Krauklis: Daudzi alkohola ražotāji Latvijā kāpinājuši apjomu, pateicoties Igaunijas pircējiem

Uz Neatkarīgās jautājumiem atbild Valkas novada domes priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis.

- Latvijā iegādāta alkohola īpatsvars Dienvidigaunijā sasniedzis 33%. Katra trešā alkoholisko dzērienu pudele, kas tika izlietota Dienvidigaunijas un Tartu apriņķos, bija nopirkta Latvijā. Tas nozīmē, ka jau 10% igauņu maksā Latvijas alkohola akcīzi.

- Jā! Igauņu aprēķini liecina, ka 33% pircēju no Dienvidigaunijas dodas iepirkties uz Latviju.

- Pateicoties igauņu stiprā alkohola pirkumiem, alkohola akcīzes nodokļus Latvijā šogad iekasēs par 8-9 miljoniem eiro vairāk, bet alus akcīzes nodokli par 6 miljoniem eiro vairāk. Igauņi Latvijā iepērk arī dīzeļdegvielu.

- Igaunijas pienesumu dīzeļdegvielas akcīzes nodokļu ienākumos var viegli identificēt. Pagājušajā gadā dīzeļdegvielas akcīzē kopumā Latvijā no Igaunijas pircējiem iekasēja aptuveni 20 miljonus eiro. Turklāt galvenie dīzeļdegvielas pircēji (90%) bija Igaunijas juridiskās personas. Te ir svarīgi arī saprast, kāpēc Igaunija var atļauties plānot turpināt paaugstināt akcīzes nodokli (Igaunija plāno 2018. gadā akcīzes nodokļus vēl vairāk palielināt). Kamēr Igaunijas akcīzes nodokļi būs būtiski zemāki nekā Somijā, tikmēr Igaunijā ar akcīzes nodokļa iekasēšanu viss būs kārtībā. Piemēram, stiprā alkohola segmentā simt miljonus eiro no Igaunijas akcīzes nodokļu ienākumiem nodrošina pircēji no Somijas. Tātad, ja Latvija papildus iegūst no Igaunijas kādus piecpadsmit miljonus eiro nodokļos, tad Igaunija vienalga būs plusā. Šo loģiku mūsējie diemžēl negrib vai nespēj saprast. Tomēr katras saprātīgas valsts valdības primārais uzdevums ir rūpēties par savas valsts interesēm. Vēl jo vairāk tāpēc, ka proporcionāli akcīzei valsts iegūst arī PVN.

- Tad jau sanāk, ka viens no Igaunijas brīnuma cēloņiem ir 100 miljonu eiro lielā somu «dotācija» Igaunijai katru gadu. Bija laiks, kad 40% no Igaunijā pārdotā stiprā alkohola nopirka pircēji no Somijas. Igaunijas valsts budžets saņēma tik lielu dotāciju, ka, to izlietojot saprātīgi, viņi varēja sasniegt to līmeni, kas viņiem ir pašlaik.

- Visos preču veidos igauņu ieguvums ir daudz lielāks. To es vienmēr visiem stāstu. Tikai Latvijas augstākajos varas gaiteņos to nevēlas dzirdēt. Kad es runāju ar Ministru prezidentu, šo loģiku izskaidroju. Viņa atbilde bija, ka nav smuki, ka mēs igauņus nodzirdam…

Igauņi ir pētījuši, kas tad ir tas vidējais pircējs, kas iepērkas Latvijā. Tas parasti ir precēts pāris, kas paņem līdzi vēl kādu līdzbraucēju un kuru ienākumi ir virs vidējā. Šie pircēji ir ļoti rūpīgi izrēķinājuši, kuras preces pērkot brauciens atmaksājas. Jo, neskaitot Dienvidigauniju, iepirkties uz Latviju jau brauc pat no 200 un vairāk kilometru attāluma. Viņi ir izrēķinājuši, cik liels būs ietaupījums, nopērkot četrus iepakojumus alus, 10 pudeles litra tilpuma degvīna un divus iepakojumus cigarešu, kā arī piepildot pilnu bāku ar degvielu. Tad viņiem tas brauciens rentējas. Nākamreiz viņi jau aizbrauc līdz Valmierai un iepērkas arī citos veikalos - lielveikalā Depo u.c. Galvenais, kāpēc viņi brauc, ir izdevīgums. Nav pareizi rēķināt tikai ieguvumus no akcīzes precēm. Ieguvumi ir daudz lielāki. Igaunijas braucēji arī paēd, iedzer kafiju utt. Arī tur tiek iekasēts PVN. Ja nebūs lielās akcīzes nodokļu starpības, ja kaut vienai no šīm akcizētajām precēm cena pietuvināsies Igaunijas cenu līmenim, tad zudīs izdevīgums tāliem braucieniem un paliks tikai pierobežas cilvēku iepirkšanās. Finanšu ministrija man saka: «Mēs esam izrēķinājuši tā, ka mēs būsim nedaudz lētāki nekā Igaunijā.» Taču šādi lielākā ieguvumu masa tiks pazaudēta.

