Intervija

Latvijas sabiedrība un politiķi pēdējā laikā tiek uzstājīgi aģitēti atbalstīt Latvijas pievienošanos Stambulas konvencijai, kas liek konvencijas dalībvalstīm pieņemt radikālā feminisma ideoloģiju un ieviest to visās valsts un privātās dzīves jomās. Lai pārveidotu sabiedrību un mainītu cilvēka gadu tūkstošos veidojušos un attīstījušos būtību, konvencija dalībvalstīm pieprasa obligātu šīs ideoloģijas ieviešanu visos izglītības līmeņos gan formālajā, gan interešu izglītībā.

Krievijas Federācijas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijas Republikā Aleksandrs Vešņakovs sarunājas ar Neatkarīgo par to, ka mīti par Krievijas draudiem ir jākliedē, mūsu attiecību negatīvās putas jāaizvāc un informatīvā kara cirvis jāaprok.

Par to, vai Latvijā tiks atjaunots obligātais militārais dienests, cik nozīmīgi ir hibrīdkara draudi un kas Latvijai jādara aizsardzības spēju stiprināšanā – intervija ar aizsardzības ministru Raimondu Bergmani (ZZS).

Pirms deviņiem gadiem kāds matemātikas doktors rakstīja, ka, «tikai investējot lielus papildu valsts līdzekļus izglītībai, tajā skaitā būtiski palielinot pedagogu algas, mēs novērsīsim pašreizējo nejēdzību, kad tikai katrs desmitais augstāko pedagoģisko izglītību ieguvušais aiziet strādāt skolā. (..) Sen zināma patiesība – sabiedrība, kas neinvestē izglītībai, neattīstās. Tā nīkuļo.» (Kārlis Šadurskis, Diena, 17.04.2007.)

Pagājušais gads bija optimistisks, taču šogad optimisma vilnis sāka noplakt. Oficiālās prognozes gan par IKP pieaugumu, gan par iespējamajiem nodokļu ieņēmumiem kļūst arvien pesimistiskākas. Tajā pašā laikā Latvija tuvojas prieka pilnajam brīdim, lai pievienotos OECD. Kāda ir Latvijas ekonomikas diagnoze, un kādi būtu iespējamie valdības darba uzlabojuma virzieni? Uz šiem un citiem Neatkarīgās jautājumiem atbild ABLV Bank padomes priekšsēdētājs Oļegs Fiļs.

Trīsdesmitajā martā Baku lidostā aizturēja latviešu dzejnieka Ulda Bērziņa draugu, slaveno azerbaidžāņu rakstnieku Eķremu Eilisli. Viņš bija nolēmis doties uz Itāliju, uz kādu konferenci, kur gribēja runāt par tēmu Rakstnieks un vara. Neatkarīgā devās pie Ulda, lai šoreiz parunātu nevis par tekstiem, bet par cilvēkiem un notikumiem. Intervija būvēta tā, lai Uldis, raksturojot to, kas notiek ar cilvēkiem un kultūrām, lielā mērā atsauktos tieši uz Eķrema Eilisli atziņām. Tādā garā mēs paužam gan savu atbalstu Eķremam, gan dabūjam iespēju salīdzināt divu izcilu dažādu kultūru cilvēku domas.

Par maksātnespējas procesa ķibelēm un to, kā pret tām cīnīties, par Latvijas valstspiederīgo asarainajiem stāstiem ārzemēs, kur viņiem sociālie dienesti ņem nost bērnus, par taisnīgāku risinājumu nekustamā īpašuma maksāšanas kārtībā un citām aktualitātēm Neatkarīgās intervija ar tieslietu ministru Dzintaru Rasnaču (Nacionālā apvienība).

Kā turpmāk finansēt veselības aprūpi, lai tā pilnībā nesagrūtu, vienlaikus neapdraudot arī sociālo budžetu un nezaudējot katra sociālā nodokļa maksātāja personificētās iemaksas? Vai iespējams pārdalīt naudu, neieviešot jaunu nodokli, bet, ja tas tiek ieviests – ko par to saņemsim pretī?

