Jurists Klementijs Rancāns: Mūsu protesti Rīgas domes varenību nav satricinājuši
 
KĀ AR DZIMTCILVĒKIEM. Klementijs Rancāns: «Mājas iedzīvotāji uzskata, ka šāda aplikšana ar īpašuma nodokli ir kļūdaina, prettiesiska, negodīga. Tas pat ne tik daudz skar materiāli, cik ir jau liels morāls aizvainojums par to, ka ar daudzdzīvokļu māju iedzīvotājiem Rīgas dome var izrīkoties kā ar dzimtcilvēkiem» ©F64

Jurists Klementijs Rancāns jau ilgus gadus Purvciemā nodarbojas ar dzīvokļu īpašnieku tiesību aizstāvību. Šajā intervijā viņš pamatā uzstājas kā mājas Tirzas ielā 3/2 pilnvarotā persona. Taču es, būdams savas mājas dzīvokļu īpašnieku biedrības valdes loceklis, uzskatu, ka tā ne tuvu nav tikai šīs mājas problēma.

- Tātad - īsos vārdos - par ko ir stāsts?

- Rīgas domei pakļautās iestādes - Privatizācijas komisija un Pašvaldības ieņēmumu pārvalde - 17 gadu pēc daudzdzīvokļu māju Tirzas ielā 3 privatizācijas pabeigšanas ar tiesu procesu un izdevumu segšanas draudiem cenšas piespiest šo māju dzīvokļu īpašniekus privatizēt vai nomāt pašvaldībai piederošus zemes gabalus. Cik zināms, zemi, kura pirms tam bijusi privātīpašumā. Rīgas dome, iespējams, labdarības nolūkos, šo zemi no īpašnieka pārņēma savā īpašumā un tās vietā apdāvināja šo zemes īpašnieku ar citu, brīvo, zemi, kas nav saistīta ar dzīvojamo māju tuvumu.

Taču - pēc zemes apmaiņas Rīgas dome 2010. gada 9. martā, izrādās, ir pieņēmusi lēmumu Nr. 1116 par pašvaldības zemes Tirzas ielā 3a pievienošanu tuvumā esošai daudzstāvu dzīvojamai mājai Tirzas ielā 3/2. Varu apgalvot, ka par šāda lēmuma pieņemšanu un, jo vairāk, par to, ka tas nelikumīgs, mājas dzīvokļu īpašnieku vairākums līdz šim brīdim neko nenojauš.

Laikam taču darījums ir konfidenciāls un Rīgas domes pavalstniekiem tas nav jāzina. Nav atļauts pat brīnīties par to, kas Rīgas domē notiek. Apsveicama labdarība, ja vien te nav… interešu konflikta. Tad tā jau būtu KNAB vai citas, līdzīgas, iestādes kompetence.

- Protams, dzīvokļu īpašniekiem būtu jāzina, kam par labu mainītas zemes zem viņu mitekļiem īpašuma tiesības. Vai tad tā mūsu jurisdikcijā nav pašsaprotama lieta?

- Jā, darījums par šo zemes īpašuma tiesību maiņu ir konfidenciāls un to no dzīvokļu īpašnieku ziņkārības, iespējams, aizsargā Datu aizsardzības likums.

Dzīvojamās mājas Tirzas ielā 3/2 vispārējā privatizācija tika pabeigta 2000. gadā. Dzīvokļus ierakstot Zemesgrāmatā, tika izsniegts mājai piesaistītās zemes 1999. gada robežu plāns, kurā ierakstīts, ka šai mājai piesaistīts viens zemes gabals.

Ar šā zemes gabala īpašnieku ir noslēgts nomas līgums. Taču Rīgas dome jau kopš 2010. gada septiņu gadu garumā terorizē mājas iedzīvotājus ar jauna zemes gabala piesaisti.

Rīgas domes priekšsēdētājam ir iesniegtas daudzas sūdzības, prasības pārtraukt terorizēt dzīvokļu īpašniekus. Tomēr represijas turpinās. Tiek sūtītas draudu vēstules, draudēts ar tiesas procesiem, soda procentiem un tiesu izdevumu piedziņu, ja dzīvokļu īpašnieki nemaksās. Zinot, kādi var būt tiesu izdevumi un soda procenti, cilvēkos tiek iedzītas nopietnas bailes. Nekādi joki te nav. Tāpēc daļa dzīvokļu īpašnieku, baidoties no tiesas izdevumiem, Rīgas domes pieprasītos maksājumus ir samaksājuši.

Bet - ar nekustamā īpašuma nodokli vien Rīgas domei vēl nepietiek. Par to pašu zemi Rīgas dome nu jau pieprasījusi arī nomas maksu. Dubults neplīst?

