Ināra Šure: Pārtikas nozares izaugsmi bremzē darbaspēka trūkums
 
©Dmitrijs SUĻŽICS, F64 Photo Agency

Uz Neatkarīgās jautājumiem atbild Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas padomes priekšsēdētāja Ināra Šure.

- Kā jāvērtē pagājušais gads Latvijas pārtikas rūpniecības uzņēmumiem?

- 2017. gads pārtikas nozarē bija labs gads. Kopš Krievijas krīzes sākuma tika nepārtraukti meklēti jauni eksporta tirgi. Pārtikas nozare tāda ir. Latvijas ļaudis nevar apēst divreiz vairāk, nekā ir nepieciešams. Tāpēc nozare var attīstīties galvenokārt uz eksporta pieauguma rēķina, vienlaikus cenšoties palielināt vietējā tirgus segmentu, aizstājot importu. Pārtikas nozarē par eksporta izaugsmi domā gan mazie, gan vidējie, gan lielie uzņēmumi. Mūsu galvenais mērķis bija veidot pozitīvu bilanci starp importu un eksportu. Mums ir svarīgs ne tikai nozares eksporta pieaugums, bet arī pārtikas importa samazinājums, lai vietējie cilvēki vairāk orientētos uz vietējo pārtiku, uz vietējo ražotāju produkciju. Piemēram, Igaunijā iedzīvotāji vienmēr ir ļoti lojāli vietējiem ražotajiem. Latvijā tas ir nedaudz savādāk. Tomēr pēdējā laikā situācija uzlabojas.

Pēdējā apkopojuma vēl nav, bet mēs lēšam, ka eksporta pieaugums būs ar divciparu skaitli - virs 20%. Tas ir fantastisks pieaugums, tas bija iespējams, jo pēc Krievijas krīzes tika paveikts milzīgs darbs, lai atrastu Latvijas pārtikas precēm jaunus tirgus. Latvijas pārtikas uzņēmumu eksporta karte tagad aizpilda visu zemeslodi - gan Amerika, gan Meksika, gan Arābu Emirāti, izņemot varbūt Antarktīdu un Ziemeļpolu. Panākumus, atrodot jaunus tirgus, demonstrēja visas nozares - gan gaļas pārstrāde, gan konditori, gan piena pārstrāde, faktiski katra apakšnozare. Šķiet, ka Skandināvija ir ļoti piesātināts tirgus, bet Latvijas konditori spēja iespiesties pat šajā tirgū. Jau 2017. gadā pārtikas un lauksaimniecības produktu eksports sasniedza gandrīz 2,4 miljardus eiro un eksporta vērtība beidzot pārsniedza importu! Eksporta datos vislielākais kāpums bija dzērienu (+48%) un piena produktu grupā (+39%). Pārtikas un lauksaimniecības eksports veido aptuveni piekto daļu no kopējā Latvijas eksporta, un tas ir viens no Latvijas ekonomikas balstiem, kas nodrošina valsts attīstību.

Pārtikas nozares federācija palīdz saviem uzņēmumiem trīs virzienos. Ar ES atbalstu mēs īstenojam apmācības projektu, kura laikā jau ir apmācīti vairāk nekā 300 cilvēku. Otrs virziens - ar Eiropas atbalstu ir izveidots eksporta atbalsta klasteris mazajiem un vidējiem uzņēmumiem. Diemžēl lielajiem uzņēmumiem mēs neko daudz palīdzēt nevaram, bet vairāk nekā 40 mazo un vidējo uzņēmumu pārstāvju ar mūsu palīdzību apmeklēja Zviedriju, Franciju, Vāciju, Ķīnu, Islandi, Apvienotos Arābu Emirātos u.c. Trešais virziens ir kompetences centra izveide. Tagad pārtikas nozarei ir savs kompetences centrs, kurā zinātnieki kopā ar ražotājiem izveido jaunus preces, jaunas tehnoloģijas un piedāvā jaunus inovatīvus produktus.

