Inflācija

Vidējais patēriņa cenu līmenis 2012.gada martā, salīdzinot ar 2012.gada februāri, palielinājās par 0,6%, bet salīdzinājumā ar 2011.gada martu patēriņa cenas augušas par 3,3% liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Pārtikas ražotāji un tirgotāji ar produktu iepakojumu, kvalitātes un cenu grozīšanu cenšas padarīt mazāk manāmu cenu pieaugumu kopumā.

Šā gada martā mēneša inflācija varētu būt sasniegusi 0,5%, prognozē "Swedbank" ekonomiste Lija Strašuna.

Šī gada pirmajos divos mēnešos visvairāk - līdz pat 100% - augusi cena paprikai, kā arī redīsiem un gurķiem, savukārt lielāko cenu kritumu - par 45% - piedzīvojuši griķi, biznesa portālu "Nozare.lv" informēja Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra (LTVC) vadītāja Ingūna Gulbe.

Šā gada februārī nebija novērojamas nozīmīgas patēriņa cenu svārstības iekšējā tirgū.

Ekonomikas ministrijas pārstāvis Jānis Salmiņš norāda: šī gada februāra laikā patēriņa cenu līmenis pieauga par 0,1%. Salīdzinot ar 2011.gada februāri, patēriņa cenas ir palielinājušās par 3,4 procentiem.

Cenu pieaugums janvārī par 0,8% attiecībā pret decembri ir tipiska norāde uz jaunu gadu ar jaunām – augstākām – nodokļu likmēm.

Latvijā pērn decembrī bija piektā augstākā gada inflācija Eiropas Savienībā (ES), liecina otrdien publiskotie ES statistikas pārvaldes "Eurostat" dati, kas apkopoti par 25 bloka valstīm.

Pērn lielākais cenu pieaugums bijis cukuram, kritums - kāpostiem un sīpoliem, liecina Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra (LTVC) apkopotā informācija.

Jaunākie inflācijas rādītāji Latvijā lielā mērā atbilst prognozētajam, pirmdien žurnālistiem sacīja Ministru prezidents Valdis Dombrovskis ("Vienotība"). Vienlaikus premjers atzina, ka šogad inflācija būs zemāka nekā pērn.

Vidējais patēriņa cenu līmenis šī gada oktobrī, salīdzinot ar septembri, palielinājās par 0,2%. Precēm cenas pieauga par 0,3%, bet pakalpojumiem vidējais cenu līmenis nemainījās.

Centrālās statistikas pārvalde (CSP) secinājusi, ka kopš gada sākuma elektrības cena ir pieaugusi par 26,7%, degviela sadārdzinājusies par aptuveni 12%, piena, siera un olu cenu kāpums bijis aptuveni 10% robežās.

Šā gada septembrī vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējā gada septembri pieaudzis par 4,6%. Precēm cenas pieauga par 6,1%, bet pakalpojumiem – par 0,8%, liecina Centrālās Statistikas pārvaldes dati.

Latvijā gada inflācija augustā bija otrā augstākā Eiropas Savienības (ES) valstu vidū, liecina ceturtdien publiskotie ES statistikas pārvaldes "Eurostat" dati.

Cenu kāpuma augstāko punktu šogad jau esam pārdzīvojuši, kas, visticamāk, fiksēts šī gada maijā, taču ziņu portāla BNN.LV aptaujāto ekonomistu viedokļi atšķiras jautājumā par to, cik lielā mērā šo pieaugumu ietekmē iedzīvotāju inflācijas gaidas.

Šogad otrajā ceturksnī Latvijā ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaits samazinājies par 0,7% salīdzinājumā ar 2010.gada attiecīgo laika periodu, norāda Centrālajā statistikas pārvaldē.

Šogad otrajā ceturksnī pamata darbavietā neto (pēc nodokļu samaksas) darba algu līdz 200 latiem mēnesī saņēma 39% darba ņēmēju Latvijā, kas ir par 3,5 procentpunktiem mazāk nekā pirms gada, norāda Centrālajā statistikas pārvaldē.

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes jaunākajiem datiem patēriņa cenas šā gada jūlijā, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, samazinājušās par 0,3 procentiem.

Inflācija Latvijā jau kādu laiku ir visai augsta un ir skaidrs, ka pasaules resursu cenu kāpums ietekmē cenu līmeni ne tikai Latvijā, bet arī visur pasaulē.

Latvijas radiostacijās no vakardienas skan politiskā reklāma, kurā Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa uzsver trīs galvenos Valda Dombrovska valdības panākumus ekonomikā: