Inflācija

Šodien Centrālā statistikas pārvalde savā interneta mājaslapā publicēs jaunākos statistikas datus par patēriņa cenu pārmaiņām šā gada augustā.

Griķu, miltu, piena, krējuma un siera cenas veikalos tuvojas trekno gadu līmenim. Arī maizes cepēji un desu ražotāji tirgotājus brīdinājuši, ka nākotnē iespējams šo produktu cenu kāpums. Neatkarīgās aptaujātie eksperti prognozē pārtikas sadārdzināšanos arī turpmāk, lai gan apšauba, ka cenas tuvākā laikā varētu sasniegt vai pat pārsniegt pirmskrīzes līmeni.

Pārtikas cenu atgriešanās trekno gadu virsotnēs, pēc ekspertu prognozēm, sagaidāma laikā, kad ievērojama daļa ienākumu iedzīvotājiem jāatvēl apkures izdevumu segšanai. Jo lielāka ģimene – jo šī ziņa ir nepatīkamāka.

Pārtikas cenas Latvijā jau tuvāko mēnešu laikā var sasniegt 2008.gada līmeni, lai arī algas ir krietni zemākas, biznesa portāla "Nozare.lv" rīkotajā diskusijā atzina "Citadele Asset Management" Tirgus analīzes daļas vadītājs Zigurds Vaikulis.

Izejvielu cenu sadārdzinājums veicinās cenu kāpumu gatavajiem apģērbiem, kā rezultātā apģērbu cenas varētu palielināties par 5% līdz 12%, laikrakstam "Dienas Bizness" prognozējuši vietējie apģērbu ražotāji.

Ne vairs ilgi statistiķiem nāksies mulsināt tautu ar stāstiem, kā inflācija un deflācija Latvijā var pastāvēt vienlaikus.

Tā kā dažādu labības veidu cenas kopš maija ir pieaugušas par 50% līdz pat 100%, šā gada beigās un nākamgad jāpalielinās arī maizes un gaļas cenām, prognozē "DnB Nord bankas" analītiķis Pēteris Strautiņš.

Centrālās statistikas pārvaldes vakar paziņotie patēriņa cenu izmaiņu rādītāji mulsina sabiedrību, jo inflācija un deflācija pie mums pastāvot vienlaikus.

Konkurences padome (KP) noslēgusi atsevišķu nepārtikas preču - trikotāžas piederumu, sadzīves ķīmijas u.tml. - tirgus uzraudzību. Tās ietvaros aplūkota tirgus struktūra un cenu veidošanās principi; konkurences tiesību normu pārkāpumi nav konstatēti.

Šā gada maijā vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējā gada maiju, bija par 2,3% zemāks, liecina Centrālās statistikas pārvaldes informācija.

Patēriņa cenas Latvijā šā gada aprīlī, salīdzinot ar attiecīgo mēnesi pirms gada, samazinājušās par 2,8%, kas bijis vislielākais deflācijas rādītājs starp visām Eiropas Savienības (ES) valstīm, liecina otrdien publiskotie ES statistikas biroja "Eurostat" dati.

Pērn 12 mēnešu deflācija bija 1,2%, teikts Ekonomikas ministrijas sadarbībā ar Finanšu ministriju sagatavotajā informatīvajā ziņojumā par makroekonomisko situāciju valstī.

Vidējais patēriņa cenu līmenis Latvijā martā bijis par 0,5% augstāks nekā februārī.

Šā gada martā salīdzinājumā ar iepriekšējā gada martu patēriņa cenas samazinājās par 3,9%, tai skaitā precēm - par 3,1%, bet pakalpojumiem - par 6%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes informācija.

Lielbritānijā valsts sektors nelietderīgi iztērē vismaz 25 miljardus Lielbritānijas sterliņu mārciņu (19.37 miljardi latu) gadā, jo tas nespēj reformēt novecojušo iepirkumu un ārpakalpojumu praksi, uzskata biznesa līderi.

Pēc Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) vērtējuma, dzīve Latvijā kļuvusi par 4,2 procentiem lētāka, salīdzinot ar pagājušā gada februāri. Tajā pašā laikā atalgojums sarucis par aptuveni 11%.

Lielbritānijā radušās bažas, ka valstī drīzumā ieplūdīs vēl vairāk viesstrādnieku no Latvijas un citām Austrumeiropas valstīm, cerot saņemt visnotaļ dāsnos pabalstus, kādus Apvienotajā Karalistē izmaksā bez darba palikušiem cilvēkiem.

Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka vidējais patēriņa cenu līmenis 2010.gada februārī, salīdzinot ar 2010.gada janvāri, nemainījās. Precēm cenas pieauga par 0,1%, bet pakalpojumiem – samazinājās par 0,4%. 2009.gada februārī, salīdzinot ar 2009.gada janvāri, vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājās par 1,1%.

Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati, 2010. gada janvārī, salīdzinot ar 2009. gada janvāri, patēriņa cenas samazinājās par 3,1%. Janvārī cenas samazinājās dabasgāzei (par 7,2%). Samazinājās arī mājokļu apsaimniekošanas maksas (par 5,0%). Cenas samazinājās slimnīcu un ambulatorajiem pakalpojumiem, apģērbam, apaviem, automašīnām, sadzīves tehnikai, foto tehnikai, mājsaimniecības tekstilizstrādājumiem, aviobiļetēm.

Tuvākajā laikā vājais iekšzemes pieprasījums turpinās noteikt cenu līmeņa mazināšanos un, saglabājoties vājai ekonomiskajai aktivitātei, kopumā cenu kritums turpināsies visu šo gadu, norāda Latvijas Bankas (LB) ekonomikas eksperte Krista Kalnbērziņa.