Neraugoties uz to, ka pēdējais gads Latvijas mājsaimniecībām finansiālā ziņā ir bijis izaicinājumu pilns, komercbankās pieaudzis noguldījumu apjoms. “Neatkarīgā” pēta, kur ir vērts ieguldīt, lai ieguvums pārsniegtu vismaz inflācijas sekas.
Ieguldījumu iespējas Latvijā ir visai plašas - no vienkāršiem konservatīviem ieguldījumiem bankās, kuri pēdējā laikā kļūst aizvien ienesīgāki un ar savu atdevi drīzumā var apsteigt pat inflāciju, gan arī ļauties akciju biržu vilinājumam. Pēdējās ilgtermiņā sola ienest vairāk nekā vienkāršie konservatīvie ieguldījumi, taču šādas investīcijas ir ievērojami riskantākas. Tāpēc tiem, kuriem nauda ir, bet ieguldījumu pieredzes vēl nav, drošāk būtu sākt vai nu ar konservatīviem ieguldījumiem, kas paredz fiksētu ienesīgumu, piemēram, banku depozītiem, vai obligācijām. Var arī izmēģināt riskantākas stratēģijas ar ieguldījumu profesionāļu starpniecību. Tā ilgtermiņā varētu sakrāt vairāk nekā ar konservatīvajām metodēm.
Finanšu tirgos un ekonomikā droši vien tikai retais process ir viennozīmīgi vērtējams. Tāds pilnīgi noteikti nav arī centrālo banku procentu likmju kāpums. Tas no iedzīvotājiem gan ņem, gan dod. Turklāt šobrīd pat ir grūti izvērtēt, kurā pusē ir svaru kausi. Piemēram, vai Latvijas iedzīvotāji ar saviem vairāk nekā 10 miljardu vērtajiem banku noguldījumiem papildus finansiāli iegūst vairāk nekā uz dārgāku aizdevuma likmju rēķina zaudē ar sešus miljardus eiro vērtajiem kredītiestāžu aizdevumiem. Tā kā depozītiem atšķirībā no kredītiem nav mainīgās likmes, tad sākotnēji iedzīvotāji bija nepārprotami zaudētāji. Šobrīd vairs to nevar tik droši pateikt, jo banku noguldījumu līgumi tiek pārslēgti uz augstākām ienesīguma likmēm. Jebkurā gadījumā ir skaidrs, ka tiem, kam nauda paliek pāri, ienesīgums kļūst aizvien pievilcīgāks. Atsevišķās komercbankās noguldījuma likmes ienesīgums var sasniegt un pat pārsniegt 4% robežu.
Tomēr valsts obligācijas, kurām ienesīgums ir līdzīgs, var būt finansiāli izdevīgākas, jo no gūtās peļņas nav jāmaksā ienākuma nodoklis. Vienkāršākais veids, kā izmantot šī ieguldījuma veida priekšrocības, ir iegādāties Latvijas valsts krājobligācijas, ko var izdarīt salīdzinoši vienkārši šim mērķim speciāli veltītā mājaslapā. Sestdien publicētajā piedāvājumā valdības krājobligāciju ienesīgums 12 un 36 mēnešiem sasniedza 4% gadā. Labā ziņa ir tā, ka, arī ilgtermiņā tajā noguldot naudu, var tikt pie visai solīda ienesīguma. Piemēram, 10 gadu krājobligācijām ienesīgums ir 3,95% gadā. No vienas puses, tā ir iesaldēta nauda uz ilgu laiku. No otas puses - šis ir labs veids, kā atlikt naudu dažādiem bērnu nākotnes projektiem, piemēram, studijām, vai veidot savu miniatūru pensiju fondu.
Svarīgi uzsvērt, ka ilgtermiņā šā ieguldījuma atdeve varētu apsteigt arī inflācijas rādītāju, iespējams, pat divas reizes. Tāpat šobrīd šķiet, ka arī 12 mēnešu ieguldījums ar 4% atdevi gadā varētu būt pietiekams, lai ieguldījuma vērtība augtu straujāk nekā patēriņa cenas, jo inflācija šobrīd turpina strauji kristies un kaut kad tuvākā gada laikā nevar izslēgt pat īslaicīgas deflācijas iestāšanos.
Ilgtermiņā droši vien ir vērts atvēlēt līdzekļus ieguldījumiem pensiju 3. līmenī. Šis ieguldījums ļauj atgūt daļu no iemaksātā iedzīvotāju nodokļa (IIN). Piemēram, ja kāds rod iespēju pensiju 3. līmenī iemaksāt 1000 eiro gadā, nākamgad viņš no valsts saņems atpakaļ 20% vērtā iedzīvotāju ienākuma nodokļa daļu jeb 200 eiro. Bankas savās reklāmās IIN atmaksu min kā priekšrocību, bet nepasaka, ka šo nodokli pilnā apmērā nāksies samaksāt, saņemot pensiju. Tomēr arī krājēja ieguvums ir neapšaubāms, jo 200 eiro, kas tiks saņemti nākamajā gadā, būs ar pavisam citu pirktspējas līmeni nekā šie paši 200 eiro pēc 20 gadiem. Tādējādi, šobrīd saņemot nodokļa atmaksu, bet pēc tam to no pensiju uzkrājuma nomaksājot pēc desmitiem gadu, krājējs neapšaubāmi ir ieguvējs uz nākotnē potenciāli gaidāmā dzīves dārdzības pieauguma rēķina. Patiesībā potenciālajam krājējam ir iespēja izmantot kombinētu ieguvumu metodi pensiju 3. līmeni, īpaši, ja līdz pensijā iešanas brīdim vēl ir gadu desmiti. Piemēram, ik mēnesi var ieguldīt dažus desmitus eiro pensiju plānos ar salīdzinoši augstāku riska profilu, kur akciju tirgū tiek investēti 70% vai pat visi 100% pensiju plānu aktīvu. Ilgtermiņā akciju tirgus vērtība aug straujāk nekā konservatīvajiem finanšu instrumentiem. Līdz ar to gadu desmitu gaitā tiks sakrāts vairāk. Turklāt, kā rāda prakse, arī biržas kotētie uzņēmumi ir ieguvēji no inflācijas, jo pieaug to peļņa, tiek izmaksātas lielākas dividendes un arī akciju cenām rodas papildu pieauguma stimuls. Tādējādi uz akciju tirgu orientētajā finanšu instrumentā, riskējot ar nelieliem ieguldījumiem, ilgtermiņā var sakrāt daudz, turklāt tikt pie papildu guvuma uz IIN atmaksas rēķina.
