Ameriks: Rīga nav gatava bēgļu uzņemšanai

Andris Ameriks: «Domāju, ka oktobrī mēs ieraudzīsim datus, kas liecinās par vislielāko kravu apjoma kritumu, kāds bijis Rīgas brīvostas vēsturē. Protams, tiek meklēti kompensējošie mehānismi, citi kravu veidi, bet mums jārēķinās, ka īstas alternatīvas Krievijas dzelzceļa kravām nav» © F64

Pirms partijas Gods kalpot Rīgai 4. kongresa saruna ar tās priekšsēdētāju, Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieku Andri Ameriku par turpmāko partijas sadarbību koalīcijā ar Saskaņu, Rīgas attīstības plāniem, pilsētas gatavību uzņemt bēgļus un Krievijas kravu tranzītu Rīgas ostā.

– 3. oktobrī notiks Gods kalpot Rīgai 4. kongress. Par ko lemsiet?

– Partiju Gods kalpot Rīgai tiešām vairs nevar uzskatīt par jaunpienācēju politikā. Šis, 4., kongress būs kā starpposms, gatavojoties nākamajām pašvaldību vēlēšanām 2017. gada jūnijā un iezīmējot savu skatījumu uz politisko kopainu no pašvaldības partijas skatpunkta. Šajos četros gados Latvijas politiskā vide ir mainījusies – ir parādījusies varas centralizācijas tendence, kas nebija tik izteikta laikā, kad partija tika dibināta. Vienkāršoti izsakoties – Latvijā notiek atgriešanās pie padomju laika sistēmas, kad pašvaldības netika uzskatītas par patstāvīgu tautas pārstāvniecības institūciju, bet gan bija izpildkomitejas – ko valdība saka, tas jāpilda. Valdība tagad lemj, ka pašvaldībām jāmaksā par privātajiem bērnudārziem, valdība lemj, ka pašvaldībām jāuzņem bēgļi, valdība vienkārši rīkojas kā padomju laikā – tev uzdeva, tu pildi, kā gribi, ja ne – tad izpildkomitejas priekšsēdētāju vienkārši nometa no amata. Latvijā tomēr ir divu līmeņu vēlēti varas orgāni – vienā ir parlaments, otrā ir pašvaldības. Šobrīd uz pašvaldībām tiek izdarīts milzīgs spiediens – veikt valdības lēmumu izpildfunkciju. Tas uztrauc daudzus, un par to mēs runāsim kongresā – manuprāt, padarīt pašvaldības par izpildkomitejām – tas ir liels risks valstij.

Otrs temats kongresā būs gatavošanās pašvaldību vēlēšanām – iepriekšējās vēlēšanās Gods kalpot Rīgai startēja kopā ar Saskaņu. Līdz kongresam nāksim klajā ar socioloģisko aptauju, kā rīdzinieki vērtē mūsu sadarbību, kas varētu būt objektīvs rādītājs, kā šai koalīcijai jādarbojas turpmāk. Ja rīdzinieku atbildes būs pozitīvas, gatavosim platformu turpmākai sadarbībai ar Saskaņu.

– Un kāds ir jūsu paša vērtējums sadarbībai ar Saskaņu – tā jāturpina?

– Gods kalpot Rīgai sadarbība ar Saskaņu ir vērtējama pozitīvi. Mēs esam realizējuši ļoti daudzus projektus pašvaldībā – skolu remontus, parku un pagalmu sakopšanu un izveidi – bez politiskas sāncensības. Arī par jaunajiem projektiem – bezmaksas ēdināšanu skolās līdz 9. klasei, skolu datoru nomaiņu – varam runāt bez politiskas greizsirdības, kurš griezīs lentīti.

– Bez politiskās greizsirdības šādai draudzīgai koalīcijai ir arī ēnas puses. Vai, jūsuprāt, esot koalīcijā ar Saskaņu, jūs neskar tās negācijas, kas izskanējušas kontekstā ar Rīgas satiksmi, biļešu cenu padārdzināšanos, Rīgas namu pārvaldnieku?