Pagājušajā gadā mums izkristalizējās ne tikai plusi, bet arī mīnusi. Mēs aktīvi strādājām pie nodokļu reformas un lai tiktu samazināts pievienotās vērtības nodoklis (PVN) Latvijai raksturīgiem augļiem un dārzeņiem. Pēc pirmā normatīvajos aktos iestrādātā vērtēšanas perioda varēsim pateikt, kādi ir pirmie rezultāti.

- Kā mazāks PVN svaigiem augļiem un dārzeņiem var ietekmēt pārtikas pārstrādi? Uz pārtikas rūpniecības galaprodukciju taču tiek attiecināts pilnais PVN?

- Mēs pašlaik saņemam uzņēmumu atsauksmes. Daudzi norāda, kas zemajam PVN ir pozitīva ietekme, citi - ka pozitīva ietekme izpaudīsies tikai ilgtermiņā. Pagaidām rezultāti vēl nav apkopoti.

- Esmu dzirdējis šādu atziņu. Bija racionāla iecere samazināt PVN Latvijai raksturīgiem augļiem un dārzeņiem. Taču gribējām labāk, bet sanāca vienmēr! Latvija ir samazinājusi PVN Polijai raksturīgiem augļiem un dārzeņiem.

- Arī tas ir pozitīvi, jo ar 5% PVN var apkarot pelēko ekonomiku. Ar tik mazu PVN nav jēgas riskēt ar nelikumībām pelēkajā ekonomikā. Turklāt augļiem un dārzeņiem 5% PVN Polijā jau bija. Latvija to tikai nolīdzināja. Mēs ar 5% PVN augļiem un dārzeņiem varam godīgāk konkurēt ar Poliju. Kamēr mums bija 21% PVN, tas mūsu uzņēmumiem bija liels sadārdzinājums. Kad mēs apkoposim šī gada rezultātus, lemsim par nākamajiem soļiem. Lai mēs varētu droši konkurēt ar Vācijas pārtikas uzņēmumiem, ir jāsaprot, ka pie viņiem visai pārtikai PVN ir starp pieciem un astoņiem procentiem, nevis 21% kā pie mums.

Tāpēc mūsu pārtika ir dārgāka nekā Vācijā. Vidējam Latvijas iedzīvotājam gandrīz pusi no pārtikas groza veido vietējā - Latvijā izaudzētā vai saražotā - pārtika. Ja samazināsim PVN visām pārtikas precēm un ja tirgotāji godīgi pret to izturēsies, tad milzīgi ieguvēji būs visi Latvijas iedzīvotāji.

Viens no stimuliem, lai samazinātu pārtikas importu un palielinātu vietējās pārtikas patēriņu, ir nacionālās pārtikas kvalitātes zīmoli - Zaļā karotīte un Bordo karotīte, kura pozitīvi ietekmē iepirkumus. Šie ir valsts nacionālās kvalitātes shēmas zīmoli, kas ar Zemkopības ministrijas atbalstu ir iestrādāti Ministru kabineta noteikumos, un tāpēc valsts iepirkumos kvalitātes apliecinājums ir noteikts kā prioritārs produkta izvēlē. Tas, ja tā var teikt, ir atļautais protekcionisms. Līdzīga sistēma strādā Somijā un citviet, lai vietējos iepirkumos dominētu nevis importēti kartupeļi, bet vietējie kartupeļi utt. Mēs vienmēr atkārtojam, ka Latvijā pārtika ir daudz veselīgāka nekā daudzās citās Eiropas valstīs. Latvijas nacionālās kvalitātes zīme apliecina to, ka attiecīgajā pārtikas precē nav ģenētiski modificētu vielu, nav sintētisko krāsvielu un ir ievēroti paaugstināti kvalitātes kritēriji.