Par šiem faktiem ir ierosināti vairāki tiesu procesi. Sākti procesi Administratīvās tiesas apelācijas tiesā, arī Augstākās tiesas Senātā.

Bez minētajiem likumu pārkāpumiem, mūsuprāt, ir pamats uzskatīt, ka Rīgas dome un tās amatpersonas pārkāpj arī labas pārvaldības principus.

- Kāpēc tās ir tiesu lietas? Jūsu izklāsts šķiet loģisks un argumentēts. Kāpēc nav iespējams šādas lietas atrisināt pašvaldības - Rīgas domes - ietvaros, vai, ja nevar, tad PTAC, VARAM, Valsts kontrolē…?

- Jo vairāk - Rīgas dome šādu papildu zemes pievienošanu pie jau noteiktā funkcionāli nepieciešamā zemes gabala, ko nosaka dzīvojamās mājas privatizācijas procesā, realizē arī citām mājām. No tā, kas zināms: Ēveles ielā 6, Tirzas ielā 3/1, Brīvības gatvē 391/1, Ropažu ielā 76a un, iespējams, visā Rīgā.

- Bet varbūt jūs paši (domāju - dzīvokļu īpašnieki) tomēr neesat bijuši pietiekami uzstājīgi savas taisnības dēļ?

- Mūsu dzīvojamās mājas protesti ilgst jau daudzu gadu garumā. Daži piemēri. Jau 2010. gada 14. jūnijā Rīgas domei tika iesniegts protests par nelikumīgu paziņojumu, ar kuru tika uzlikts pienākums privatizēt jaunu pašvaldības zemes gabalu Tirzas ielā 3a, un katram dzīvoklim par tā iemērīšanu - samaksāt ap 50-70 latu, atkarībā no dzīvokļa lieluma. 2012. gada 22. februārī tika atsūtīts pieprasījums maksāt īpašuma nodokli par īpašumā neesošu zemi. Mājas iedzīvotāji šajā sūdzībā raksta: mēs, Tirzas ielā 3/2, nekad neesam privatizējuši papildu zemi Tirzas ielā 3a, mums tā nepieder, un mums nav vajadzīga zeme, kura atrodas nezin kur un nezin kas to lieto.

Tad jau ar tādu pašu nosacījumu visu brīvo Rīgas zemi, Bābelītes ezeru, Brīvības ielu utt., kuru lieto visi, varētu sadalīt uz galviņām un aplikt ar īpašuma nodokli. Kāda starpība? Nekādas! Mājas iedzīvotāji uzskata, ka šāda aplikšana ar īpašuma nodokli ir kļūdaina, prettiesiska, negodīga. Tas pat ne tik daudz skar materiāli, cik ir jau liels morāls aizvainojums par to, ka ar daudzdzīvokļu māju iedzīvotājiem Rīgas dome var izrīkoties kā ar dzimtcilvēkiem.

Tālāk - RD Īpašumu pārvaldes 2014. gadā atsūtītais paziņojums liecina, ka Rīgas domes institūcijas pretttiesiski, vardarbīgi uzliek par pienākumu Tirzas ielas 3/2 dzīvokļu īpašniekiem maksāt NĪN summu par nezināmu zemes gabalu un uzsāk psiholoģisku cilvēku ietekmēšanu ar draudiem. Lai maldinātu un iebaidītu iedzīvotājus, tiek piesaukta likuma Par nekustamā īpašuma nodokli 9. panta 2. 1 daļa, kurai nav sakara ar piespiedu zemes «piegriezuma» tiesiskumu. Tajā pašā gadā Rīgas domes priekšsēdētājam Nilam Ušakovam tika prasīts sniegt RD vai Privatizācijas komisijas atbildi, kur tā zeme Tirzas ielā 3a atrodas, kad uz kāda likuma pamata tā zeme tika piesaistīta mājai, kāpēc šī netika piesaistīta, pabeidzot mājas vispārējo privatizāciju, un tāda netika ierakstīta Zemesgrāmatā. Atbildi no Rīgas domes nesaņēmām.

- Tomēr - RD attiecībās ar jums šķietas visai pašapzinīga. Varbūt jūs lasāt dažādus likumus?