– Domes saimniecībā ir lietas, kur mums jāievieš kārtība, to nenoliegšu. Domāju, ka jautājumā par Rīgas satiksmes biļešu cenas palielināšanos, tas bija neizbēgami, ja redzam autoparka atjaunošanu. Pie šādiem izdevumiem par jauniem autobusiem, tramvajiem un trolejbusiem citāda situācija nebija iespējama, bet atcerēsimies, ka Rīgas dome ir saglabājusi ļoti daudzas atlaižu kategorijas – skolēniem, pensionāriem un invalīdiem, kā arī citām sociāli mazaizsargātām grupām.

Par Rīgas namu pārvaldnieku – jā, piemēram, ne Tallinā, ne Viļņā pašvaldībai šādu problēmu ar nekustamo īpašumu apsaimniekotāju un komunālo saimniecību nav, jo Igaunijā un Lietuvā māju apsaimniekošana drīkst atrasties tikai privātās rokās. Latvijā situācija ir citāda – mēs pildām arī sociālo funkciju komunālajā jomā, rūpējoties par 5000 padomju laikā celtajiem namiem, kuru iedzīvotājiem nav līdzekļu, lai šos namus savestu kārtībā. Jā, varētu jau visu atdot privātajiem apsaimniekotājiem, tad nekādu sūdzību un skandālu pašvaldībai nebūtu. Bet jāņem vērā, pirmkārt, kādā stāvoklī ir Rīgas dzīvojamais fonds un kāda ir iedzīvotāju maksātspēja. Pēdējo gadu laikā pašvaldība no privātajiem apsaimniekotājiem pārņēma četru bankrotējušu uzņēmumu dzīvojamās mājas, kas atstāja iedzīvotājus bez komunāliem pakalpojumiem. Privātie negrib nodarboties ar parādniekiem, ar namiem, kur dzīvo maksātnespējīgi iedzīvotāji. Šādā situācijā pašvaldībai nekas cits neatliek, kā piedalīties īpašumu apsaimniekošanā..

– Kā jūs kā Rīgas vicemērs no pašvaldības viedokļa vērtējat nākamā gada budžeta projektu, par kuru ir sašutuši gan uzņēmēji, gan arodbiedrības?

– No pašvaldību viedokļa ir svarīgi, lai valsts budžets būtu stabils un prognozējams. Šobrīd es teikšu, ka, balsoties uz šī budžeta projekta ieņēmumu prognozēm, Rīga var pieņemt trīs gadu budžetu, jo mums ir pieejama skaidra iedzīvotāju ienākuma nodokļa un nekustamā īpašuma nodokļa prognoze. Šī situācija mūs apmierina.

Tas, kas rada bažas – ir neskaidrība izglītības jomā ar jauno skolotāju algu modeli, kā arī ar valsts atbalstu privātajiem bērnudārziem un auklēm, ko tagad valdība draud atņemt. Nu nevar tā darīt – vispirms uzņemties saistības, bet pēc tam tās nosviest pašvaldībām.

– Augustā jūs kā Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētājs publiski paudāt bažas par Rīgas brīvostas ieņēmumiem saistībā ar Krievijas kravu tranzītu, jo pēc bijušā Latvijas dzelzceļa šefa Uģa Magoņa aizturēšanas tika paziņots par sliežu remontu Krievijas pusē. Kāda situācija ir šobrīd?

– Raugos uz Krievijas tranzītu ar lielām bažām. Atšķirībā no daudziem citiem, kas pauž publisku sajūsmu par ekonomiskās situācijas uzlabošanos, es nekādu pamatu optimismam neredzu. Tranzīts ir nozare, kas dod darba vietas Latvijas iedzīvotājiem un šeit jābūt ļoti uzmanīgiem, jo ģeopolitiskā situācija rada lielu apdraudējumu tranzīta nozarei. Rezultāti Krievijas kravu tranzītam caur Rīgas ostu būs zināmi nākamnedēļ. Es negribu baidīt, bet, zinot situāciju ostā, varu teikt, ka ir virkne kompāniju, kas kopš septembra puses nav pārkrāvušas nevienu tonnu kravu, ir daudzi, kas ir pārkrāvuši ievērojami mazāk, nekā tas bija pirms notikumiem ar Magoņa aizturēšanu. Vai tas būtu tāpēc, ka sliedes sarūsējušas, vai kā citādi, tas būtu jāanalizē valdībai. Domāju, ka oktobrī mēs ieraudzīsim datus, kas liecinās par vislielāko kravu apjoma kritumu, kāds bijis Rīgas brīvostas vēsturē. Protams, tiek meklēti kompensējošie mehānismi, citi kravu veidi, bet mums jārēķinās, ka īstas alternatīvas Krievijas dzelzceļa kravām nav.

