Ekonomistu solītais un pircēju ilgi gaidītais brīdis ir klāt, gada inflācijas rādītājs beidzot samazinājies līdz viencipara skaitlim, kas nebija piedzīvots kopš pagājušā gada februāra. Turklāt samazinājuma temps ir bijis visnotaļ straujš, kas nozīmē, ka diezgan daudzos aspektos dzīve jūnijā ir kļuvusi pamanāmi lētāka nekā maijā. Par to liecina arī visai iespaidīgā mēneša deflācija, cenām jūnijā salīdzinājumā ar maiju krītoties par 1,4%. Tikmēr gada inflācija ir noslīdējusi diezgan iespaidīgā tempā, sarūkot no 12,1% maijā līdz 7,9% jūnijā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes informācija.
Pilnīgi aplams ir uzskats par to, ka cenu izmaiņas pasaules preču biržās neietekmē dzīvi Latvijā vai arī, ja ietekmē, tad tikai lai dzīve labāka būtu starpniekiem. Vadoties no šādas, loģikas gāzes cenu kritumam, kura dēļ “zilā kurināmā” cena ir sarukusi līdz pirmskara līmeņiem, mūsu patērētāju nevajadzētu skart. Taču jūnija dati, kas liecina, ka siltumenerģijas cena salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi ir kritusies par 14,1%, norāda uz to, ka gāzes cenu kritums biržā jau ir sācis pozitīvi ietekmēt patērētāju makus. Protams, tagad nav apkures sezona, taču siltumenerģijas cenas kritums mazina kopējo dzīves dārdzības pieauguma spiedienu. Jāpiebilst, ka gāzes cenas kritums biržā ir bijis iemesls arī tam, lai jūnijā salīdzinājumā ar maiju vidēji par 5,4% samazinātos arī elektroenerģijas cena. Vienlaikus inflāciju ir nobremzējuši arī pavisam citi ekonomiskie aspekti. Varētu šķist dīvaini, ka sezonas karstumā ļoti būtiski ir sarukušas viesnīcu, moteļu, viesu māju utt. cenas. Taču tas patiešām ir noticis, un kopumā šajās iestādēs salīdzinājumā ar maiju cenas caurmērā kritušās par 9,5%. Iemesls, kādēļ tā sanācis, visticamāk, ir komplekss - iepriekšējā inflācijas pieauguma rezultātā kritusies rocība gan vietējiem, gan ārvalstu tūristiem, pēdējā laikā sarukušo energoresursu cenu ietekmē notikušais izmaksu samazinājums, tuvums Krievijai un Baltkrievijai, kā arī varbūt iepriekš uzlikto uzcenojumu pārvērtēšana vai vēl kādi citi iemesli. Taču enerģija un tūrisma infrastruktūra ne tuvu nav vienīgās pozīcijas, kas dzīvi Latvijā sāk padarīt lētāku.
