Intervija

Pirms divdesmit pieciem gadiem, no 1990. gada 8. līdz 23. aprīlim, notika Pilsoņu kongresa (PK) vēlēšanas. Tajās piedalījās vairāk nekā 707 tūkstoši vēlētāju. Kongresa pirmajā sesijā Rīgā, Lielajā ģildē, 1990. gada 30. aprīlī un 1. maijā pulcējās 259 kongresa delegāti. Kā radās Pilsoņu kongress, kādā kontekstā tas pastāvēja un ko paveica, Neatkarīgajai stāsta aitkopis, savulaik Latvijas komitejas (PK izpildinstitūcija) lietu pārvaldnieks Andris PAULS-PĀVULS un nodibinājuma Pilsoņu kongresa fonds valdes dalībnieks Zigurds STRĪĶIS.

Pēdējā laikā visai bieži ir pieminēts Latvijas vēstnieka NATO Māra Riekstiņa vārds: viņu uzlūko kā iespējamo Valsts prezidenta amata kandidātu. Tāpēc šodien intervija ar Māri Riekstiņu ne tikai par minēto tēmu, bet arī par kara draudiem Eiropā, par Eiropas solidaritātes neesamību attiecībā uz Ukrainu un par «uzvaras dienas» ideoloģiju Latvijā.

SIA Ernst & Young Baltic pabeidza pētījumu par iespējamo Krievijas (vai pret Krieviju vērsto) sankciju ietekmi uz dzelzceļa kravu pārvadājumu nozari. Vērtējot tiešo netiešo un inducēto ietekmi, Latvija, atkarībā no sankciju smaguma scenārija, zaudēs 1,0 līdz 1,5 miljardus no IKP, bet 20 tūkstoši strādājošo zaudēs darbu. Ja Latvijai ir jāpievienojas kolektīvajām sankcijām, tad, lai neiestātos sociālā un ekonomiskā katastrofa, būtu jāsaņem atbalsts 1,5 miljardu eiro apjomā, lai radītu jaunu tautsaimniecības nozari, kas kompensētu sankciju radītos ekonomiskos zaudējumus. Šāds būtu solidārs risinājums NATO un ES līmenī. Uz Neatkarīgās jautājumiem atbild SIA Ernst & Young Baltic partneris Guntars Krols.

Latvijas Mobilā telefona (LMT) prezidents, ekonomikas zinātņu doktors un Ordeņu kapitula kanclers Juris Binde intervijā Neatkarīgajai par LMT iespējām konkurēt mobilo sakaru tirgū, LMT nākotni un runām par apvienošanu ar Lattelecom, kā arī par Ordeņu kapitula darbību un Valsts prezidenta vēlēšanām.

Saeimas koalīcijas frakciju vadītāji publiski labprātāk runā par Valsts prezidentam nepieciešamajām īpašībām nekā par pašiem kandidātiem un to izvēli ietekmējošiem faktoriem ārpus cēlo īpašību saraksta. Arī Neatkarīgās diskusijā ar Saeimas frakciju vadītājiem Solvitu Āboltiņu (Vienotība), Augustu Brigmani (ZZS), Gaidi Bērziņu (Nacionālā apvienība) neatstāj sajūta, ka visas kārtis netiek liktas galdā nedz publiskajās diskusijās, nedz koalīcijas sarunās, par ko liek domāt arī aizkulišu runas par atbalsta zondēšanu opozīcijā, par līdzsvara meklēšanu starp partiju ietekmi visos augstākajos valsts amatos, kā arī viena otra ietekmīga ekspolitiķa lomu. Koalīcija vēl nezaudē cerības vienoties par kopīgu kandidātu, bet, vai tā būs, pagaidām vēl var zīlēt vien mākoņos.

