Ukrainas ofisa moderators Andris Ruģēns.