Ināra Pētersone: Plāns nodokļu ieņēmumiem bija pārāk optimistisks
Uz Neatkarīgās jautājumiem atbild Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektore Ināra Pētersone.
– 2015. gada otrās puses situācija ar nodokļu ieņēmumiem nav visai iepriecinoša.
– Diemžēl šobrīd mūsu prognoze liecina, ka gada plānu diez vai spēsim izpildīt, jo astoņos mēnešos iztrūkums ir aptuveni 47 miljoni eiro – tas ir salīdzinoši daudz. Lielākā daļa no tā ir pievienotās vērtības nodoklis (PVN) – 42 miljoni. Ir citi nodokļi, kas tiek iekasēti labi, piemēram, akcīzes nodoklis, bet tas nevar kompensēt PVN neizpildi. Ja salīdzinām ar pagājušā gada astoņiem mēnešiem, tad kopējie nodokļu ieņēmumi ir lielāki par 211 miljoniem eiro, kas ir 4,5% palielinājums. Vairāk nekā pērn ir iekasēts arī PVN – plus 44 miljoni eiro, kas nozīmē, ka astoņu mēnešu laikā PVN ir iekasēts par 4% vairāk nekā pērn. Tagad mēs jau varam runāt par to, ka plāns bija sastādīts pārāk optimistiski. Protams, pagājušā gada rudenī nebija iespējams precīzi noprognozēt, cik daudz nodokļu iekasēšanu ietekmēs ārpolitiskā situācija. Otra lieta – budžeta likuma komplektā tika iesniegti daudzi normatīvie akti, kas palīdzētu cīnīties pret nodokļu nemaksātājiem, bet tā arī netika pieņemti. Saeimā daļa no tiem tā arī netika izskatīti, piemēram, normatīvie akti par viena īpašnieka uzņēmumiem, tas ir, trešo valstu pilsoņu Latvijā reģistrētiem uzņēmumiem, kas pēc tam Valsts ieņēmumu dienestam (VID) ir rūpju bērns, jo nemaksā šeit nodokļus un iesaistās dažādās krāpnieciskās shēmās. Savukārt, ja skatāmies uz vidi un to, vai nodokļu maksāšanas kultūra sāk sakārtoties, mūsu aplēses liecina, ka tā uzlabojas. Vispārzināms ir fakts, ka Latvijā cilvēku skaits samazinās, tomēr nodokļu maksātāju skaits palielinās. Palielinās gan nodarbināto skaits, gan saimnieciskās darbības veicēju skaits, tāpat arī uzņēmumu skaits. Pēdējo divu trīs gadu laikā VID ir izslēdzis no PVN maksātāju reģistra, apturējis saimniecisko darbību vai rosinājis likvidāciju vairāk nekā 20 000 uzņēmumu. Taču, neraugoties uz šīm aktivitātēm, ir vērojams būtisks nodokļu maksātāju skaita palielinājums. Cits jautājums, kādi ir šie nodokļu maksātāji – vai tie veic reģistrētu darbību, cik tie ir lieli, cik samaksājuši nodokļos. Atbilstoši pagājušā gada datiem 4500–5000 juridiskās personas samaksāja aptuveni 90% no visiem (tie ir 7 miljardi eiro) valsts budžeta nodokļu ieņēmumiem, puse no reģistrētajiem valsts budžetā nav samaksājuši ne eiro centa. Uzņēmumu kodols, kas uztur visas mūsu sabiedrības vajadzības, ir relatīvi neliels.
– Akcīzes nodokļa iekasēšanas palielinājumu varētu izraisīt divi cēloņi: degvielu vairāk lieto, jo samazinājās degvielas cena, vai ir samazinājusies arī nelegālās degvielas plūsma?
– Diskutējot ar Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijas pārstāvjiem, mēs kopīgi esam secinājuši, ka legālā degvielas pārdošanas tirgus daļa palielinās. Atcerieties, pērn bija ziņas par to, ka viens liels degvielas tirdzniecības tīkls tika pieķerts nelikumīgās darbībās. Pašlaik šo lietu VID turpina izmeklēt. Ir bijušas arī daudzas citas VID aktivitātes, tostarp sadarbībā ar Valsts policiju. Jā, tas ir devis labus rezultātus. Uzlabojumus ir devušas arī izmaiņas normatīvajos aktos: pagājušajā gadā tika ieviests nodrošinājums ne tikai akcīzes nodoklim, bet arī PVN. No nodokļu iekasēšanas viedokļa tas arī ir devis uzlabojumus. Tāpat par tā sauktajām smēreļļām, kas tika ievestas no Polijas, – arī tur tika sakārtota likumdošana. Visas šīs nianses ir devušas labus rezultātus.