Vēsturnieks, Vidzemes augstskolas rektors Gatis Krūmiņš ir paveicis pamatīgu darbu, pētot Latvijas un PSRS savstarpējos norēķinus. Kas tad dzīvoja uz kā rēķina, vai rīkojāmies pareizi, strauji saraujot ekonomiskās saites ar Krieviju, un kādi mīti ir sagrauti – par to šajā sarunā ar Gati Krūmiņu.

Kultūras ministrijā (KM) izveidota Mediju politikas nodaļa ar tās vadītāju skandalozo Robertu Putni priekšgalā, kultūras ministre Dace Melbārde Saeimā atklājusi, ka jau domā par kārtējo nodaļu vai atbildīgo institūciju integrācijas uzdevumu deleģēšanai. Kas šajās jomās izdarīts un kādas ir primāri risināmās problēmas, vai tās turpinās aprunāt darba grupas un konceptos uz papīra, vai arī tiks reāli risinātas, Neatkarīgās intervija ar kultūras ministri D. Melbārdi (Nacionālā apvienība).

Baltijas valstu dzelzceļa iekļaušana Eiropas dzelzceļu tīklā, reģionālā integrācija varētu būt respektējami megaprojekta Rail Baltica īstenošanas ģeopolitiskie mērķi. It kā supernopietns projekts. Kāpēc tad sabiedrībai tas jāpieņem fatāli? Jo kvalificēts, konkrēts tā labuma pamatojums, ko no Rail Baltica ilgā laikā gūs Latvija, arvien nav pieejams. Par projekta pamatotību un lietderību intervijā Neatkarīgajai savu viedokli pauž ekonomists, 12. Saeimas deputāts (sociāldemokrātiskā partija Saskaņa) Ivars Zariņš.

1990. gada pavasaris Latvijā un tad vēl spēkā esošajā PSRS bija pārpilns svarīgiem notikumiem. Pagājuši divdesmit pieci gadi, taču vienots šo notikumu vērtējums arvien nepastāv. Savu viedokli par tiem Neatkarīgajai pauž viens no Latvijas Tautas frontes (LTF) dibinātājiem, Latvijas Republikas Augstākās Padomes deputāts Valdis Šteins.

Divpadsmitās Saeimas deputāts (Vienotība), Saeimas Korupcijas novēršanas apakškomisijas vadītājs Aleksejs LOSKUTOVS sarunājas ar Neatkarīgo par institucionālo korupciju un to, kā tikt galā ar ilgspēlējošo kašķi KNAB.

Kopš Baltijas valstis ir iestājušās ES, izskan nepieciešamība veidot Eiropas standarta dzelzceļa savienojumu ar pārējo kontinentu, jo mūsu reģionā dzelzceļa sliežu ceļa platums joprojām atbilst Krievijas standartiem. Ilgu laiku šī ideja likās dažu entuziastu lolota, kamēr dzelzceļa transporta speciālisti pret to izturējās diezgan skeptiski. Taču tagad jaunās dzelzceļa līnijas aprises jau iegūst reālistiskas aprises, un skeptiķu balsis ir pieklusušas. Par to, kāda šī trase izskatīsies, kādas būs izmaksas, kas to būvēs un par kādu naudu to darīs, saruna ar transporta lietu ekspertu, ilggadēju Rail Baltica lobistu Tāli Linkaitu.

Ezerkrastu veco korpusu ieskauj nabadzīgas ēdnīcas smagais smārds. Saeimas deputāti, kas atbraukuši aplūkot vietu, kurā pēc mājīgo Raunas un Kauguru filiāļu pamešanas vajadzēs mitināties vismaz daļai to iemītnieku, netīksmē rauc pieri. «Jums jābrauc mazliet tālāk, tur, cauri mežam, uz jauno korpusu,» mudina kāda sieviete. Deputāti paklausa. Jā, tur jau arī vīd svaigi atjaunota, gaišpelēka ēka. Tur tiešām viss ir skaisti, tīri un pareizi. Funkcionālās gultas, mācību virtuve, datortelpa un sporta zāle.