– Jums ir kādi ieteikumi valdībai šajā sakarībā?

– Rīgas ostai ir laba sadarbība ar Satiksmes ministriju, bet ko gan viņi varētu iesākt, ja politika dominē pār ekonomiku?

– Pagājušajā nedēļā notika diskusijas ar pašvaldībām par gaidāmo bēgļu uzņemšanu un tika iezīmēts risinājums par «pusceļa māju» izveidi šiem cilvēkiem. Neilgi pirms tam Rīgas mērs Nils Ušakovs bija izteicies, ka Rīgā nav vietas bēgļu izmitināšanai. Kāds ir jūsu redzējums bēgļu uzņemšanas problēmas risinājumam?

– Mums, protams, nav iespējas izveidot Rīgā bēgļu koloniju vai risināt bēgļu jautājumu, izmantojot Rīgas pašvaldības budžetu. Es uzskatu, ka tā ir valdības nemākulība, kā tā uzrunā sabiedrību bēgļu jautājumā, to tracinot. Es nezinu, kas vispār ir domāts ar bēgļu uzņemšanu, ja ir skaidrs, ka neviens bēglis šeit labprātīgi neuzturēsies. Valdība bezatbildīgi paziņo – mēs tos bēgļus atvedīsim, par izmitināšanu lai domā pašvaldības. Kā?! Pagājušajā gadā Rīga ir izmitinājusi sešas bēgļu ģimenes. Jā, tam mums resursu pietiek. Bet ko valdība iedomājusies ar lielāku skaitu bēgļu uzņemšanu, man nav priekšstata.

– Un ko darīsiet, ja būs 100 bēgļu ģimenes?

– Rīgas, arī citas pašvaldības, prasīs no valdības skaidru programmu, kādas sociālās garantijas, kādu nodrošinājumu tā ir iecerējusi šiem cilvēkiem. Latvijā neviens nemaksās bēglim 30 eiro dienā kā Vācijā. Jau tur tas rada sašutumu, jo cilvēkam, kas bēglim dod pajumti, maksā 20 eiro dienā. Ko šādā situācijā, kad bēglim maksā 900 eiro mēnesī, teiktu cilvēki Latvijā, bail pat iedomāties. Tāpēc arī Ušakova paziņojums, ka Rīga nav gatava runāt par bēgļu uzņemšanu, ir pamatots. Ja valdībai būtu Latvijas mērogam atbilstoša programma problēmas risinājumam, tad Rīga sēstos pie sarunu galda, bet tādas jau nav. Rīga šobrīd nav gatava bēgļu uzņemšanai, nekādā gadījumā.

– Jaunā dzelzceļa Rail Baltica projekts satricinājis daudzus rīdziniekus. Vēl nesen teicāt, ka tuneļa rakšana zem Āgenskalna ir zinātniskā fantastika. Tagad jums ir skaidra projekta attīstība?

– Tagad ir skaidrs, ka tuneļa rakšana tiešām paliks fantastikas lauciņā un nekāda tuneļa zem Āgenskalna nebūs. Par to paldies arī biedrībai, kas mobilizēja āgenskalniešus protestiem. Taču es gribu vēlreiz precizēt savu pozīciju – es atbalstu Rail Baltica projektu un uzskatu, ka tas ir ļoti svarīgs Latvijai. Tagad tiek izstrādāti plāni, kā savienot ātrvilcienu ar esošajiem dzelzceļa tīkliem. Jo es domāju, visi saprot – ja Rail Baltica projekts kopumā izmaksā 1,8 miljardus eiro, tad neviens nemaksās 1 miljardu, lai savienotu Rīgas dzelzceļa staciju ar Rīgas lidostu. Eiropā taču arī naudu skaitīt prot, tāpēc, ja šāds superdārgs projekts tiktu sākts, tad Rīga iegūtu vien kādu supergrausta infrastruktūru, nevis reālu ātrvilciena savienojumu ar lidostu.

