Kā Valsts ieņēmumu dienestu (VID) attīrīt no negodīgiem un korumpētiem darbiniekiem un iestādes darbu padarīt ne vien efektīvāku, bet arī iedzīvotājiem, uzņēmējiem draudzīgāku, kādas sekas skandāli ap varas struktūru korupciju ietekmēs nodokļu maksāšanu?
Saeimas deputāts Jānis ĀDAMSONS (Saskaņa) intervijā Neatkarīgajai vērtē Krimināllikuma (KL) grozījumus un uzskata, ka tie nav vis jāpieņem, bet jāizmet miskastē.
Divpadsmitajā februārī Kubā notika Romas Katoļu baznīcas pāvesta Franciska un Krievijas Pareizticīgo baznīcas patriarha Kirila tikšanās. Tā bija pirmā abu baznīcu galvu tikšanās kopš Lielās shizmas, kad 11. gadsimtā kristietība sašķēlās Rietumu un Austrumu baznīcās.
Latvijas dzelzceļš ir viens no Latvijas nozīmīgākajiem uzņēmumiem. Tas ir viens no lielākajiem pakalpojumu eksportētajiem un nodokļu maksātājiem. Kā palielināt dzelzceļa pārvadājumu nozīmi Latvijas tautsaimniecībā, vai izmaksu ziņā iespaidīgais ātrgaitas dzelzceļa projekts – Rail Baltica – ir jāuztver kā biznesa vai kā politisks projekts? Uz šiem un citiem Neatkarīgās jautājumiem atbild valsts akciju sabiedrības Latvijas dzelzceļš (LDz) valdes priekšsēdētājs Edvīns Bērziņš.
Pērnā gada janvārī Latvijas Radio (LR) vadībā notika straujas izmaiņas: NEPLP izlēma, ka esošais LR vadītājs Jānis Siksnis jānomaina pret citu, notika konkurss, kura rezultātā valdes priekšsēdētāja krēslā iesēdās Aldis Pauliņš, par valdes locekļiem kļuva Sigita Kirilka un Uldis Lavrinovičs.
Ir tomēr cilvēki, kuri dodas no Krievijas uz Eiropu, uz Latviju nevis Eiropas komforta dēļ, bet tāpēc, ka uzskata sevi par nesavietojamiem ar Krievijā pastāvošo režīmu. Lai arī, ja uzlūkot vispārējo patēriņa standartu, viņiem Krievijā neklājās slikti. Un viņi tur nebija aktīvi opozicionāri.
Kā pasaules ekonomikas norises iespaido Latvijas labklājību? Vai var apsteigt bagātības pieaugumā citas ES valstis, ja mēs eksportēsim izejvielas, bet importēsim preces, kuras citi ir saražojuši no mūsu eksportētajām izejvielām? Uz šiem un daudziem citiem Neatkarīgās jautājumiem atbild ekonomikas profesors Ivars Brīvers.
«Leģionāru aizstāvības faktu sarakstu es varētu plaši un daudzkārt papildināt. Angļiem ir jauka paruna: «Es labprāt būtu gļēvulis, bet es baidos par tādu kļūt.» Es arī baidos un nedrīkstu par tādu kļūt. Jo man jāaizsargā ne tikai savs, bet visu latviešu leģionāru gods un saistībā ar to arī visas mūsu tautas gods. Un jāatceras, ka godu nevar atņemt, to var tikai pazaudēt,» savulaik teica latviešu leģionārs, publicists, Latvijas Tautas frontes un Latvijas Nacionālās neatkarības kustības dalībnieks Visvaldis Lācis.
27. februārī Irānā notika divu valsts pārvaldes institūciju vēlēšanas. Vēlētājiem bija jābalso par parlamenta deputātu kandidātiem, taču vienlaikus ar parlamenta vēlēšanām notika Irānas Augstākas garīgās padomes vēlēšanas.
Edvīns Šnore, slavenās dokumentālās filmas Padomju stāsts autors, patlaban veido filmu par Baltijas valstu pretošanās kustību pēc Otrā pasaules kara un ir piesardzīgs optimists, runājot par latviešu spēju mobilizēties kritiskās situācijās. Liela šaubu daļa ir par to, vai latvieši spētu atkal aizstāvēt savu valsti, kā tas notika Atmodas laikā. Šodien intervija ar Saeimas deputātu Edvīnu Šnori (Nacionālā apvienība).
Par Eiropas Savienības iespējām atrisināt migrācijas krīzi, par Šengenas zonas, Eiropas projekta un Vienotības nākotni, kā arī par to, cik svarīgi premjeram Mārim Kučinskim būt kādā no Eiropas partiju lielajām «ģimenēm», saruna ar Eiropas Parlamenta Eiropas Tautas partijas grupas Latvijas delegācijas vadītāju Krišjāni Kariņu (Vienotība).
Vienotības premjeru, finanšu ministru, tostarp Jāņa Reira vadībā iepriekšējos gados tika pieņemta virkne pensionārus tracinošu lēmumu, kas raisīja pensionāru sašutumu.
Ģeogrāfijas doktors, viens no Latvijas Tautas frontes sākotnējiem veidotājiem, Latvijas Republikas Augstākās padomes deputāts Valdis Šteins kā bijis, tā palicis brīvdomātājs. Šobrīd viņš ir kategorisks brīvdomātājs, kura kritērijs ir Latvija. Turklāt brīvdomātājs, kurš meklē risinājumus tam stāvoklim, kādā viņš Latviju šodien redz.
Augstākā izglītība šobrīd ir it kā krustcelēs: budžeta vietu skaits nākamajā studiju gadā saruks, jo Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) ir apņēmusies tās apmaksāt pilnā apjomā, nevis daļēji, kā līdz šim. Ja vēl studiju vietas izmaksas tiks palielinātas no šābrīža 1300 līdz 1800 eiro, tad par valsts naudu varēs mācīties vien 15 000 studentu.
Kopš 2013. gada 31. oktobra kultūras ministre ir Dace Melbārde, un šī ir jau trešā valdība, kurā viņa strādā. Saruna ar Daci Melbārdi par Latvijas valsts simtgades pasākumiem, par piesardzīgām reformām kultūras nozarē, par abpusēju cieņu, kas nepieciešama kvalitatīvai integrācijai, par kultūras patēriņa minimuma grozu.
Konstitucionālo tiesību jurists, bijušais Saeimas Juridiskā biroja un Valsts prezidenta Andra Bērziņa padomnieks Edgars Pastars sarunā ar Neatkarīgo vērtē Latvijas tiesību politiku, atklāj, kāpēc no jaunu ideju sākotnējā apjoma šajā jomā īstenojas labi ja desmitā daļa.
Saruna ar socioloģi, LU profesori Brigitu Zepu un politologu Filipu Rajevski par politiskās sistēmas problēmām Latvijā; par iespējām līdz nākamajām vēlēšanām izveidot jaunas, spēcīgas partijas; par jauniem mērķiem un jauniem līderiem, kas šos mērķus varētu sasniegt, kā arī par to, ar ko atšķiramies no citām ES valstīm un saviem kaimiņiem.
Par gudrona dīķu izsmelšanu, par vilcienu modernizāciju, ceļu remontiem, gaisa problēmām ostā, kā arī par citām politiski aktuālām problēmām Neatkarīgās intervija ar Latvijas Zaļās partijas valdes priekšsēdētāju, Satiksmes ministrijas parlamentāro sekretāru Edgaru Tavaru.
Ekonomikas doktors, profesors, a/s Dzintars valdes priekšsēdētājs Iļja Gerčikovs intervijā Neatkarīgajai uzsver, ka bez politiskās sistēmas izmaiņām labklājību valstī nepanākt.