Valkā lielākais veikals - Alko1000 - pērn apgrozīja 17 miljonus. Viens veikals pārdeva Cēsu alus produkciju par pieciem miljoniem eiro! Cēsu alus pat ir kāpinājis ražošanu. Ieguvums ir visai Ziemeļvidzemei. Tas ir radījis papildus 200 jaunas darba vietas. Tas nodrošina pietiekami lielus papildu ienākumus visos nodokļu veidos, bet vislielākais ieguvējs ir Latvijas valsts budžets.

Valdība rīkosies absolūti neprātīgi, ja šos papildu līdzekļus mēs pazaudēsim. Mēs varam pat nedaudz palielināt akcīzi, bet tikai nedaudz. Ar ļoti lēnu, lēzenu akcīzes celšanos mēs varam iegūt vēl lielākus papildu ienākumus.

Es jau esmu ticies ar vairāku somu tūrisma firmu īpašniekiem, arī ar lielākās autobusu tūru firmas īpašnieku, kurš apkalpo tūristus no visas Somijas. Katru gadu uz Igauniju šī firma atved 650 000 somu tūristu. Lielāko daļu no Somijas tūristiem interesē nevis muzeji, bet dzērieni, garšīgs ēdiens un vietējo amatnieku izstrādājumi. Es Somijas tūrfirmas pārstāvjus aizvedu uz Cēsīm, uz Rīgu, kur viņi nekad nebija bijuši. Viņu secinājumi bija viennozīmīgi: «Tagad šurp ir vērts braukt!»

No 2018. gada somi ir gatavi sākt iekļaut Latvijas loku savos maršrutos! Tas nozīmē, ka, ja mēs spētu saglabāt būtisku cenu starpību ar Igauniju, tad somu tūristu skaits būtiski augs. Valsts ienākumi tad būs vēl lielāki, jo vidējais igauņu pircējs Alko1000 veikalā iepērkas par 50 līdz 70 eiro, bet vidējais pircējs no Somijas - par 200 eiro.

- Ko Igaunijas pircēji pērk Latvijā? Latvijas vai Igaunijas dzērienus?

- Gan, gan. Cēsu alus produkciju pārdod vairāk tāpēc, ka viņi ražo Igaunijas pircējiem pazīstamu preci ar Igaunijas brendiem, bet tie tiek ražoti Latvijā.

Arī citi mūsu ražotāji rada produktus, kas ir speciāli sagatavoti igauņu pircējiem, jo tas ir tā vērts. Ne tikai Cēsu alus ir ieguvumi. Šogad Latvijas balzams, Valmiermuiža u.c. ir kāpinājuši ražošanas apjomu, pateicoties tieši Igaunijas pircējiem. Pat Brenguļi plāno paplašināt ražošanu.

- Kāda ir Igaunijas pircēju tiešā ietekme uz Valku? Iztēlojieties Valku pirms trim gadiem un Valku šobrīd. Kādas ir izmaiņas?

- Es nepārspīlētu šī procesa ietekmi tieši uz Valku. Ir vairākas labas lietas. Vairākas tukšas ēkas ir apgūtas. Mums izdevās vienoties ar igauņu investoriem, ar Super alko brenda īpašniekiem, ka vecajā pienotavā viņi izbūvē ne tikai alkohola veikalu, bet arī tirgus vietas, publiskās tualetes. Pilsētas centra teritorija, kas bija degradēta, tagad sakopta. No sešiem specializētajiem veikaliem divi - vislielākie - ir igauņu investīcijas. Otriem investoriem - ALKO 1000 - nosacījumos mēs ierakstījām, ka, lai atvērtu veikalu, ir jāuzbūvē arī hostelis, parkošanās vietas smagajām mašīnām, kemperiem, ka ir jābūt arī sabiedriskajai ēdināšanai utt. Sākumā investori iebilda, bet tagad viņi jau domā papildināt tirdzniecības vietu ar mājražotāju tirdziņu un tā tālāk. Tā ir iespēja arī mazajiem uzņēmējiem un zemniekiem. Brīvdienās Valku apmeklē pieci līdz seši tūkstoši papildu pircēju. Katrās brīvdienās! Tagad uz Valku brauc tirgoties mājražotāji ne tikai no Vidzemes (par to es nebrīnītos), bet no Daugavpils un pat no Lietuvas. Es rosinu un aicinu vietējos. Jums ir iespēja! Padomājiet par kādu tūrisma produktu. Pagaidām notiek vēl tikai tāda kā iešūpošanās. Uzņēmēji, kam ir labas idejas, jau nāk uz domi, un varam sajust, ka pārmaiņas pilsētā ir radījušas dzīvīgumu. Brīvdienās ir tāda sajūta kā dziesmusvētkos. Ir seši veikali, starp kuriem pārvietojas taupīgākie pircēji ar kalkulatoriem rokās. Viņi apbraukā visus, aprēķinot, cik vajadzīgā prece maksā vienā, cik otrā veikalā. Beigās pirkumu sakomplektē.

