Intervija

Saruna ar Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētāju Ojāru Kalniņu par noskaņojumu pasaules diplomātu aprindās, par to, cik lielā mērā pasaule izprot notiekošo Krievijā, cik vājš vai stiprs ir ASV prezidents Baraks Obama un kā savaldīt neprognozējamo Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu.

Neatkarīgā sarunājas ar SIA Rīgas satiksme valdes priekšsēdētāju Leonu Bemhenu.

Uz Neatkarīgās jautājumiem atbild Latvijas televīzijas (LTV) valdes priekšsēdētājs Ivars Belte un LTV informatīvi dokumentālo, ziņu un sporta raidījumu saturu redaktore Rita Ruduša.

Intervija ar vēstures zinātņu doktoru, Okupācijas muzeja direktora un VDK dokumentu izpētes komisijas priekšsēdētāja vietnieku Ritvaru Jansonu – par 1991. gada barikāžu un citu vēstures notikumu pētniecību, par valdības neieinteresētību šajā pētniecībā un vēstures teikām, kas jāsaglabā.

Uz Neatkarīgās jautājumiem atbild Krievijas Mūsdienu attīstības institūta valdes priekšsēdētājs, starptautiskās sabiedriskās organizācijas Baltijas forums dibinātājs Igors Jurgens.

Tautas vēlēta prezidenta iniciatīvai Saeimā pietika balsu, lai No sirds Latvijai frakcijas Satversmes grozījumu projektu nodotu skatīšanai komisijās, bet vai pietiks 2/3 atbalsta, lai arī to pieņemtu? Satversmes grozījumos un to anotācijā nav sīkāk analizēts, kas vēl jāmaina un kāds būs izmaiņu rezultāts, par ko Neatkarīgā diskutēja ar konstitucionālo tiesību ekspertiem – juristu Edgaru Pastaru un Saeimas deputātu Gunāru Kūtri (No sirds Latvijai), kurš ir arī viens no grozījumu autoriem.

Saeimas Juridiskā komisija februāra sākumā nāks klajā ar vērtējumu, vai likumprojekts par tautas vēlētu prezidentu ir virzāms tālāk. Tā autori ir opozīcijā esošā partija No sirds Latvijai. Kā liecina 2014. gada decembrī pēc Neatkarīgās pasūtījuma tapis SKDS pētījums, vairāk nekā 70% iedzīvotāju atbalsta priekšlikumu, ka Valsts prezidentu būtu jāvēlē visiem balsstiesīgajiem iedzīvotājiem. Par šā priekšlikuma riskiem, Andra Bērziņa izredzēm tapt pārvēlētam, kā arī ārpolitiskām aktualitātēm – saruna ar 12. Saeimas deputātu, Vienotības frakcijas priekšsēdētājas vietnieku Kārli Šadurski.

Kopš jaunās valdības apstiprināšanas pērn novembrī kultūras cilvēki nepacietīgi gaida, kā tiks pildīts valdības deklarācijā kultūras jomā solītais. Valdības simt dienas vēl nav pagājušas, tomēr arī kultūras ministre Dace Melbārde nesāk no baltas lapas – viņa ir nozares profesionāle un nedaudz vairāk nekā gadu arī kultūras ministre iepriekšējās divās valdībās, tāpēc ir gluži dabiski uzdot jautājumus par trim svarīgiem Kultūras ministrijas darbības virzieniem, kas pieminēti arī valdības deklarācijā.

Uz Neatkarīgās jautājumiem atbild Francijas vēstnieks Stefans Viskonti.

Aizvadītajā gadā Rīgas brīvostā sasniegti vairāki jauni rekordi – pirmo reizi vēsturē pārkrauts vairāk nekā 41 miljons tonnu, kas ir par 15,8% vairāk nekā iepriekšējā atskaites periodā un vienlaikus ir visaugstākais rādītājs, kāds jebkad sasniegts kādā no Latvijas ostām; decembrī apstrādāts līdz šim nebijis kravu apjoms viena mēneša laikā – 3,8 miljoni tonnu; Rīgas osta gada laikā kravu apgrozījuma īpatsvaru palielinājusi par 3% jeb Rīgā pērn ir apstrādāti 28,4% no kopējā Baltijas valstu ostu kravu apjoma.