Mikroķirurgs Dr. med. Mārtiņš Kapickis ir Mikroķirurģijas centra vadītājs. Ap viņa vadīto uzņēmumu ir savērpies daudz kaislību apstākļos, kad veselības aprūpe cieš no naudas trūkuma, bet Mikroķirurģijas centram ir miljonu līgums ar valsti. Cik pamatots ir šāds līgums, un kas notiek veselības aprūpē, saruna ar Mārtiņu Kapicki.

Nule Saeimā un Ministru kabinetā notika diskusijas par Eiropas Komisijas ziņojumu par Latviju. Lai gan Latvijā ir vērojama uzslavējama makroekonomiskā stabilitāte, tomēr, kā teikts EK ziņojumā, demogrāfisko un migrācijas procesu iespaidā būtiski tiek samazinātas Latvijas izaugsmes iespējas.

Azeru Salmanovu uz sarunu uzaicināja Hosams Abu Meri, un ir interesanti vērot, kā diskutē abi tik līdzīgie un tomēr tik dažādie cilvēki: pirmais – musulmanis, otrs – cilvēks, kas audzis jauktā – kristiešu un musulmaņu – ģimenē, tāpēc pārzina abas reliģijas jomas.

Saruna ar KNAB priekšnieku Jaroslavu Streļčenoku par nesen kā Saeimā pieņemtajiem grozījumiem likumā par KNAB; par attiecībām ar viņa ilggadējo vietnieci Jutu Strīķi...

Saruna ar kopuzņēmuma RB Rail valdes priekšsēdētāju Baibu Rubesu par to, ar ko nodarbojas kopuzņēmums RB Rail; kādi ir tā uzdevumi, finansējums un cik tālu šobrīd jau ir pavirzījies dzelzceļa līnijas Rail Baltic projekts.

Kopš 2016. gada 1. janvāra mildronāts (darbīgā viela – meldonijs) pēc Pasaules Antidopinga aģentūras (WADA) rīkojuma iekļauts sportistiem aizliegto vielu sarakstā.

Fizikas un ekonomikas doktors, Latvijas Pašvaldību savienības vecākais padomnieks Māris Pūķis ir kopā ar Latvijas pašvaldībām kopš neatkarības atjaunošanas. Kuram gan vēl jautāt par to, vai pašvaldībām tagad tiešām ir tik daudz varas, lai tās atbilstu savam nosaukumam pēc būtības?

Saruna ar vienu no Latvijas pieredzējušākajiem politiķiem, Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldību lietu komisijas priekšsēdētāju Sergeju Dolgopolovu par to, kas valsti dara «taisnīgu»; par premjera Māra Kučinska personiskajām kvalitātēm un to, vai viņam izdosies izveidot mērķtiecīgu valdības komandu; par gaidāmajām izmaiņām Latvijas politiskajā ainavā, kā arī par partijas Saskaņa vietu šajā ainavā.

Par Liepājas metalurga ķibeli, par jaunu darba vietu radīšanu Liepājā, par pilsētas radošām veiksmēm, par Kristapa Porziņģa ieguldījumu Liepājas popularizēšanā un citām vējainās pilsētas aktualitātēm Neatkarīgās intervija ar Liepājas domes priekšsēdētāju Uldi Sesku.

Biju aplam iedomājies, ka tiem, kuri diennakti stāv taisnības sardzē, nekādu arodbiedrību pašiem nevajag. Bet, ja tāda radusies, tad tas nozīmē, ka arī tiesību aizsardzības sistēmā pastāv sistēmiskas profesionālas, aroda problēmas. Lai pārliecinātos, vai tas tā, Neatkarīgā nolēma aprunāties ar nesen dibinātās Latvijas tiesu sistēmas un tiesību aizsardzības iestāžu darbinieku arodbiedrības vadītāju Ēriku Pūli.

«Vasarā ir viens liels pluss, jo man nav jāpērk dihlofoss: mušas klausās pa radio par politiku un mirst nost no garlaicības, tāda pati garlaicība ir arī ziemā,» smejas Gundars Bērziņš, ekspolitiķis un eksministrs.

Denacionalizēto māju dzīvokļu īpašnieku un īrnieku tiesību biedrības Ausma valdes loceklis Klementijs Rancāns pauž Neatkarīgajai savu viedokli par kadastrālo vērtību, zemes izpirkšanu un nekustamā īpašuma nodokli. Vairākkārt mūsu sarunā skanēja vārdi – nelikumīga, sodāma, amorāla rīcība no valsts vai pašvaldību puses.