– Latvijā neviennozīmīgi tiek vērtēts ēnu ekonomikas apjoms. Ir pētījumi, kuros, balstoties uz aptaujām, tiek secināts, ka ēnu ekonomikas apjoms palielinās.
– Ēnu ekonomikas īpatsvaru nav objektīvi vērtēt tikai pēc vienas metodes, piemēram, ar aptauju palīdzību. Kā noskaidrot, cik vaļsirdīgi katrs ir atbildējis uz jautājumiem? Cik lielam skaitam no respondentiem vispār ir konkrētas zināšanas par ēnu ekonomikas lielumu? Kāds ir respondentu skaits? Es saprotu, ka, vērtējot ēnu ekonomiku, var izmantot dažādas metodes, un viena no tām ir aptaujas, bet – vai secinājumus par ēnu ekonomikas lielumu var izdarīt, pamatojoties tikai uz aptauju rezultātiem. Es par to neesmu pārliecināta. Pagājušā gada rudenī plaši izskanēja sabiedriskās ēdināšanas tīkla Gan Bei gadījums. Ja uzreiz pēc šī notikuma jautātu, vai pie mums ir ēnu ekonomika, visi – uzņēmējus, strādājošos un skolēnus ieskaitot – atbildētu apstiprinoši. To pašu jautājot šobrīd, kad notikums ir mazliet pagaisis no atmiņas, vērtējums jau būtu cits. Tāpēc arī aptauju rezultātus vajadzētu vērtēt kritiski. Taču tas nenozīmē, ka tās neparāda tendences.
– Manuprāt, ēnu ekonomika samazinās uz migrācijas rēķina. Lielāks motīvs aizbraukt ir tiem, kuri ir nodarbināti bez līguma, ar svārstīgiem ienākumiem?
– Mēs neesam šo jautājumu analizējuši šādā rakursā. Liela daļa no tiem, kas izceļojuši no Latvijas, ir mazkvalificētais darbaspēks. Arī aplokšņu algas, nodokļu nemaksāšana, melnā nauda u. tml. vairāk attiecas uz mazkvalificēto darbaspēku. Arī ieceļojot citā Eiropas valstī, viņi veic mazkvalificētu darbu. Kad šogad biju Londonā un Bristolē un runāju ar tautiešiem, kas izceļojuši no Latvijas, noskaidroju, ka lēmumu par izceļošanu ietekmēja ne tikai alga un tās apjoms, bet arī legalitātes jautājums un sociālās garantijas. Arī tas ir bijis viens no iemesliem. Ja šie jautājumi Latvijā pakāpeniski tiks sakārtoti, un daudzos gadījumos tie jau tiek sakārtoti, migrācija mazināsies.
– Mums tādas kampaņas: pievērsāmies zobārstiem, nu laiks auto servisiem utt. Vai ir kādi rezultāti? Kas notiek pēc šādām kampaņām, vai ir kādi skaitļi, kas apliecina šo kampaņu efektivitāti?
– Kad sākam šāda veida kampaņas, iespējams, daļa sabiedrības nesaprot, kāpēc mēs nepārbaudām lielos uzņēmumus, bet gan tvarstām mazos. VID strādā atbilstoši riska vadības sistēmas principiem. Mēs vērtējam nesamaksāto nodokļu apjomu. Balstoties uz šo pieeju, mēs auditējam visus, gan lielus, gan mazus, svarīgs ir nesamaksātā nodokļa apjoms. Savukārt, analizējot vienas nozares uzņēmums, mēs vērtējam gan nodokļu nomaksu, gan arī visu svarīgo problēmu loku, lai nodokļu nomaksas kultūra kopumā būtu augstāka. Nozares pieeja ir papildus riska vadībai! Tāpēc mēs periodiski izvēlamies vienu konkrētu nozari. Dažkārt iniciatīva nozares izvēlei nāk no attiecīgās nozares pārstāvjiem. Kampaņa, lai palīdzētu auto servisiem sakārtot nodokļu maksāšanas jautājums, notika ciešā sadarbībā ar Latvijas Auto tirgotāju asociāciju. Būtiskākais rezultāts tomēr ir prevencija: tiklīdz mēs izziņojam, ka pievērsīsim uzmanību kādai konkrētai nozarei, liela daļa attiecīgās nozares uzņēmēju tomēr sāk saprast – labāk nenonākt pretrunās ar VID, lai nenāktos atbildēt uz nepatīkamiem jautājumiem, labāk ir oficiāli reģistrēt uzņēmumu, paaugstināt algu darbiniekiem u. tml. Tas darbojas! Atbilstoši rezultātiem automobiļu apkopes un remonta nozarē (gada laikā), zobārstniecībā (deviņu mēnešu laikā) un skaistumkopšanas nozarē (četru mēnešu laikā) ir palielinājušies visi galvenie rādījumi, tostarp jaunu reģistrētu nodokļu maksātāju skaits, reģistrētu darba ņēmēju skaits, vidējā darba samaksa, un ir ievērojami vairāk iekasētu nodokļu. Tas ir panākts, nepiesaistot lielus resursus. Mēs izstrādājam nozares analītisko pārskatu, nofotografējam to, tad, protams, notiek arī mūsu aktivitātes, bet beigās vismaz mums šķiet, ka esam daudz panākuši ar salīdzinoši maziem resursiem, – gan algas palielinājums konkrētajā nozarē, gan jauni saimnieciskās darbības veicēji, gan arī sakārtotāka nozare. Piemēram, tiek apturēta darbība uzņēmumiem, kas ilglaicīgi klaji ignorē normatīvos aktus, neiesniedz deklarācijas un darbības pārskatus, par nodokļu nomaksu jau nemaz nerunājot. Ļoti nesakārtota joma ir tā dēvētie auto plači. Mēs uzskatām, ka šāda pieeja un virziens ir pareizi, un šo ceļu noteikti turpināsim. Mēs uzturam monitoringu pār šīm nozarēm, jo nav jau noslēpums, ka daži pēc tam cenšas atgriezties vecajās sliedēs, tikai tad no VID puses uzreiz seko sankcijas.