- Akcīzes iekasēšanas plāni šogad nepildās. Pagaidām tas, ko uzņēmēji teica Finanšu ministrijas gudrajiem ekspertiem, piepildās.

- Manuprāt, vēl ir par agru to vērtēt. Kad tiks apkopoti pirmā ceturkšņa dati, tad varēsim izteikt pirmos secinājumus. Akcīze alkoholiskajiem dzērieniem pieauga no pirmā marta. Akcīze alum tika palielināta par 50%, un pieauga akcīze arī stiprajam alkoholam. Diemžēl pašlaik Latvijas alus nozare stagnē, jo izdzīvo, balstoties tikai uz pierobežas tirdzniecību gar Igaunijas robežu. No kopējā alus tirgus apmēram 8% tiek pārdoti Igaunijas pierobežā. Tas ir ievērojams apjoms. Likumā jau ir akcīzes nodokļa pieauguma fiksācija uz trijiem gadiem, ceram, ka tas tiks saglabāts un jaunā Saeima nesāks mainīt akcīzi vēl vairāk, jo tad tiktu grauti tiesiskās paļāvības principi.

- Igauņi iepērkas Latvijā un palielina Latvijas nodokļu ieņēmumus. Tribīnē kāpj finanšu ministre un saka - tas ir ļoti slikti, jāceļ akcīze. Tātad jāsamazina Latvijas nodokļu ieņēmumi. Desmitiem gadu somi pirka alkoholu Igaunijā. Tagad igauņi iepērk alkoholu Latvijā, kas tur slikts?

- Kad uz Igauniju brauca somi un pirka kastes ar alkoholu, tad tas Igaunijai bija labi. Kad igauņi sāka braukt uz Latviju iepirkt alu kastēm, tad tas viņiem ir slikti. Protams, viņi zaudē nodokļus, bet Latvija iegūst. Es ceru, ka mūsu valdības nostāja būs saprātīga un valdība pildīs to, kas ierakstīts likumā, un trīs gadus nemainīs alkohola un alus akcīzes nodokļus.

- Kā izpaužas Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas uzdevums pārstāvēt Latvijas uzņēmumu intereses Eiropas Savienībā?

- Galvenais ir sekot līdzi norisēm. Tiklīdz tiek gatavota kāda regula, kas attiecas uz pārtikas rūpniecību, kopā ar Zemkopības ministrijas speciālistiem mēs veicam preventīvas darbības, lai jebkura Eiropas Savienības regula tiktu pareizi un nesagrozītā veidā Latvijā interpretēta un ieviesta.

- Tuvākajā laikā Latvijā ienāks lēto veikalu ķēdes, kas parasti neorientējas uz vietējiem ražotājiem, bet pārdod ļoti lētus Polijā vai Vācijā ražotus pārtikas produktus. Kā būs iespējams panākt, lai šie ražotāji ievēro Latvijas transtaukskābju un citus vietējos normatīvus?

- Labs piemērs ir transtaukskābes. Transtaukskābes ir ļoti neveselīgas, tās negatīvi ietekmē asinsvadu un sirds darbību. Zemkopības ministrija kopā ar pārtikas ražotājiem un veselības ministriju vienojās par to, ka pēc pārejas perioda tika noteikts maksimālais limits transtaukskābju īpatsvaram pārtikas produktos. Pārejas periods ir faktiski beidzies, un no 1. jūnija Latvijas pārtikas ražotāji ir pilnīgi gatavi jaunajiem noteikumiem. Šie noteikumi attiecas uz arī importa pārtiku. Daudzos importa pārtikas produktos transtaukskābju ir vairāk nekā līdzīgos Latvijas produktos.