24. martā Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas gadskārtējā kopsapulcē par asociācijas prezidenti atkārtoti tika ievēlēta Signe Bāliņa.

Valsts kancelejas (VK) direktore Elita Dreimane ir valsts galvenā ierēdne. Pēdējā laikā viņa nonākusi sabiedrības uzmanības lokā, asi konfrontējot ar Satversmes aizsardzības biroju (SAB) un tās direktoru Jāni Maizīti. Saruna ar E. Dreimani par šo domstarpību iemesliem; par speciālo pielaižu piešķiršanas kārtību; par VK principiālajiem atzinumiem, kuri varētu būt izraisījuši nepatiku aprindās, kurās J. Maizītis vēl kopš darba Ģenerālprokuratūrā skaitās «savs» cilvēks, un Satversmē garantētajām tiesībām, kuras SAB ignorē.

Pavisam drīz, jau 4. jūnijā, Alma Mater tiks pie jauna saimnieka. Par to, kas paveikts, astoņus gadus vadot lielāko Latvijas augstskolu; kā uz sabiedrību raugās cilvēks, kuru piesauc kā vienu no Valsts prezidenta kandidātiem – sarunā ar Latvijas Universitātes (LU) pašreizējo rektoru Mārci Auziņu.

Literatūrzinātniece, folkloriste, 12. Saeimas deputāte (Nacionālā apvienība) Janīna KursītePakule intervijā Neatkarīgajai teic, ka politiskā kultūra valstī būs augsta tad, kad tautsaimniecības kungs un kultūras kungs nevis izrādīs tam otram pārākumu, bet sapratīs, ka abi nevar viens bez otra iztikt.

Lieldienu saruna ar Latvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas arhibīskapu Jāni Vanagu: par gara brīvību, par to, kāpēc cilvēku dzīvē nekas nemainās, kaut arī viņi iet uz baznīcu, par to, kādam jābūt Latvijas prezidentam, un par to, kas aizkustina cilvēku Jāni Vanagu.

Mārtiņš Šics valsts pārvaldē, dažādos amatos valsts institūcijās ir jau kopš 1985. gada, bet vēlētā amatā – vien no 2009. līdz 2014. gadam Rīgas domē (ievēlēts no Pilsoniskās savienības), un pirmo reizi Saeimā, startējot Reģionu apvienībā. Sabiedrībai plašāk pazīstams viņš kļuva kā Katastrofu medicīnas centra (KMC) direktors, pēc centra pievienošanas Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam (NMPD) kā tā vadītāja vietnieks, kuru kā pirmo sodīja pēc Zolitūdes Maxima sabrukšanas, atbrīvojot no darba par bojā gājušo datu atklāšanu. Par atbrīvošanas patiesajiem iemesliem, naudas «apgūšanu» NMPD un veselības aprūpes sistēmā, kā arī iedzīvotāju gatavību karam un negadījumiem intervija ar M. Šicu.

Kā raksturot Latvijas zinātnes lauciņu – vēsturi? Vai to maz var pilntiesīgi dēvēt par nozari? Par to stipri vien šaubās vēstures pētnieks Kaspars Zellis, jo uzskata, ka vēsture kā atsevišķs zinātnes novirziens Latvijā ir novesta līdz iznīcības līmenim.

Neatkarīgo satrauca Saeimas deputāta Kārļa Krēsliņa sacītais (NRA, 26.02.2015.): «Starptautiskie normatīvie akti, kas tagad atrodas apritē, bija labi pagājušajā gadsimtā, bet šajā ir jau diezgan paslikti.» Neatkarīgā lūdza Eiropas Savienības tiesas tiesnesi, vienu no visvairāk pieminētajiem Valsts prezidenta amata kandidātiem Egilu Levitu atbildēt uz jautājumiem par tiesību autoritāti un to, ciktāl ļaudis, no kuriem atkarīga mūsu ārējā un iekšējā drošība, var pakārtot tiesības saviem priekšstatiem.