– Šīsvasaras lielie skandāli saistījās ar diviem objektiem Rīgā – Mežaparka estrādi un Daugavas stadionu. Līdz dziesmu svētku simtgadei tie tiks sakārtoti tā, lai varētu dziedāt un dejot bez bažām?

– Es raugos ļoti optimistiski uz šo objektu sakārtošanu. Mežaparka estrāde ir labā stāvoklī, jautājums vienīgi, cik cilvēku uz tās var vienlaikus atrasties. 2008. gadā Mežaparka estrāde tika renovēta par Rīgas pašvaldības līdzekļiem – un tad tika uzskatīts, ka tur vienlaikus var atrasties 9 tūkstoši dziedātāju. Tagad, pēc Būvniecības likuma maiņas, tiek teikts – 6 tūkstoši dziedātāju vienlaikus – un neviens neņemas teikt, ka var vairāk cilvēku kāpt virsū. Esam pasūtījuši Mežaparka estrādes būvekspertīzi un nākamgad, vienojoties ar Kultūras ministriju, esam gatavi ieguldīt līdzekļus, lai uz estrādes var atras ties līdz 10 tūkstoši dziedātāju. Tas ir izdarāms, nenojaucot esošo estrādi. Vēl tiek domāts par skatītāju vietu skaita palielināšanu – domājams, ka šobrīd 14 tūkstošu skatītāju vietu skaitu ir iespējams palielināt vēl par 3–4 tūkstošiem vietu. Taču šobrīd nevar būt runas par jaunas estrādes būvniecību, jo tad izmaksas būtu ap 30 miljoniem eiro, un šādas naudas šobrīd vienkārši nav.

Par Daugavas stadionu: valdība ir atradusi iespēju objekta renovācijai piesaistīt Eiropas fondu līdzekļus – 41 miljonu eiro. Objekts ir valsts pārziņā, bet dome ir apņēmusies sakārtot apkārtesošo ielu infrastruktūru.

Rīga savukārt šogad plāno parakstīt līgumu par VEF Kultūras pils renovāciju, līdzīgi kā savulaik tik rekonstruēts kultūras nams Ziemeļblāzma. Vēl plānojam ieguldīt līdzekļus Austrumu maģistrāles pabeigšanā, Viestura prospekta pārvada būvniecībā, lai atslogotu Sarkandaugavas dzelzceļa pārbrauktuvi,

un pabeigt Brīvības ielas dubliera pirmo kārtu. Nākamgad ir plāns pilnībā pabeigt Brīvības ielas atjaunošanu.

– Saeimā līdz galaziņojumam nonākusi Zolitūdes traģēdijas izmeklēšanas komisija. Vai tai ir izdevies atrast īstos vainīgos?

– No likumdošanas, no izmeklēšanas viedokļa, sākot no Bankas Baltija lietas komisijas un beidzot ar šo Zolitūdes traģēdijas komisiju, vienīgā jēga no šādu komisiju darba ir politiskā tvaika uzturēšana, nekas cits. Vainīgos atradīs prokuratūra un tiesa.



Latvijā

Latvijas Nacionālais dabas muzejs ir bagātību krātuve – daudznozaru dabaszinātņu muzejs, kurā glabājas ģeoloģiskie, entomoloģiskie, paleontoloģiskie, zooloģiskie, botāniskie, mikoloģiskie un antropoloģiskie priekšmeti. Krājums sistemātiski tiek papildināts, ievācot priekšmetus dabā, iepērkot, saņemot dāvinājumus. Muzeja krājumā ir daudzas Latvijā un pasaulē izzūdošas un jau izmirušas sugas, tāpēc kolekciju vērtība ar katru gadu pieaug. Arvien aktuālāks kļūst jautājums par šo vērtību ilglaicīgu saglabāšanu un kā tās nosargāt globālo krīžu, tostarp kara, gadījumā. Par muzeja vērtībām un muzeoloģiskajiem smalkumiem intervijā “nra.lv” stāsta muzeja direktore Skaidrīte Ruskule.

Svarīgākais