Pēdējā laikā sabiedrībā aizvien biežāk izskan viedoklis, ka pašreizējās augstās inflācijas laikā nav jēgas naudu pieturēt, jo strauji kāpjošās cenas naudas pirktspēju vienalga noēdīs. Tāpat ir dzirdēti pētījumu rezultāti, ka katrs ceturtais iedzīvotājs vispār neesot “psiholoģiski gatavs” veikt jebkādus uzkrājumus.
Dzīves dārdzībai nonākot aizvien jaunās virsotnēs, aizvien mazāk kļūst tādu, kuri cer, ka ekonomiskā dzīve varētu “ieiet normālās sliedēs”, kad cenu kāpums ir sabalansēts ar algām. “Viedokļu krīze” sevišķi asi varētu izpausties novembrī, kad liela iedzīvotāju daļa saņems savus pirmos šīs apkures sezonas rēķinus, kuri daudziem jau tā tukšos makus padarīs vēl tukšākus, bet gada inflācijas rādītājs no līdz šim jau piedzīvotajiem 22% varētu pietuvoties 25%.
Latvijā septembrī bijusi augstāka gada inflācija nekā Eiropas Savienībā (ES) un eirozonā vidēji, liecina trešdien publiskotie ES statistikas biroja "Eurostat" dati.
Ja visām precēm un pakalpojumiem cenas ceļas, tad jāpieaug arī naudas cenai. Tāpēc Eiropas Centrālā banka (ECB) paaugstina refinansēšanas likmi un Latvijas Banka (LB) pilda savu pienākumu ECB lēmumu reklamēt.
Patēriņa cenas šogad septembrī salīdzinājumā ar augustu Latvijā pieauga par 1,6%, bet gada laikā - šogad septembrī salīdzinājumā ar 2021.gada septembri - palielinājās par 22,2%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Latvijas Bankai un tās prezidentam Mārtiņam Kazākam personiski nākas pildīt savus pienākumus un stāstīt, ka Latvijai priekšā stāvošā rūpju ziema patiesībā būšot tikai rūpīšu ziemiņa.
Latvijā inflācija šogad augustā varētu būt nedaudz piebremzējusies, gada laikā uzrādot pieaugumu par 20,5-21%, aģentūrai LETA prognozēja banku analītiķi.
Gada inflācija eirozonā jūlijā palielinājusies līdz 9,1% salīdzinājumā ar 8,9% jūlijā, liecina trešdien publiskotais Eiropas Savienības statistikas departamenta "Eurostat" ātrais novērtējums.
Augsto energoresursu cenu dēļ priekšā ir sarežģīts laiks, trešdien intervijā Latvijas Televīzijas (LTV) raidījumam "Rīta Panorāma" sacīja Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieks Valdis Dombrovskis (JV).
Baltijas valstis ir līderes inflācijas pieaugumā Eiropas Savienībā, aģentūru LETA informēja pārtikas produktu ražošanas kompānija "HKScan" Baltijas finanšu direktors Markuss Kirsbergs.
2022. gada jūlijā, salīdzinot ar pērnā gada jūliju, vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājās par 21,5%, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.
"Ja man pirms desmit gadiem kāds būtu teicis, ka mēs atgriezīsimies pie 21% inflācijas Latvijā, es tam nebūtu ticējis," LTV raidījumā "Panorāma" sacīja kādreizējais Latvijas Bankas prezidents Einārs Repše.
Fiskālās disciplīnas padomes (FDP) priekšsēdētāja Inna Šteinbuka intervijā aģentūrai "Leta" norāda, ka valdībai šobrīd nav daudz iespēju kontrolēt inflāciju, jo to lielā mērā nosaka ārējie faktori.
Ņemot vērā, ka inflācija lielā mērā šobrīd tiek importēta un veidojas no pieaugošajām energoresursu cenām, valdībai nav efektīvu risinājumu inflācijas mazināšanai, intervijā aģentūrai LETA atzina Fiskālās disciplīnas padomes (FDP) priekšsēdētāja Inna Šteinbuka, piebilstot, ka tādēļ vienīgais, ko valdība var darīt, ir mēģināt mazināt inflācijas sekas.
Straujais cenu kāpums visus neskar vienādi, pirmām kārtām cieš tie, kuri jau bija nabadzīgi vai slikti apdrošināti. Par ikdienu inflācijas laika stāsta spānietis Markoss Pleite Sančess (52) portāla "Der Spiegel" Jana Petera sagatavotajā materiālā.
Straujais cenu kāpums visus neskar vienādi, pirmām kārtām cieš tie, kuri jau bija nabadzīgi vai slikti apdrošināti. Par savu dzīvi krīzes laikā stāsta Marta Kosioreka (48), projektu vadītāja reklāmas aģentūrā Polijā, portāla "Der Spiegel" Jana Petera sagatavotajā materiālā.
Latvijā jūnijā bijusi augstāka gada inflācija nekā Eiropas Savienībā (ES) un eirozonā vidēji, liecina otrdien publiskotie ES statistikas biroja "Eurostat" dati.