Intervija

1.jun 2015
Mazs cinītis gāž lielu vezumu – šo teicienu noteikti var attiecināt uz jauno pašmāju dziedātāju Aminatu Savadogo (22), kura tikko atgriezusies no Eirovīzijas, kur izcīnīja sesto vietu finālā, godam pārstāvot Latvijas valsti. Ārēji trausla, mazliet kautrīga meitene ar ļoti sirsnīgu smaidu un pozitīvu attieksmi pret dzīvi – tā varētu raksturot Aminatu, ar kuru tiekamies jau nākamajā dienā pēc tam, kad viņa ir atgriezusies mājās no Vīnes Austrijā, kur norisinājās Eirovīzijas dziesmu konkurss. Par to, kā viņa jutās Austrijā, kā uzvarēja satraukumu un par viņas dzīvi šajā sarunā.
29.mai 2015
Rīgas mērs Nils Ušakovs intervijā Neatkarīgajai teic, ka Rīgai jātop par Eiropas Savienības vārtiem attiecībās ar Austrumiem, ar Krieviju.
28.mai 2015
Marta beigās Gundara Strautmaņa vietā Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) padomes vadībā ievēlēts Aigars Rostovskis, kurš bieži manīts dažādās publiskās diskusijās un vienlaikus ir Biznesa augstskolas Turība līdzīpašnieks, kā arī biznesa izglītības biedrības Junior Achievement – Young Enterprise Latvija padomes priekšsēdētājs.
27.mai 2015
Par tendencēm telekomunikāciju tirgū pasaulē, Latvijas uzņēmumu konkurētspēju, par to, vai valstij jābūt uzņēmējam, un Latvijas ekonomikas dzīvotspējas receptēm saruna ar Lattelecom valdes priekšsēdētāju un izpilddirektoru Juri Gulbi.
26.mai 2015
Tuvojoties valsts simtgadei, cenšamies apzināt notikumus, kuri veicinājuši šo gadskaitli. Vēsturnieki ir daudz padarījuši, bet – vai pietiekami? Cik daudz zinām par savu Neatkarības karu un tā varoņiem? Vai esam pienācīgi novērtējuši cilvēkus, kuri cīnījās un atdeva dzīvību par Latviju? Par to sarunā ar juristu Lauri Rasnaču un vēsturnieku Arti Buku.
25.mai 2015
Rīgas vicemērs Andris Ameriks intervijā Neatkarīgajai izklāsta savu redzējumu par Valsts prezidenta vēlēšanām, valdības dzīvotspēju, Rīgas attīstību un iedzīvotājiem, budžetu un investīcijām pilsētas infrastruktūras attīstībā.
21.mai 2015
Par pielaižu došanas sistēmas trūkumiem, par politiskās elites hronisko niķi pēc vēlēšanām aizmirst savus solījumus, par to, kāpēc juristi sniedz padomus politiķiem, Neatkarīgās intervija ar zvērinātu advokātu Jāni Dzanuškānu.
20.mai 2015
Jūlijā paies gads kopš Saeimā iesniegts Psihologu likuma projekts. Manā uztverē ne organizācijas, kas to aizstāv, ne Saeimas Sociālo un darba lietu komisija, kas to bīda, līdz šim nav spējušas pienācīgi, profesionāli pamatot sabiedrībai atsevišķas tā idejas.
19.mai 2015
Viens no Latvijas Eiropas Savienības (ES) prezidentūras prioritārajiem uzdevumiem bija veicināt ES un Centrālās Āzijas sadarbību. Taču ES diskusijās rodas jautājumi, vai ir jāuztur tik ciešas attiecības ar valstīm, kuru sabiedrības pārvaldes modelis vairāk tuvojas autoritārismam nekā amerikāņu tipa demokrātijai? Vai Kazahstānas prezidenta vēlēšanas, kuras notika šogad 26. aprīlī, var uzskatīt par demokrātiskām?
18.mai 2015
Vai kaimiņvalsts specdienesti mēģina savervēt Latvijas robežsargus, cik droša ir Latvijas robeža, cik apgādāti ir robežsargi ar formas tērpiem, aprīkojumu un atalgojumu – par to Neatkarīgās intervija ar Valsts robežsardzes priekšnieku ģenerāli Normundu Garbaru.
15.mai 2015
Šodien Smiltenē notika Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) 26. kongress. Neatkarīgā sarunājas ar LPS priekšsēdi Andri Jaunsleini par to,ka attīstība ir panākama, dažādiem varas līmeņiem sadarbojoties un ieklausoties, nevis mēģinot direktīvi piespiest «muļķus» rīkoties tā, kā «priekšnieki» uzskata par pareizu.
14.mai 2015
Komerciālās raidorganizācijas kārtējo reizi pacēlušas jautājumu par sabiedrisko raidorganizāciju aiziešanu no reklāmas tirgus un obligātu 15% sabiedriskā pasūtījuma nodošanu komercmedijiem.
13.mai 2015
«Valsts vara saka: mēs esam par zinātnes attīstību! Taču Latvijā jau ir iecerēta zinātnes bēru diena: vieniem 1. jūlijā, citiem – 1. augustā,» saka profesors Ivars Kalviņš, Organiskās sintēzes institūta (OSI) Zinātniskās padomes priekšsēdētājs. Kaut arī optimisma un ieceru pārpilns, viņš ļoti skeptiski skatās uz Latvijas zinātnes attīstību. Šoreiz – intervija ar Kalviņa kungu par viņa nomināciju Eiropas Izgudrotāju balvai, par valsts nevēlēšanos pelnīt miljardus ar zinātnes palīdzību un par to, ka ar muļķību nav jālielās.
12.mai 2015
«Lūdzu, uzrakstiet, varbūt izdosies izglābt cilvēka dzīvību,» saka plastikas ķirurgs Olafs Libermanis.Viņa atsūtītās fotogrāfijas šokē, bet šādu pacientu glābšana ir viņa darbs.
11.mai 2015
Gadiem ilgst sāga ap KNAB iekšējiem konfliktiem un Jutas Strīķes pretenzijām pret iestādes tā brīža nominālo vadītāju. Rīgas Stradiņa universitātes tiesību zinātņu katedras asociētais profesors, ģenerālis Aldis Lieljuksis ir viens no likuma par KNAB autoriem un arī pats bijis KNAB priekšnieka amata kandidāts. Saruna ar viņu par Latvijas spēka struktūru vadības mehānisma sistēmu, kā arī par Eiropā valdošajām tendencēm attiecībā uz valsts un personu tiesībām un pienākumiem.
8.mai 2015
Rakstnieks, prozaiķis, Latvijas Zinātņu akadēmijas goda loceklis, Triju Zvaigžņu ordeņa komandieris Roalds Dobrovenskis intervijā Neatkarīgajai stāsta par tieksmi uzturēt starpnacionālās attiecības kā «savējo–svešo» attiecības un to, ko krievu cilvēkam nozīmē Otrais pasaules karš.
7.mai 2015
Par Eiropā pēdējā laikā vērojamo tendenci – aizvien pieaugošu ekstrēmi labēju un ekstrēmi kreisu partiju ietekmi; par 16. martu un 9. maiju; par sabiedrības «ļaušanos rēgu varai» un par to, kas būtu jādara Eiropas, Latvijas un ASV līderiem, lai radikāļi netiek pie varas, intervija Neatkarīgajā ar parlamenta opozīcijas partijas Saskaņa līderi Jāni Urbanoviču.
6.mai 2015
Reģionu apvienības līderis Mārtiņš Bondars bija pirmais oficiāli izvirzītais Valsts prezidenta amata kandidāts uz šogad paredzētajām vēlēšanām.
5.mai 2015
Mākslu doktors, kinozinātnieks, scenārists, Latvijas Universitātes asociētais profesors Ābrams Kleckins sarunājas ar Neatkarīgo par mīlestību pret valsti, demokrātijas tradīciju trūkumu, atbildību un domāšanu.
30.apr 2015
Pirms 25 gadiem tautas lemti politiķi Latvijas PSR Augstākajā Padomē pieņēma tautas izsapņotu lēmumu – deklarāciju Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu. Katrai valstij ir savs juridiskais sākums vai turpinājums, bet nav nemaz tik daudz analogu, kuros fiksēta valsts atjaunošana pēc 50 okupācijas gadiem. Tāpēc šis dokuments ir unikāls un pielīdzināms pasaules slavenākajām neatkarības deklarācijām.