Intervija

Diriģentam Mārim Sirmajam šie būs jau astotie Dziesmu svētki. Sākot no ierindas dziedātāja līdz pat virsdiriģentam, noslēguma koncerta mākslinieciskajam vadītājam un šogad – Dziesmu un deju svētku mākslinieciskās padomes vadītājam.

Intervija ar Polijas vēstnieku Latvijā Ježiju Mareku Novakovski: par Polijas eirooptimismu un lielvalsts lepnumu, izcilajiem ceļiem un Smoļenskas aviokatastrofas atbalsīm.

Latvijā labi pazīst viņas vīru. Latvijā daudzi pret viņas tautību izjūt gan bijību, gan aizspriedumus. Viņa ir piecu bērnu māte. Viņai ir ķirurģes diploms un doktora grāds psihoterapijā.

I daļa Boksera grūtā izšķiršanās.

Uz Neatkarīgās jautājumiem atbild Eiropas Komisijas pārstāvniecības vadītāja Latvijā Inna Šteinbuka.

Komponists Imants Kalniņš sarunā ar Neatkarīgo turpina izvērst savā atklātajā vēstulē (sk. Neatkarīgā, 18.01.2013.) Latvijas sabiedrībai izteiktās domas.

Tuvojas divi jauki notikumi – Jāņi un Dziesmu svētki. Gaisā virmo priekšnojautas par tautas kopā būšanu un prieku. Šajā noskaņā saruna ar kinorežisoru Jāni Streiču.

Par tā dēvēto olšteiniešu jeb no Zatlera Reformu partijas atšķēlušos Saeimas neatkarīgo deputātu politiskās karjeras turpmākajām iespējām un ietekmi uz esošo valdību, viņu cilvēku savdabīgo karjeru un citām aktualitātēm Neatkarīgās intervija ar neatkarīgo deputātu līderi Elīnu Siliņu.

Saruna ar pazīstamo ekonomistu un uzņēmēju Jāni Ošleju par iemesliem, vai vērts dzert šampanieti, par to, kā var iemācīt zirgu strādāt bez ēšanas un pat bez dzeršanas un kāpēc Dombrovska valdības «veiksmes stāsts» nav nekas tāds, par ko būtu vērts jūsmot.

Pašvaldību vēlēšanās Liepājas partija (LP) Liepājas domē ir ieguvusi septiņus mandātus, Reformu partija (RP) – piecus un Saskaņas centrs (SC) – trīs mandātus. Liepājas partija un Saskaņas centrs strādās pozīcijā, bet Reformu partija paliks opozīcijā.

«Vēl tagad atceros to neaprakstāmo lepnuma izjūtu (ar baiļu piegaršu) par savu rīcību, noliekot ziedus pie Brīvības pieminekļa 1987. gadā. Toreiz man bija 23 gadi. Varat iedomāties to lielo cilvēku pūli apmēram 50 m apkārt piemineklim! Un tu zini, ka apmēram katrs desmitais ir čekists civilā apģērbā. Un tad tu ar ziedu klēpi ej viens pats pāri tukšajam laukumam, kas šķir pūli no pieminekļa, (..) tu sajūti, kā cilvēki uzmundrinoši sauc un aplaudē – tieši tev. Izjūta ir grandioza, sirds paliek tik liela – lielāka par pašu! (..)

Pēc Arābu pavasara Tuvo Austrumu islāmizācija pastiprinājusies, konstatē ārsts, Latvijā dzīvojošais libānietis, Arābu kultūras centra vadītājs Hosams Abu Meri. Viņš cieši seko notikumiem Tuvo Austrumu valstīs un izsaka bažas, vai reliģiskā pretstāve, kas izveidojusies vairākās reģiona valstīs, nenovedīs pie destabilizācijas un nemieriem pagaidām salīdzinoši stabilajās valstīs – viņa dzimtajā Libānā un Jordānijā. Sarunā arī par Latvijas islāmticīgo kopienu un to, vai nesen paustās Drošības policijas aktivitātes, bažījoties par Latvijas islāmticīgo radikalizāciju, ir pamatotas.

Neatkarīgā turpina sarunu ciklu ar Latvijas politisko partiju līderiem. Šoreiz – Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis. Par spīti absolūtajai neveiksmei RD, jau vēlēšanu naktī viņš lepni paziņoja, ka zaļzemnieki esot uzvarētāji Latvijas pašvaldībās. Tobrīd Augusta Brigmaņa teiktais skanēja lielmanīgi, taču tagad redzam, ka viņam bija pamats dižoties ar pašvaldību ķēniņa* godu. Salīdzinot ar iepriekšējo reizi, ZZS pārstāvniecība Latvijas pašvaldībās ir pieaugusi no 346 līdz 369 deputātiem.

Lai jau palēnām dilst Latvijas un arī Rīgas iedzīvotāju skaits. «Iedzīvotāji atstāj aiz sevis tukšumu, ko iespējams pārveidot kvalitatīvā vidē,» atzīmēja arhitekts Andris Kronbergs (projektēšanas birojs ARHIS). Kopā ar viņu rāma, emigrācijas un imigrācijas viļņu neaizskalota attīstības ceļa iespējas pārsprieda Latvijas Republikas Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks Gatis Ābele, Fizikālās enerģētikas institūta direktors Juris Ekmanis un Pasaules enerģētikas padomes Latvijas nacionālās komitejas valdes loceklis Ilmārs Stuklis.

Daudzajiem Liepājas metalurga glābējiem labpatīk uzturēt viedokli, ka uzņēmuma nelaimju sakne ir alkatīgi īpašnieki, kas neprot un negrib gudri saimniekot. Tomēr reālā situācija ir krietni komplicētāka. Par to – Neatkarīgās saruna ar vienu no trim lielajiem akcionāriem – Iļju Segalu, piedaloties advokātei Sintijai Radionovai.

Par pašvaldību pēcvēlēšanu situāciju un sajūtām, par Saskaņas centra izredzēm Saeimas vēlēšanās nākamgad saruna ar Rīgas mēru Nilu Ušakovu (Saskaņas centrs).

Izņemot dažus gadījumus, lieli pārsteigumi šajā vietvaru cīņā netika piedzīvoti. Viss notika tā, kā eksperti paredzēja Neatkarīgās diskusijā dienu pirms vēlēšanām. Kādi ir secinājumi šobrīd, kad varam jau analizēt iemeslus un datus par zaudētājiem un uzvarētājiem? To jautājam sociologam Arnim Kaktiņam, kura vadītais tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS cītīgi sekojis līdzi partiju popularitātes rādītājiem, un sabiedrisko attiecību aģentūras P.R.A.E. Sabiedriskās attiecības projektu direktoram Arnim Lapiņam.

Intervija ar advokātu un rakstnieku Andri Grūtupu – par viņa «aizliegto grāmatu», par varnešu tuvredzību, latviešu kalpa sindromu un impēristu aktivitātēm.

Intervija ar Saeimas priekšsēdētāju Solvitu Āboltiņu (Vienotība) – par pašvaldību vēlēšanām, iespējamo Reformu partijas galu un riskiem 12. Saeimas vēlēšanās.

«Līdere, kam nav kompleksu toleranti, mierīgi runāt par nacionālajām lietām, – tā ir liela vērtība, jo Nacionālās apvienības (NA) politiskajā plejādē cilvēku ar pozitīvu harismu, tēlu nav daudz.