- Rīgas domes un tās iestāžu darbība saistībā ar 2010. gada 9. marta lēmumu Nr. 1116 neatbilst nevienai no manis tūdaļ piesaukto likumu un pašas domes saistošo noteikumu normai. Piemēram, RD rīkojusies pretrunā ar Dzīvokļu īpašuma likuma 16. pantu: «(1) Dzīvokļu īpašnieku kopība ir tiesīga izlemt ikvienu jautājumu, kas attiecas uz kopīpašumā esošo daļu; (2) Vienīgi dzīvokļu īpašnieku kopība ir tiesīga pieņemt lēmumu par: 1) kopīpašumā esošās daļas pārgrozīšanu (palielināšanu, samazināšanu)… arī ar šā likuma 17. pantu. Un arī pretrunā ar likumu Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju 28. panta 4. daļu, kur pausts, ka «privatizējamai dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamo zemes gabalu nosaka dzīvojamās mājas privatizācijas sagatavošanas procesā Ministru kabineta noteiktajā kārtībā». Vai arī tā paša likuma, kur teikts, ka: «Dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamā zemes gabala pārskatīšanu var ierosināt: 1) privatizētā objekta īpašnieks (dzīvokļa īpašnieks), kuram dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamais zemes gabals nodots nomā uz 99 gadiem - nav šāda ierosinājuma; 2) privatizētā objekta īpašnieks (dzīvokļa īpašnieks), ja dzīvojamai mājai noteiktais funkcionāli nepieciešamais zemes gabals pilnībā vai daļēji pieder citai fiziskajai vai juridiskajai personai - šī norma nav ievērota; (3) Pašvaldība ar saistošajiem noteikumiem nosaka kārtību: 1) kādā tiek ierosināta dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamā zemes gabala pārskatīšana; (..) 6) Dzīvokļu īpašnieki ir tiesīgi ierosināt šā panta pirmās daļas 1. vai 2. punktā noteiktajā gadījumā dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamā zemes gabala pārskatīšanu, izteikt apsvērumus dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamā zemes gabala pārskatīšanas procesā, kā arī pārsūdzēt pašvaldības lēmumu attiecībā uz dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamā zemes gabala pārskatīšanas uzsākšanu vai pārskatīšanu, ja to nolēmusi dzīvokļu īpašnieku kopība Dzīvokļa īpašuma likumā noteiktajā kārtībā.»

Rīgas dome ir pārkāpusi šīs likumā noteiktās normas. Domes amatpersonu izteikumi, ka, re, daļa dzīvokļu īpašnieku ir piekrituši privatizēt vai nomāt šo zemi, ir neatbilstoši likumam, aplami pēc būtības, jo pirmām kārtām neatbilst minēto likumu normu prasībām. Turklāt tas panākts ar dzīvokļu īpašnieku iebaidīšanu un terorizēšanu, draudēšanu ar tiesas procesiem utt.

Turklāt pašas Rīgas domes 2015. gada 3. novembrī pieņemtajos Dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamā zemes gabala pārskatīšanas saistošajos noteikumos teikts, ka šie noteikumi:

«… nosaka kārtību, kādā Rīgas pilsētas administratīvajā teritorijā:

1.1. tiek ierosināta dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamā zemes gabala pārskatīšana;»… Pilnīgi neviens šo saistošo noteikumu punkts nav ievērots, tātad acīm redzama varas ļaunprātīga uzurpācija.

Starp citu, Rīgas domes prettiesisko rīcību pierāda arī Augstākās tiesas Senāta 2013. gada 9. jūlija spriedums, kurā sacīts, ka «nav pārvērtējams ēkai funkcionāli nepieciešamās zemes noteikšanas tiesiskums privatizācijas procesā. Šā jautājuma risinājums administratīvā kārtībā (..) ir noslēdzies līdz ar dzīvokļu privatizāciju un ieguvis saistošu noregulējumu…».

Mēs nestrīdamies par to, ka, sagatavojot dzīvojamo māju privatizācijai, tiek noteikts tai funkcionāli nepieciešamais zemes gabals. Funkcionāli nepieciešamā zemes gabala noteikšana tiek pabeigta līdz ar dzīvojamās mājas privatizācijas procesa pabeigšanu. To atzīmē arī AT Senāts.

- Vai jūsu protestiem ir bijis kāds taustāms rezultāts. Vismaz pretējo pušu, neteiksim, dialoga, teiksim, domu apmaiņas formā?

- Mūsu protesti Rīgas domes varenību nav satricinājuši. Izrādās, ka pat Augstākās tiesas sprieduma secinājumi tai nav saistoši.

- Kāda ir situācija šobrīd?

- 2018. gads sākās ar kārtējo Rīgas domes «dāvanu» Tirzas ielas 3/2 nama iedzīvotājiem. Tā teikt - par «godu» Latvijas simtgadei. Proti - 2018. gada 2. janvārī tika saņemta Rīgas domes Privatizācijas komisijas draudu vēstule. Tajā pieprasīts mēneša laikā samaksāt nomas maksu par zemi Tirzas ielā 3a, noklusējot, kur tā zeme Tirzas ielā 3a atrodas. Nemaksāšanas gadījumā Privatizācijas komisija draud ar prasību tiesā par zemes nomas maksas un visu tiesas izdevumu piedziņu. Bailēm lielas acis, tādēļ šī Rīgas domes iestāde cer, ka satrauktie dzīvokļu īpašnieki samaksās un papildinās domes budžetu.

