Šā gada februārī nebija novērojamas nozīmīgas patēriņa cenu svārstības iekšējā tirgū.
Kopējais patēriņa cenu līmenis valstī februārī, salīdzot ar janvāri, pieauga par 0,1%. Vērojot notikumus pasaules ekonomikā, galvenie inflācijas riski sāk pakāpeniski īstenoties - īpaši satraucoša Latvijā ir augsto naftas cenu un vājā eiro kursa kombinācija. Lielāko ietekmi uz cenām februārī radīja degvielas (+1,7%) un atsevišķu pārtikas produktu kāpums (dārzeņiem +14,2%, augļiem +5,9%), kā arī sezonāls apģērbu un apavu cenu kritums (-2,6%).
Pārtikas cenu tendences šobrīd nosaka importēto dārzeņu cenu kāpums, ko ietekmējuši nelabvēlīgie laikapstākļi Eiropā, dienvidu reģionus pārsteidzot ar negaidītu aukstumu. ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas dati apstiprina, ka arī februārī pasaules pārtikas cenu indekss turpināja augt. Nav gaidāms, ka pārtikas cenu kāpums būs noturīgs un cenas tuvākajā laikā stabilizēsies atbilstoši pierastajam sezonālajam ritmam.
Noturīgi augstās naftas produktu cenas pasaules biržās sāk radīt bažas jau globālā mērogā. Kaut arī OPEC valstis ir paaugstinājušas izlaides apjomus (februārī izlaides apjomi augstākie kopš 2008. gada rudens), lai kompensētu naftas izlaides kritumu dažās valstīs, kas nav OPEC dalībvalstis (piemēram, Sīrijā, Jemenā), tomēr naftas cenas spītīgi atsakās uz to reaģēt. Grūti izskaidrot naftas cenu pieaugumu laikā, kad pieprasījums kļūst arvien vājāks. Tā, piemēram, vairumā Eiropas Savienības dalībvalstu pēdējie rūpniecības dati uzrāda negatīvu gada pieaugumu. Vājinājies arī pieprasījums pēc naftas produktiem Ķīnā. