Intervija

Ja Juris Vidiņš, darīdams publiski zināmas savas aizdomas par to, ka viņa partijas biedrs Dzintars Zaķis varētu būt iesaistīts balsu pirkšanā, aizskāra dažu Vienotības biedru prestižu, tad Vienotības runasvīru vēlme izslēgt Juri Vidiņu par to no partijas degradē jau visu partiju, iztaisa to par privātu bodīti, kur spice kārto rēķinus, nevis stiprina organizāciju. Neatkarīgā vēlējās uzzināt, ko par to saka pats Vienotības biedrs, Viļānu slimnīcas valdes loceklis, Viļānu novada domes deputāts Juris Vidiņš.

«Lūk, divi likteņa līdumnieki Baltijas krastā. Tie esam mēs – lietuvieši un latvieši, latvieši un lietuvieši. No kādreiz daudzajām baltu tautām palikuši tikai divatā. (..) Lietuva un Latvija jau stāv uz pazušanas sliekšņa. Kopā mūsu spēks varētu būt vērā ņemams, bet atsevišķi esam pārāk vāji mūsdienu pasaulē. Ignorējot vēstures rūgto pieredzi, mēs turpinām skatīties viens otram garām, it kā caur dūmu aizsegu. Mēs dzīvojam, viegli slīdot pāri vēsturiskajiem izaicinājumiem.»

Politiķi, kas vēlas mainīt esošo grūtniecības pārtraukšanas kārtību, atsaucas uz Latvijas Universitātes profesores, ārstes Ilzes Vībergas vadībā veikto pētījumu Nevēlama grūtniecība un kontracepcijas prakse Latvijā (2012./2013), bet pati pētījuma autore datos saredz ko citu. Par to, kāpēc ir vai nav vajadzīga esošās sistēmas maiņa, Neatkarīgās diskusija ar I. Vībergu un vienu no izmaiņu iniciatorēm – Nacionālās apvienības (NA) deputāti Ingu Biti, kas pašlaik nolikusi deputātes mandātu uz bērna kopšanas atvaļinājuma laiku.

Pagājušajā nedēļā intervēju tā saukto Imantas hakeri Denisu Čalovski. Atšķirībā no politiķiem vai amatpersonām, kam pietiek uzdot vienu jautājumu, lai vairs nebūtu apturami runas plūdi, saruna ar Čalovski nevedās viegli – viņš bija nomākts, nerunīgs un lakonisks, laikam jūtot, ka drīzumā kaut kas notiks.

Intervija ar Jelgavas pilsētas domes priekšsēdētāju Andri Rāviņu (ZZS) – par to, kā Jelgava sagaida savu 750 gadu jubileju, par AMO Plant problēmām, lēno izglītības sistēmas reformu un integrāciju.

Saeimas deputāti Jānis TUTINS (Saskaņa) un Juris VIĻUMS (Reģionu apvienība) sarunājas ar Neatkarīgo par Latgali.

Par ieilgušo konfliktu Sīrijā, Islāma valsts panākumiem un iemesliem, kādēļ Turcija, neatzīstot Krimas aneksiju, turpina sadarboties ar Krieviju ekonomiskajā jomā, Neatkarīgās žurnālistu saruna ar Turcijas vēstnieku Latvijā Hairi Hairetu Jalavu.

Viņējie ir spiegi, mūsējie – izlūki. Viņi nodarbojas ar propagandu, mēs informējam. Vienalga kādos vārdos tiek nodēvēta šī darbība, mērķis abās pusēs ir tas pats – cilvēku prāti. Par to arī saruna ar NATO stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktoru Jāni Kārkliņu.

Nupat pēc Ingas Bites došanās bērna kopšanas atvaļinājumā par 12. Saeimas deputātu (Reģionu apvienība) kļuva ekonomikas doktors, Banku augstskolas profesors Ivars BRĪVERS. Neatkarīgā sarunājas ar Brīvera kungu par cilvēku un ekonomiku.

