Inflācija

Latvijā gada inflācija šogad maijā varētu būt sasniegusi 16,1-16,5%, prognozēja banku analītiķi.

Nākamajā apkures sezonā, kuru prognozē vēl smagāku nekā aizvadīto, līdzīgu atbalstu kā līdz šim, piemēram, īpašus pabalstus visām ģimenēm par bērniem vai vienādas atlaides pilnīgi visiem elektrības lietotājiem vairs nepiemēros. Tā vietā atbalstam pieejamos līdzekļus atvēlēs tiem, kuri bez tiem tiešām nevarētu iztikt. Taču, kā ziņo Latvijas Televīzijas raidījums “de facto”, valsts nemaz neredz, kuri tad ir tie, kuri var iztikt un kuriem tiešām vajag, jo tāda sistēma nemaz nav izstrādāta. Tagad tādai būtu jātop nepilnu trīs mēnešu laikā.

Gada inflācija eirozonā maijā palielinājusies līdz 8,1% salīdzinājumā ar 7,4% aprīlī, tādējādi reģistrēts augstākais līmenis kopš šo datu apkopošanas sākšanas 1997.gadā, liecina otrdien publiskotais Eiropas Savienības statistikas departamenta "Eurostat" ātrais novērtējums.

Enerģijas cenu straujais pieaugums un piegādes ķēdes traucējumi izraisa augstu inflāciju Latvijā, norādīts Eiropas Komisijas (EK) ziņojumā par Latviju.

Arī turpmākajos mēnešos gada inflācija turpinās pieaugumu un patēriņa cenu pieauguma bremzēšanos varētu sagaidīt tikai gada otrajā pusē, informē Finanšu ministrija (FM).

Patēriņa cenas šogad aprīlī salīdzinājumā ar martu Latvijā pieaugušas par 2,2%, bet gada laikā - šogad aprīlī salīdzinājumā ar 2021.gada aprīli - patēriņa cenas palielinājušās par 13%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

BTA valdes priekšsēdētājs Volfgangs Štokmaiers (Wolfgang Stockmeyer) intervijā aģentūrai LETA saka, ka kara tiešā ietekme uz apdrošināšanas tirgu gan nav īpaši liela. Tomēr būs jārēķinās ar tā izraisītām konsekvencēm ekonomikā, piemēram, būs jāpierod pie inflācijas, jo augstākas cenas nebūs pārejošs efekts. Arī apdrošināšanas industrijai atkal būs jāmācās no jauna veikt regulārus pārrēķinus atbilstoši inflācijai.

Inflācija kļūs par ilgtermiņa parādību, pauž risku apdrošināšanas kompānijas "BTA Baltic Insurance Company" (BTA) valdes priekšsēdētājs Volfgangs Štokmaiers.

Patēriņa cenas šogad martā salīdzinājumā ar februāri Latvijā pieaugušas par 3,3%, bet gada laikā jeb salīdzinājumā ar 2021.gada martu - par 11,5%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Latvijā patēriņa cenas šogad martā salīdzinājumā ar februāri varētu būt palielinājušās par 2,8-3%, tādējādi gada laikā - šogad martā salīdzinājumā ar 2021.gada martu - inflācija varētu būt sasniegusi 11-11,2%,  prognozē banku analītiķi.

Vispārējs atbalsts inflācijas seku mazināšanai nav paredzēts, bet tiek strādāts pie mērķēta atbalsta programmu izveides, ceturtdien Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" sacīja finanšu ministrs Jānis Reirs (JV). 

Latvijas Banka paaugstinājusi gada vidējās inflācijas prognozi 2022.gadam no iepriekš lēstajiem 6,1% līdz 9,5%, bet nākamajam gadam inflācijas prognoze palielināta no 2,9% līdz 3,7%, trešdien centrālās bankas rīkotajā diskusijā sacīja Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste.

Latvijā gada inflācija turpmākajos mēnešos varētu palielināties līdz 10%, ko lielā mērā ietekmēs energoresursu un pārtikas cenu pieaugums, vēsta Finanšu ministrijas (FM) pārstāvji.

Pieaugot inflācijai un cenām, Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) aicina iedzīvotājus pārskatīt savus paradumus, atceroties, ka karš Ukrainai maksā cilvēku dzīvības.

Inflācija ir kļuvusi par vērā ņemamu globālu problēmu visā pasaulē. Ar to saskaras ASV, Eiropa un daudzas citas valstis, un, likumsakarīgi, inflācija rada bažas un spriedzi arī Latvijā, pauž Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētāja Inna Šteinbuka.

Latvijā patēriņa cenas šogad janvārī salīdzinājumā ar decembri varētu būt palielinājušās par 0,3-0,4%, tādējādi gada laikā - šogad janvārī salīdzinājumā ar 2021.gada janvāri - inflācija varētu būt 7,8-7,9% apmērā, prognozē banku analītiķi.

Eiropas Centrālās bankas (ECB) aptaujātie eksperti prognozē, ka inflācija eirozonā šogad būs augstāka, nekā lēsts iepriekš.

68% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka inflācijas līmenis tuvākā gada laikā pieaugs, liecina pētījumu aģentūras SKDS veiktās aptaujas dati.

Augošās inflācijas apstākļos pārmērīga valsts budžeta deficīta kāpināšana stimulē patēriņa cenu kāpumu, kas palielina sociālo spriedzi, kā arī mazina uzņēmumu konkurētspēju, jaunākajā krīzes monitoringa ziņojumā par Covid-19 ietekmi uz valsts ekonomiku un fiskālo situāciju atzīst Fiskālās disciplīnas padome (FDP).

Latvijā decembrī bijusi augstāka gada inflācija nekā Eiropas Savienībā (ES) un eirozonā vidēji, liecina ceturtdien publiskotie ES statistikas biroja "Eurostat" dati.