Transtaukskābju norma tiek noteikta nacionālā līmenī. Eiropas līmenī nav prasību norādīt transtaukskābju saturu. Ir valstis, piemēram, Latvija, Dānija u.c., kurās ir pieņemti paaugstināti kvalitātes kritēriji, bet tie ir noteikti nacionālā līmenī. Tāpēc importam ir jāatbilst Latvijā ierobežoto transtaukskābju daudzumam. Tas būs jākontrolē Latvijas Pārtikas un veterinārajam dienestam. Visiem Latvijas veikaliem ir atļauts tirgot tikai cepumus un citus pārtikas produktus, kas atbilst Latvijas transtaukskābju standartam. Jau tagad ir svarīgi sākt pārbaudīt, vai Latvijas noteikumus ievēro arī lēto importa pārtikas produktu ražotāji.

Transtaukskābes tiek izmantotas ne tikai pārtikas rūpniecībā, bet arī sabiedriskajā ēdināšanā, kaut vai frī kartupeļu gatavošanā. Ir svarīgi, lai transtaukskābju kontrole būtu arī sabiedriskajā ēdināšanā. Valstīs, kurās transtaukskābju izmantošana nav ierobežota, frī kartupeļos to daudzums pat piecas, desmit reizes pārsniegs Latvijas noteikto limitu.

- 19. martā intervijā NRA Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) padomes priekšsēdētājs Aigars Rostovskis teica: «Latvijā pietrūkst darba roku arī sektoros, kur nepieciešams vienkāršs darbs. Tas ir objektīvi. Būvniecībā, bioekonomikā, meža nozarē pilnīgi objektīvi ir vajadzīgi vienkāršā darba darītāji ar īpašībām, kādas ne vienmēr piemīt vietējā novada bezdarbniekiem. Tā vienkārši ir objektīva realitāte. LTRK uzskata, ka ir saprātīgi ierobežotā veidā atļaut importēt darbaspēku, kaut vai sezonālu, kaut vai uz ierobežotu laiku.» Cik lielā mērā Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas uzņēmumi izjūt darbaspēka trūkumu?

- Pēdējo 20 gadu laikā Latvijā kopumā ievērojami samazinājies darbaspējīgā vecuma cilvēku skaits.

Mēs pašlaik esam demogrāfiskā bedrē. Jauniešu skaits, kas iesaistās darba tirgū, ir mazāks par to cilvēku skaitu, kuri noveco un pārtrauc regulāri strādāt. Tāpēc gandrīz visas tautsaimniecības nozares izjūt darbinieku iztrūkumu. Mēs veicām pārtikas nozares uzņēmumu aptauju, un atklājās, ka nozarē pietrūkst vidēji 10% darbinieku no štata vietu skaita. Vietējie uzņēmēji savā starpā konkurē par darbiniekiem Rīgai tuvākajā apkārtnē. Ir uzņēmumi, kas ar autobusu ik dienas ved darbiniekus no Bauskas uz Rīgu, garām Iecavai un Ķekavai, kur uzņēmumos trūkst darbinieku. Darbinieki tiek pārvilināti, pasliktinot apstākļus citiem, un konkurence kļūst ļoti neveselīga. Darbinieku trūkuma dēļ daudziem strādājošajiem ir jāstrādā garāka darba diena, jo nav iespējams nokomplektēt maiņas, lai saražotu apjomu, kas nepieciešams eksportam. Mēs esam lepni par to, ka varam ražot cepumus un apgādāt ar tiem visu Igauniju. Taču, ja Latvijā nebūs darbinieku, tad mātesuzņēmums izvērtēs situāciju un pieņems lēmumus. Ja Latvijā nav iespējams saražot nepieciešamo produkcijas apjomu, jo nav pieejams darbaspēks, tad nav nekādu problēmu pārcelt ražošanu uz Igauniju vai pat uz Skandināviju. Mēs bijām lepni, ka Ādažos ir uzcelta čipsu ražotne. Ienāca milzu investīcijas. Ādažos tiek ražoti čipsi pat visam Skandināvijas tirgum. Taču tagad nav iespējams saražot vajadzīgo produkcijas apjomu, jo nav iespējams nokomplektēt darbinieku maiņas. Esošie darbinieki strādā virsstundas. Viņi vairāk nogurst, kļūst neuzmanīgāki.