Par ebreju īpašumu restitūciju, 16. martu un to, vai Saeimas vadīšana ietekmē politisko nostāju šajos jautājumos, intervija ar Saeimas spīkeri Ināru Mūrnieci (Nacionālā apvienība (NA)).

Intervija ar Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētāju Solvitu Āboltiņu: par apdraudējumiem Latvijai, par Vienotības šķeltniekiem, kā arī par Valsts prezidenta dilemmu – braukt uz Maskavu vai ne.

Saruna ar sabiedriskās domas pētījumu aģentūras SKDS direktoru Arni Kaktiņu par tautas spējām izdarīt racionālu izvēli vēlēšanās, par sabiedrības apziņas evolūciju un kļūdu nepieciešamību mācību procesā.

Tā dēvētais Ventspils amatpersonu kriminālprocess ir sekas politiķu un uzņēmēju savstarpējiem civiltiesiskiem strīdiem, kas radās privatizācijas procesā. Daudzas augstākās valsts amatpersonas šos strīdus vēlējās risināt ar prokuroru palīdzību, un viņu vēlmēm divtūkstošo gadu sākumā Ģenerālprokuratūras vadība nespēja pretoties. Tagad ģenerālprokurora goda lieta būtu iesniegt tiesai rakstu par atteikšanos no šīm apsūdzībām – intervijā Neatkarīgajai pauda bijušais Ģenerālprokuratūras prokurors Guntis Akmeņkalns.

Ar Eiropas Komisijas viceprezidentu eiro un sociālā dialoga jautājumos Valdi Dombrovski tikāmies dažas dienas pēc tam, kad Latvija bija oficiāli atklājusi savu prezidentūras termiņu, ko diemžēl daļēji aizēnoja asiņainais terora akts Parīzē. Tātad – saruna par Eiropas Savienības ekonomisko veselību stagnācijas draudu priekšvakarā, to iemesliem un iespējām situāciju uzlabot; kā arī par to, kāds Latvijai reāls labums no prezidentūras.

«Man vispār nav pagātnes, nedzīvoju tajā, kas bijis. Man arī nav nākotnes, man ir tikai šodiena. Un tā esmu dzīvojusi visu mūžu. Ne es ko nožēloju, ne īpaši priecājos, bet es noteikti izbaudu šodienu. Vai nav skaisti, ka no rīta ieraigi zilas debesis? » saka galerijas ASūna īpašniece Agija Sūna. Dailes teātra telpā Brīvības 75 apskatāmi viņas organizētā mākslas projekta Gada glezna iesniegtie darbi. 22 gadus pēc savas galerijas dibināšanas viņa domā par tās slēgšanu, bet vienlaikus atzīst, ka «nav tik viegli noiet no skatuves».

Par to, kā stutēt tautsaimniecību, jo īpaši reģionos, par jezgu ap nolikto atslēgu principu Neatkarīgās intervija ar Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vadītāju, bijušo vides un reģionālās attīstības ministru Romānu Naudiņu (NA).

Ivars Zariņš (sociāldemokrātiskā partija Saskaņa) pašlaik ir 12. Saeimā visaktīvākais deputāts, kurš visbiežāk par visiem uzstājies ar runām un priekšlikumiem no Saeimas tribīnes. Par nolikto atslēgu principu, komercbanku lobiju politikā un citām aktualitātēm šī Neatkarīgās intervija ar Ivaru Zariņu.

Psiholoģijas doktors, psihodiagnostikas speciālists, Krievijas Pedagoģisko un sociālo zinātņu akadēmijas īstenais loceklis, Latvijas Mākslas akadēmijas glezniecības nodaļas absolvents Pāvels TJURINS vairāk nekā desmit gadus vadīja Latvijas Valsts policijas psiholoģisko dienestu. Viņš ir vairāku psiholoģijai veltītu grāmatu autors, bet šogad izdeva sarkastisku, fantasmagorisku, «huligānu psiholoģijai» veltītu romānu LEĢENDA par čurājošo britu. Lasa lekcijas Baltijas psiholoģijas un menedžmenta institūtā. Intervijā profesors pārliecināja Neatkarīgo, ka psihologa darbs ir ļoti nopietns un sarežģīts.

Neatkarīgā intervē vides un reģionālās attīstības ministru Kasparu Gerhardu (Nacionālā apvienība).