– Jauna iniciatīva bija publiskot nodokļu maksātāju nomaksāto nodokļu apjomu. Vai šai sarakstu publiskošanai ir kādi rezultāti?
– Tā ir mūsu iniciatīva. Mēs strauji attīstījām sadarbību ar nozaru asociācijām, aktivizējām sadarbību ar pašvaldībām. Jau ir noslēgti sadarbības līgumi ar aptuveni 20 asociācijām, ar lielāko daļu no pašvaldībām. VID ir informācija, kas interesē godīgu komercvidi, pašvaldības, darbiniekus, bet mēs to visu nedrīkstam izpaust. Piedāvājām grozīt likumdošanu un uzdot mums par pienākumu vismaz kādu daļu ļaut publiskot. Saraksta publiskošana ļauj novērtēt gan konkurences apstākļus, gan samaksāto nodokļu apjomu, gan nodarbināto personu skaitu un algas nodokļu samaksu. Turklāt, ja šos datus saliek kopā ar publiski pieejamo informāciju par gada pārskatiem, tad tā aina jau ir izmantojama priekšstata izveidošanai par konkrēto komersantu un var izdarīt secinājumus. Šāda informācija ir nepieciešama, lai palīdzētu fiziskajām personām (darba ņēmējiem) saprast, kāds ir viņu potenciālais darba devējs, – vai uzņēmums legāli maksā nodokļus, cik liela ir darba samaksa. Mēs, protams, nevaram pateikt, vai pēc šī saraksta publicēšanas valsts budžets ir ieguvis papildu ieņēmumus, bet atgriezeniskā saite no uzņēmējiem ir ļoti pozitīva. Viens no rezultātiem ir daudzu nozaru pārstāvju uzsāktās diskusijas par nevienlīdzīgiem konkurences noteikumiem, par nepieciešamību veidot sociāli atbildīgu uzņēmējdarbību.
– Jūs kopā ar finanšu ministru bijāt vizītē austrumu robežā – kā jūs varētu raksturot situāciju? Vai tur kopaina uzlabojas? Regulāri tiek ziņots par noķertajiem kontrabandistiem, lielākoties gan cigarešu jomā, bet kā tas izskatās uz vietas? Kravas auto rindu vairāk nav...
– Nekādu rindu! Kā braucām, tā aizbraucām. Mēs izvēlējāmies Terehovu, jo lielākā daļa no atklātajiem kontrabandas gadījumiem ir saistīti tieši ar šo muitas kontroles punktu. Raugoties no VID viedokļa, situācija uzlabojas, bet ne tik strauji, kā mēs to vēlētos. Kontrabandas ievešanas metodes kļūst aizvien interesantākas – mēs tās dokumentējam, publicējam, kur tikai var paslēpt, lai ievestu. Tādēļ tikai ar fizisku stāvēšanu uz robežas un pārbaudīšanu nebūs līdzēts, neatkarīgi no tā, cik zinošs ir muitnieks, nevar atvērt smago automobili un ieraudzīt, ka tajā ir kontrabandas cigaretes. Mums ir izstrādāts vairāku gadu projekts infrastruktūras sakārtošanai. Visos lielākajos muitas kontroles punktos, kur kontrabanda varētu tikt ievesta, tiek ieviesti elektroniskie svari, skeneri, numuru nolasītāji utt. Kontrabandas atklāšanā būtisks palīgs ir kinologu dienests. Suņi – tas ir neatsverams atspaids kontrabandas atklāšanā. Protams, tas ir dārgs prieks, jo jārēķinās ar kinologa pakalpojumiem, suņu uzturēšanas izdevumiem, arī transportlīdzekļiem to pārvietošanai, bet tas atmaksājas – mēs konceptuāli strādājam pie tā, lai attīstītu mūsu kinologu dienestu. Ja runājam par austrumu robežu kopumā, līdz nākamā gada beigām no tehniskā viedokļa infrastruktūrai visos muitas kontroles punktos vajadzētu būt sakārtotai. Strādājam arī pie videonovērošanas iekārtām, lai tās varētu izmantot gan darba organizēšanai, gan robežas kontrolēšanai no attāluma. Šobrīd notiek iepirkums par tehniskajām prasībām, domāju, ka nākamajā gadā mēs to ieviesīsim.