Latvijā ir spēkā absurdi noteikumi. No citas valsts ievestam darbiniekam uzreiz ir jānodrošina vidējā alga valstī. Mēs ievedam darbinieku, kurš nekad nav strādājis pie konveijera līnijas, un mums ir jānodrošina viņam Latvijas vidējā alga par iepriekšējo gadu. Vidējā alga tiek rēķināta, dalot algas, kas tiek maksātas visos sektoros. Tā ir vidējā alga starp IT sektoru un apstrādes rūpniecību. Atvainojiet, bet ja jauniesācējam uz ražošanas līnijas ir jāmaksā vidējā alga starp IT nozari un apstrādes rūpniecību, tad mūsu vietējie darbinieki pārtikas nozarē saņems mazāk nekā iebraucēji.

Taču pat tie, kas ir gatavi šādu algu maksāt, tik un tā nevar nokomplektēt un pieņemt darbā trešo valstu strādniekus, kaut vai strādniekus no Ukrainas par zivju galvu griezējiem. Jo ir jāpierāda, ka šiem strādniekiem ir trīs gadu darba pieredze, ka viņiem tiks maksāta vidējā Latvijas alga, un ir vēl vesela rinda birokrātisku ierobežojumu. Tas bremzē investīcijas. Ja augošs uzņēmums nevar atrast, kur ņemt simt jaunu darbinieku, lai ražošanu paplašinātu, tad šādos apstākļos nevar plānot investīcijas tuvākajiem gadiem.

Nozares izaugsmi un eksporta pieaugumu bremzē darbaspēka trūkums. Ja mēs nesaražosim apjomus, kas ir nepieciešami eksporta pieaugumam, tad vairāki no pašreizējiem ražotājiem pārvietos savas ražotnes projām no Latvijas.

Igaunija ir atrisinājuši šo problēmu - atļāvusi ievest trešo valstu darbiniekus sezonas darbiem. Lietuvā tiek rasti citi risinājumi. Tā kā Lietuvā pieņemt darbā trešo valstu pilsoņus ir sarežģīti, Ukrainas pilsoņus pieņem darbā uzņēmums, kas ir reģistrēts Polijā un uz sezonas laiku nosūta viņus komandējumā uz Lietuvas uzņēmumu. Manuprāt, tas ir nelegāls ceļš, un mēs Latvijā tādu nevēlamies iet. Mēs varētu sūtīt komandējumā uz Latviju Ukrainas pilsoņus no uzņēmuma, kas reģistrēts Polijā, bet tad visi nodokļi paliks Polijā, ne jau Latvijā. Pašreizējā politika ierobežot sezonas darbaspēka ievešanu Latvijai vairāk kaitē, nevis nāk par labu. Mēs jau aicinām atļaut ievest tikai sezonas darbiniekus uz sešiem mēnešiem un to darīt tikai tuvākajos pāris gados, kamēr veicam investīcijas un uzlabojam efektivitāti, jo tam ir vajadzīgs laiks!

- Vai tiešām jūs ticat, ka tagad, priekšvēlēšanu periodā, valdība, kuras sastāvā ir partija, kas ir principā pret ārvalstu strādnieku ievešanu, tam piekritīs?

- Mēs ceram, ka saprāta balss uzvarēs. Vēlos uzsvērt, ka, pieņemot uz vienkāršiem darbiem trešo valstu pilsoņus, uz augstākiem amatiem tiks pārcelti Latvijas pilsoņi. Pieņemot sezonas darbos ārvalstu darbiniekus bez pieredzes, Latvijas iedzīvotāji iegūs karjeras izaugsmes iespējas - viņi kļūs par meistariem, par ceha vadītājiem, faktiski pakāpsies karjerā vienu kategoriju augstāk. Un kontrolēta imigrācija ir noteikti labāka par nekontrolētu!