Bet 2018. gada 7. februārī Pašvaldības ieņēmumu pārvalde sūta maksāšanas paziņojumu par mājas īpašumā neesošas zemes Tirzas ielā 3a īpašuma nodokļa nomaksu. Tas nav viss. Paziņojumā teikts - zeme bez adreses. Izrādās, ka atradies vēl viens stūrītis pašvaldības zemes, kuru piemest kādai mājai un pieprasīt īpašuma nodokļa samaksu. Iespējams, ka nākamajā paziņojumā nomas maksai jau būs pieskaitīti soda procenti.

Tātad - Rīgas dome, tās Privatizācijas komisija, no mums vēlas piedzīt nelikumīgu īpašuma nodokli un vienlaikus arī nomas maksu par zemi, par kuras privatizāciju vai nomu savā kopsapulcē nav vienojušies dzīvokļu īpašnieki Dzīvokļu īpašuma likumā noteiktā kārtībā.

Privatizācijas komisijas atsauce uz likuma Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju 84. pantu ir nelikumīga, izdomāta iedzīvotāju psiholoģiskai ietekmēšanai, jo šajā likumā nav paredzēts no cita īpašnieka pašvaldības atpirktās vai iemainītās zemes jauns piespiedu privatizācijas nosacījums, ja mājai jau ir noteikts «funkcionāli nepieciešamais zemes gabals» ar konkrētu kadastra numuru. Privatizācijas komisijas vēstulē minētās normas «pielāgotas», tulkotas tā, lai radītu šķietamību likumīgām darbībām, radot baiļu sajūtu par papildu smagiem tiesāšanās izdevumiem, maldinot un spiežot dzīvokļu īpašniekus apmaksāt nelikumīgus pieprasījumus.

Laikam taču Rīgas domes amatpersonas savā prātā rīkojas kā «rūpīgi saimnieki» un neiznieko zemi. Lai taču šie māju dzīvokļu īpašnieki maksā kā dzimtļaudis. Nekur viņi nespruks. Ja kas, satiesāsim. Bet jūs, ļaudis, meklējiet paši, kur tā pašvaldības zeme bez adreses atrodas un kam tā piederēja iepriekš. Varbūt tā ir daļa no Bābelītes ezera vai no peldvietas pie tā?

- Summējam - ko jūs gribat panākt?

- Mēs lūdzam Rīgas domes deputātus: - atcelt Rīgas domes 2010. gada 9. marta lēmumu Nr. 1116 par pašvaldības zemes Tirzas ielā 3a pievienošanu, kas neatbilst likumam un Rīgas domes saistošajiem noteikumiem; - atsaukt zemes nomas maksu 34,37 eiro par Rīgas domes zemi Tirzas ielā 3a, pieprasot to samaksāt mēneša laikā un par periodu no 2013. gada. Kas tā par Rīgas domes nolaidību - piecus gadus neprasa maksāt nomas maksu par zemi, bet nu - it kā nupat pamodušies; - atcelt zemes īpašuma nodokļa maksu par summu 10,02 eiro, par ko 2018. gada 7. februārī Pašvaldības ieņēmumu pārvalde nosūtījusi maksāšanas paziņojumu par mājas dzīvokļu īpašniekiem nezināmu zemi;

- atcelt īpašuma nodokļa maksu par summu 2,20 eiro par zemi ar kadastra Nr. 0100 111 0295, par kuru 2018. gada 7. februārī Pašvaldības ieņēmumu pārvalde nosūtīja maksāšanas paziņojumu, tāpat nenorādot, kur tā atrodas, taču piebilda - par zemi «bez adreses»; - uzlikt par pienākumu attiecīgām Rīgas domes iestādēm atsaukt iesniegumā minētos draudus un pārtraukt psiholoģiski terorizēt māja dzīvokļu īpašniekus; - atmaksāt iepriekš izprasīto un jau samaksāto nekustamā īpašuma nodokli par zemi Tirzas ielā 3a.

Mēs lūdzām LR Ministru prezidentu Māri Kučinska kungu, vides un reģionālās attīstības ministru Kasparu Gerharda kungu; Patērētāju tiesību aizsardzības centra direktori Baibu Vītoliņas kundzi savas kompetences ietvaros izvērtēt Rīgas domes priekšsēdētāja Nila Ušakova un viņam pakļauto iestāžu rīcības neatbilstību likumam un AT Senāta secinājumiem un izteikt savu viedokli. Tāpēc, lai tiktu pārtraukta, iespējams, arī citās vietās, citās mājās izvērstā Rīgas dzīvokļu īpašnieku terorizēšana.