Pakāpeniski samilst cita problēma – kā pieņemt darbā labākos, godīgākos un profesionālākos, kas vēlētos strādāt uz robežas. Lai kādi tehnoloģiski jauninājumi tiktu ieviesti, pagaidām nekas labāks par «četru acu principu» nav izgudrots.
– Kad pirms pāris nedēļām VID uzsāka akciju par to, ka pāri ārējai robežai nedrīkst vest vairāk nekā 10 000 eiro, bija lasītāju zvani, vai pāri iekšējai robežai drīkst vest pusmiljonu – mums te nupat bija viens tāds incidents...
– Atverot robežas starp ES dalībvalstīm, ir sarežģījušās daudzas lietas attiecībā uz krāpniecību. Piemēram, kad uz Lietuvas un Latvijas robežas bija kontrole, mēs ieguvām informāciju, zinājām par transportlīdzekļu un cilvēku kustību, kas iebrauc un kas izbrauc. Savukārt, kad Latvija iestājās Eiropas Savienībā (ES) un tika atvērtas robežas, mums bija pilnīgs apjukums – bijām pieraduši, ka mums ir informācija, bet nu visi brīvi pārvietojās un nebija nekādas informācijas.
Runājot par skaidras naudas deklarēšanu – jebkurai personai, kuras rīcībā ES ārējās robežas šķērsošanas brīdī ir skaidras naudas līdzekļi, kas ir ekvivalenti vai pārsniedz 10 000 eiro, tie ir jādeklarē, aizpildot skaidras naudas deklarācijas veidlapu. Skaidra nauda ir ne vien banknotes un monētas, kas laistas apgrozībā un ir likumīgs maksāšanas līdzeklis, bet arī čeki, vekseļi, maksājuma uzdevumi, ceļojuma čeki, kā arī neaizpildīti čeki, vekseļi, maksājuma uzdevumi un citi finanšu instrumenti, kuri dod tiesības saņemt naudu, ja tie ir parakstīti. Savukārt, ceļojot ES ietvaros, šādu prasību nav. Var sacīt, ka, iestājoties savienībā, esam samazinājuši administratīvo slogu, tā ir ES iedzīvotāju priekšrocība, ko nevajadzētu izmantot ļaunprātīgi.
– No 2016. gada komersantiem būs jādeklarē iedzīvotāju veiktie līzinga un/vai kredīta un ar to saistīto procentu maksājumi. Vai šī norma ir vērsta pret tiem, kas saņem minimālo algu, bet līzinga ikmēneša maksājumus veic lielākus par mēneša atalgojumu?
– Jā, protams! Mēs šādus cilvēkus uzrunāsim un uzdosim jautājumu – no kādiem līdzekļiem jūs par to visu maksājat?!
Līzinga devēji iesniegs VID deklarāciju par ikvienu, kas līzingā būs paņēmis automobili, ja līzinga maksājumu summa mēnesī pārsniegs 360 eiro vai šādu iemaksu kopsumma kalendāra gada laikā pārsniegs 4320 eiro. Mēs šo informāciju integrēsim mūsu analīzes sistēmā un vērtēsim, vai konkrētā fiziskā persona šādus darījumus var atļauties.
– Vai tiem, kuriem ir šādi maksājumi un kas saņem ienākumus minimālās algas līmeni, ir jāsāk baidīties?
– Līzinga devējiem līdz 2016. gada 1. februārim būs jāiesniedz
deklarācija par fizisko personu līzinga maksājumiem, kas veikti 2015. gada septembrī, oktobrī, novembrī un decembrī. Tātad ikvienam vēl ir trīs mēneši, lai panāktu, ka legālā alga ir atbilstoša izdevumiem. Ja nevēlaties, lai VID jums uzdod nepatīkamus jautājumus, ir pēdējais laiks pāriet uz legālu nodokļu nomaksu un atteikties no aplokšņu algām.