Mēs strādājam arī pie tā, lai no nākamā gada, kad uz Valku sāks braukt somu tūristi, mēs viņiem varētu piedāvāt īpašu tūrisma produktu laukos, lai būtu vietējie ēdieni, vietējais sidrs u.c.

Būtu patiešām traģiski, ja ar vienu politiski neprātīgu lēmumu aizsāktā pozitīvā attīstība izbeigtos.

- Somijas tuvums un somu tūristu pirkumi Igaunijai deva ļoti lielas priekšrocības. Šobrīd Latvijas ieguvumi ir acīmredzami. Savukārt citās jomās Latvijas attīstības tendences ir briesmīgas - iedzīvotāju skaits samazinājās, pircēju skaits samazinājās, no Latvijas bēg ārvalstu investori un pat Sīrijas bēgļi, kuriem Latvija piešķīra patvērumu. No jūnija lielveikalu tīkls Prisma pamet Latviju. Šajā brīdī valdība piedāvā reformu, kas nāk par labu Igaunijai un būtiski kaitē Latvijai. Es saprastu, ja šādu reformu ieteiktu Igaunijas valdība. Bet mūsējā it kā ir Latvijas valdība, kurai it kā būt jārūpējas par Latvijas valsts kasi, par Latvijas uzņēmumu interesēm, nevis par Igaunijas valsts kases piepildīšanu, izplūstot asarās par nodzirdītajiem igauņiem.

Tiek paustas dažādas aizdomas. Es ceru, ka tā nav patiesība, bet tiek runāts, ka tuvākā lielmēroga valsts izzagšana varētu notikt saistībā ar Rail Baltica projektu. Tie kopā ir seši miljardi eiro iepirkumu! Naudu dos Eiropa! Tiesa, lai tiktu pie Eiropas naudas, bija jāpanāk vienošanās ar visām trim Baltijas valstu valdībām. Lai Latvija iegūtu brīvas rokas rīkoties ar savu guvuma daļu, bija jāpanāk Igaunijas un Lietuvas valdību piekrišana. Ir aizdomas, ka viena no prasībām, kuru no Latvijas par savu piekrišanu dalībai projektā pieprasīja Igaunija, bija Latvijas alkohola un degvielas akcīzes nodokļu paaugstināšana, tos būtiski tuvinot Igaunijas līmenim.

- Ir neapstrīdami, ka Igaunijas elitei pašreizējās tendences nepatīk. Nav šaubu, ka Igaunijai labāk patiktu sistēma, kad Igaunijas pilsoņi nebrauc pēc lētākiem akcīzes preču pirkumiem uz Latviju. Turklāt Igaunijā vēl turpinās diskusijas par Rail Baltica trases maršrutu. Daļa igauņu uzskata, ka būtu bijis daudz loģiskāk, ja trase ietu caur Tartu, nevis cauri Baltijas jūras piekrastes dabas liegumiem.

Līdz ar to es pieļauju, ka politiskajā sarunu līmenī noteiktas maiņas kārtis varētu tikt izmantotas, bet tādā gadījumā tas ir absolūti pretī Latvijas interesēm.

- Skatījos televīzijas interviju ar finanšu ministri. Viņai jautāja, kāpēc reforma jāpieņem tik strauji? Atbilde skanēja: tāpēc, ka, ja reformu nepieņems šajā momentā, to nepieņems nekad. Vai tas ir svarīgākais arguments, lai veiktu fundamentālu nodokļu reformu? Jūs piedalījāties Pašvaldību savienības diskusijā ar Ministru prezidentu. Vai arī tur tika izteikti šādi argumenti? Vai arī vienīgais arguments bija - žēl igauņu?

- Pārliecinoši argumenti tiešām netika izteikti. Tagad mums ir atelpa, jo apgūstam Eiropas fondu naudu. Tas laikam bija arī vienīgais arguments visā oficiālajā tekstā.

Neformālās sarunās kolēģi pauda aizdomas, ka reforma tiek veikta, lai uzlabotu premjera partijas reitingu nākamajās Saeimas vēlēšanās.