Neraugoties uz to, ka sausums ir piemeklējis visu Eiropu un ir gaidāma ievērojami zemāka raža nekā ierasts, jūnijs ir bijis mēnesis, kad baudīt svaigus dārzeņus, jo to cena salīdzinājumā ar maiju ir sarukusi par 8,5%. Tiesa, šis samazinājums ir noticis ikgadēju sezonālu faktoru ietekmē, kad atsevišķu dārzeņu cena jūnijā ir zemāka nekā maijā. Pie tādiem var pieskaitīt gurķus un tomātus. Piemēram, šogad, saskaņā ar CSP apkopotajiem datiem, vidējā gurķu cena maijā bija 3,27 eiro/kg, savukārt jūnijā tā bija sarukusi līdz 2,63 eiro/kg. Tikmēr viena tomātu kg vidējā cena jūnijā salīdzinājumā ar maiju ir kritusies par 0,8 eiro līdz 2,51 eiro. Vietējo dārzeņu, kuri tiek audzēti uz lauka, cena jūnijā salīdzinājumā ar maiju ir pieaugusi. Sevišķi krasi tas izpaudies attiecībā uz kāpostiem, to vidējai mazumtirdzniecības cenai pieaugot no 0,90 līdz 1,30 eiro/kg. Attiecībā uz dārzeņiem kopumā ir jānorāda, ka, tuvojoties ražai, apcirkņi kļūst aizvien tukšāki, līdz ar to cenu ceļ importa produkcija. Turklāt cenu pieaugumam ir vairāki iemesli, gan saistībā ar vispārējo inflāciju Eiropā, gan algu kāpumu reģionā, gan kovidlaikā nobrukušajām loģistikas un darbaspēka ķēdēm. Tomēr diezgan droši var teikt, ka, vasarai turpinoties, cenas tiks tendētas lejup. Tas attiecas arī uz mūsu lauka dārzeņiem. Ļaudis šobrīd jau rēķinās, ka šo dārzeņu cena pieaugs sausuma dēļ. To, kā situācija var attīstīties, var mēģināt spriest pēc 2018. gada norisēm, kad sausums vasarā bija vismaz šķietami lielāks un ar augstāku gaisa temperatūru nekā šogad. Tomēr arī tad, tuvojoties rudenim, vietējā dārzeņu produkcija kļuva lētāka. Piemēram, 2018. gada jūnijā kilograms burkānu maksāja 91 centu, bet septembrī tā cena bija par 30 centiem kg zemāka. Savukārt kāpostu cena toreiz kritās no 79 līdz 51 centam. Tomēr uzreiz jānorāda, ka, beidzoties ražas “pīķim”, cenas bija tendētas strauji pieaugt. Ir sarežģīti spriest, kā būs šogad, taču notikumu attīstība varētu notikt pēc līdzīga scenārija. Proti, vasarai turpinoties, cenas pamazām kritīsies, bet ap oktobri sāks jūtami pieaugt. Tomēr gala rezultāts varētu būt apmēram tāds, ka rudens un ziemas mijā dārzeņu cenas var būt tuvu pašreizējam līmenim.
Kā jau minēts, ne visam, kas aug uz lauka, cenas ir kritušās. Kartupeļu vidējā cena jūnijā salīdzinājumā ar maiju ir pieaugusi par 19,3%, tādējādi šis nakteņu dzimtas produkts ir nokļuvis pagājušā mēneša cenu pieauguma līdera godā. Taču arī kartupeļu cena par spīti sausumam vasaras gaitā, visticamāk, turpinās dilt, tādējādi tie no inflāciju veicinoša produkta kļūs par tādu, kas rosina patēriņa cenu kopējo virzību deflācijas virzienā. Tāda jau notiek, un jūnijs beidzot ir kļuvis par mēnesi, kad pārtikas produktu cenas kopumā samazinājās. Tiesa, nedaudz - par procenta desmitdaļu. Tomēr šis kritums ir kopējais efekts, ierēķinot kartupeļu cenas, kas kāpa gandrīz par piektdaļu, un sviesta cenu, kura kritās par 6,8%, vai olu cenu, kas zaudēja 3,5%, jau minētos dārzeņus, liellopu gaļu u.tml. Cenu krišanās ir vērojama arī daudzos nepārtikas segmentos, kur vairāk pamanāms ir apavu cenu pazeminājums - sievietēm par 7,4%, bet vīriešu apavu cena saruka caurmērā par 6,2%. Tāpat kopumā krietni lētākas kļuva higiēnas preces, tīrīšanas līdzekļi, audio un video iekārtas, personālie datori utt. Šķiet, ka deflācijas vilnis ir krietni vien aptverošāks par tikai sezonāliem cenu kritumiem, kas norāda uz tirgus piesātinājumu, kā arī to, ka līdz šim augušos cenu līmeņus pircējiem sāk kļūt grūti apmaksāt. Šobrīd diezgan droši var prognozēt, ka, ekonomikai virzoties uz pašreizējo nosacījumu bāzes un iztiekot bez kaut kādiem jauniem ārkārtējiem ģeopolitiskajiem satricinājumiem, mēneša deflācija turpināsies arī jūlijā un augustā, kas veicinās gada inflācijas kritumu līdz jauniem zemākiem līmeņiem.