«Katrai Latvijā dzīvojošajai tautai ir jārēķinās ar zināmiem vēsturiskiem zaudējumiem. Bet vislielākie zaudējumi šeit, Latvijā, ir bijuši pamatnācijai. Mēs, latvieši, esam samierinājušies ar to. Latviešu organizācijām nav atdots gandrīz nekas, un tāds ceļš – lai pieprasītu atdošanu – mums nebija pieņemams,» savulaik teica advokāts Andris Grūtups.

Par to, cik tuvu pasaule ir karam, par rietumvalstu un Krievijas nesaprašanās cēloņiem, par to, kā novērst Krievijas un NATO bruņotu konfliktu, šī Neatkarīgās intervija ar Baltijas foruma prezidentu, sociāldemokrātiskās partijas Saskaņa Saeimas frakcijas priekšsēdētāju Jāni Urbanoviču.

Saruna ar Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētāju Ojāru Kalniņu par noskaņojumu pasaules diplomātu aprindās, par to, cik lielā mērā pasaule izprot notiekošo Krievijā, cik vājš vai stiprs ir ASV prezidents Baraks Obama un kā savaldīt neprognozējamo Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu.

Neatkarīgā sarunājas ar SIA Rīgas satiksme valdes priekšsēdētāju Leonu Bemhenu.

Uz Neatkarīgās jautājumiem atbild Latvijas televīzijas (LTV) valdes priekšsēdētājs Ivars Belte un LTV informatīvi dokumentālo, ziņu un sporta raidījumu saturu redaktore Rita Ruduša.

Intervija ar vēstures zinātņu doktoru, Okupācijas muzeja direktora un VDK dokumentu izpētes komisijas priekšsēdētāja vietnieku Ritvaru Jansonu – par 1991. gada barikāžu un citu vēstures notikumu pētniecību, par valdības neieinteresētību šajā pētniecībā un vēstures teikām, kas jāsaglabā.

Uz Neatkarīgās jautājumiem atbild Krievijas Mūsdienu attīstības institūta valdes priekšsēdētājs, starptautiskās sabiedriskās organizācijas Baltijas forums dibinātājs Igors Jurgens.

Tautas vēlēta prezidenta iniciatīvai Saeimā pietika balsu, lai No sirds Latvijai frakcijas Satversmes grozījumu projektu nodotu skatīšanai komisijās, bet vai pietiks 2/3 atbalsta, lai arī to pieņemtu? Satversmes grozījumos un to anotācijā nav sīkāk analizēts, kas vēl jāmaina un kāds būs izmaiņu rezultāts, par ko Neatkarīgā diskutēja ar konstitucionālo tiesību ekspertiem – juristu Edgaru Pastaru un Saeimas deputātu Gunāru Kūtri (No sirds Latvijai), kurš ir arī viens no grozījumu autoriem.

Saeimas Juridiskā komisija februāra sākumā nāks klajā ar vērtējumu, vai likumprojekts par tautas vēlētu prezidentu ir virzāms tālāk. Tā autori ir opozīcijā esošā partija No sirds Latvijai. Kā liecina 2014. gada decembrī pēc Neatkarīgās pasūtījuma tapis SKDS pētījums, vairāk nekā 70% iedzīvotāju atbalsta priekšlikumu, ka Valsts prezidentu būtu jāvēlē visiem balsstiesīgajiem iedzīvotājiem. Par šā priekšlikuma riskiem, Andra Bērziņa izredzēm tapt pārvēlētam, kā arī ārpolitiskām aktualitātēm – saruna ar 12. Saeimas deputātu, Vienotības frakcijas priekšsēdētājas vietnieku Kārli Šadurski.

Kopš jaunās valdības apstiprināšanas pērn novembrī kultūras cilvēki nepacietīgi gaida, kā tiks pildīts valdības deklarācijā kultūras jomā solītais. Valdības simt dienas vēl nav pagājušas, tomēr arī kultūras ministre Dace Melbārde nesāk no baltas lapas – viņa ir nozares profesionāle un nedaudz vairāk nekā gadu arī kultūras ministre iepriekšējās divās valdībās, tāpēc ir gluži dabiski uzdot jautājumus par trim svarīgiem Kultūras ministrijas darbības virzieniem, kas pieminēti arī valdības deklarācijā.

Uz Neatkarīgās jautājumiem atbild Francijas vēstnieks Stefans Viskonti.