Jo ir neapšaubāmi, ja šo reformu realizētu tieši tā, kā ir iecerēts, tad daļai iedzīvotāju kabatā būs vairāk naudas. Protams, to naudu no kabatas uzreiz izņems ārā, jo, piemēram, 2018. gadā dīzeļdegvielas cena tikai akcīzes nodokļa pieauguma dēļ paaugstināsies par 4,5 centiem par litru. Līdz ar to viss, pilnīgi viss maksās dārgāk. Tikai to cilvēki sapratīs pēc kāda laika.

Tagad problēmas pamana pašvaldības. Pašvaldību ieņēmumu bāze tiek samazināta par 40 un vairāk procentiem. Absolūts absurds! Samazinās pašvaldību ieņēmumu bāze, bet, kaut vai tikai paceļot degvielas akcīzes nodokli, pašvaldību izdevumi būtiski pieaugs. Paaugstinot minimālo algu, pašvaldību izdevumi momentā pieaugs. Valkas gadījumā mēs pat ar visu prognozēto nākamā gada budžeta pieaugumu nevaram pacelt minimālo algu, neveidojot budžeta deficītu. Ko tas nozīmē? Ka absolūti lielākā pašvaldību daļa, kas tagad kopumā ir pašpietiekama, kas spēj sevi uzturēt, varbūt ar nelielu valsts dotāciju, bet spēj, kļūs pilnīgi atkarīgas no valdošās varas labvēlības vai nelabvēlības.

Tikšanas reizē Pašvaldību savienībā Ministru prezidents solīja - valsts it kā kompensēs, bet neviens jauno kompensēšanas modeli nav redzējis. Kā to sadalīs?

- Līdz šim iedzīvotāju ienākuma nodokļa iekasēšana nebija atkarīga no politiskā tirgus. Pārdale savukārt it atkarīga no politiskā tirgus, kuram naudu atņems un kuram iedos. Jo lielāka ir pārdalāmā nauda, jo lielāka nozīme finansējuma lielumam būs pašvaldības politiskajai ietekmei koalīcijā. Bagāti kļūs nevis Pierīgas novadi, bet novadi, kuru līderi būs ļoti labos draugos ar valdošo koalīciju. Tiks radīts instruments, lai sodītu pašvaldības, kuras pārvalda opozīcijas partijas, kas nedzied kopējā valdošo partiju korī.

- Līdz šim tas daļēji notika ar Eiropas fondu sadali. Paskatieties, kā dalīja ES fondus, un visiem kļūs skaidrs, kāpēc vieniem ir vairāk, bet citiem mazāk. Šādas politikas pārcelšana uz valsts un pašvaldību budžeta bāzi mani šķiet ļoti bīstama un nepareiza.

- Manuprāt, ir jāatzīmē, ka diskusija notiek brīdī, kad, pateicoties LTV sazvērestības teorijas konstruktoriem, kas jebkuru pašvaldību deputātu kandidātu pieminēšanu vai intervēšanu interpretē kā apmaksātu politisku reklāmu, no šīs politiskās diskusijas tiek izolēti vairāki simti Latvijas kompetentāko pašvaldību līderu. Pateicoties propagandas raidījumu iebiedēšanas taktikai, biedējot ar KNAB kratīšanām un arestiem, faktiski ir aizbāztas mutes ļoti lielai daļai pašvaldību līderu brīdī, kad valstī tiek gatavotas ārkārtīgi svarīgas, fundamentālas pārmaiņas.

Varbūt apstipriniet visiem raidlaiku ilguma un laikrakstu platību mērītājiem, ka šī intervija ir mana iniciatīva.

- Protams. Nodokļu reforma ir tik nozīmīgs jautājums gan Latvijai kopumā, gan ikvienam novadam, ka es par to runāju nesaistīti ar citām norisēm, kas pašlaik notiek vai notiks Latvijā.

- Ko var darīt?

- Iecere nedaudz samazināt darbaspēka izmaksas un atbrīvot no nodokļa reinvestēto peļņu ir pareiza. Lai gan nevajadzētu cerēt uz brīnumu, ka esošajos apstākļos visi tūdaļ metīsies investēt. Savukārt pārējā nodokļu reformas daļa ir galīgi greiza. Ir beidzot jāsāk nopietnas diskusijas, ieklausīties ekspertos, sākot ar degvielas tirgotājiem un alkohola ražotājiem un, protams, ar pašvaldību speciālistiem. Cita starpā, pat Ārvalstu investoru padome jau ierosināja nesteigties, bet visu šo gadu strādāt, lai sagatavotu pārdomātu un izsvērtu reformu.