Cenu pieaugums janvārī par 0,8% attiecībā pret decembri ir tipiska norāde uz jaunu gadu ar jaunām – augstākām – nodokļu likmēm.
Centrālās statistikas pārvalde (CSP) vakar nāca klajā ar trijiem dažādiem vienu un to pašu patēriņa cenu pieauguma rādītājiem: par 0,8% pret iepriekšējo mēnesi, par 3,6% pret pagājušā gada janvāri un par 4,4% vidēji pēdējos 12 mēnešos pret iepriekšējiem 12 mēnešiem. Šis pēdējais rādītājs tagad tiek pasniegts kā pats galvenais, jo no tā atkarīga Latvijas uzņemšana vai neuzņemšana eirozonā. Vēl pāris gadus atpakaļ šo rādītāju lietoja ļoti reti. Savukārt pavisam senos laikos par galveno rādītāju uzskatīja summāro inflāciju kopš katra gada sākuma salīdzinājumā ar to pašu laika periodu pirms gada. Šīs pārgrozības padara inflācijas atspoguļojumu par grūti uztveramu, ko valsts iestādes laikam gan arī centās panākt. Valsts uzdevums ierobežot inflāciju ir ierakstīts likumā par Latvijas Banku un tagad aktualizējas eirozonas dēļ. Manipulācijas ar skaitliski dažādiem, bet toties pēc nosaukuma līdzīgiem inflācijas rādītājiem atvieglo taisnošanos par to, ka valsts savu uzdevumu nepilda.
Janvāra inflācijas rādītāji ir uzskatāmi mulsinoši arī citu apsvērumu dēļ. Kārtējo reizi statistiķi spējuši izrēķināt, ka 0,8% = 8,6% (dabasgāzes cenu kāpums) + 9,4% (centralizēti piegādātā siltuma cenu kāpums) + 5,3% (benzīna cenu kāpums) utt. līdz + 1,8%, par kuriem sadārdzinājusies maize. Protams, vienādības attaisnošanai tiek izmantoti arī cenu kritumi. Šajā gadījumā tiek –7,1% apģērbam un –5,3% apaviem. Tomēr vienādība, šķiet, prasa, lai katrs cilvēks katru janvāra dienu būtu nopircis kādu apģērba gabalu vai zābaku par lētu cenu, lai līdzsvarotu to, ka par dārgo siltumu viņam tāpat jāmaksā katru dienu. CSP atbilde uz neizpratni par viņu inflācijas rēķināšanas rezultātiem ir tāda, ka viņi ievērojot Eurostat norādījumus un rēķinot to, ko viņiem liek un maksā. Preču patēriņu viņi ņemtu vērā, ja viņiem liktu rēķināt vēl citu – dzīves dārdzības – rādītāju, bet šāda pasūtījuma neesot. Latvijas statistiķi neesot vainīgi, ka viņiem jāaprēķina indeksi, pēc kuriem salīdzināt valstis, nevis to, kā sarūk preču daudzums, ko Latvijas iedzīvotājs var nopirkt par vienu un to pašu latu daudzumu.
Kaut kādus salīdzinājumus inflācijas rādītāji patiešām ļauj izdarīt. Janvāra inflācijas galvenais rezultāts ir norāde uz 1. janvāri kā datumu, kad katru gadu stājas spēkā aizvien augstāki nodokļi, nodevas u. c. maksājumi. Pagājušā gada budžeta deficīta samazinājums liecina (vai pagaidām liecina, jo deficīta rādītāji arī ir vairāki un to rēķināšana turpinās), ka valdībai uz augsto nodokļu rēķina ir izdevies atņemt iedzīvotājiem par 400 miljoniem latu vairāk nekā 2010. gadā. Šogad ir plāns atņemt vēl tikai par 100 miljoniem vairāk nekā 2011. gadā, tāpēc pagājušā gada janvāra inflācija +1,3% pret decembri bija augstāka nekā šā gada janvārī +0,8% pret decembri.
Nevar prasīt lineāru atbilstību starp nodokļu sloga palielināšanu un inflācijas rādītāju vienā janvāra mēnesī, jo uz inflāciju savu ietekmi atstāj daudzi faktori. Būtisku ieguldījumu janvāra inflācijā ir šogad devusi degvielas cenu celšanās latos tāpēc, ka līdz ar pašu eiro pazeminājies eiro piesaistītais lata kurss attiecībā pret ASV dolāru, kurā izsaka naftas un tās produktu sākotnējās cenas. Eiro kursa kritums, savukārt, ir sekas eiro drukāšanai, ko Eiropas Centrālā banka pašlaik veic tādā apjomā, lai nosegtu visus eirozonas valstu parādus. Tas paaugstina gan patēriņa, gan ražotāju cenas visā Eiropā un Latvijā tajā skaitā. Latvijas valsts ir tik lielos parādos Eiropas Komisijai u. c. starpvalstu aizdevējiem, ka nav nekādu iespēju pat ieminēties par lata revalvāciju, kas dzēstu preču un pakalpojumu cenu nominālās vērtības pieaugumu. Latvijas valdība paklausīgi pilda uzdevumu turpināt lata iekšējo devalvāciju ar mērķi palielināt Latvijas preču un pakalpojumu eksportu un nodrošināt valstij valūtu, ar ko norēķināties par Latvijas parādiem.
***
Janvāra inflācija Latvijā
Procentos attiecībā pret iepriekšējo mēnesi
2000 1,1
2001 0,6
2002 0,9
2003 0,9
2004 1,2
2005 0,5
2006 1,1
2007 1,3
2008 2,8
2009 2,2
2010 0,2
2011 1,3
2012 0,8
Avots: CSP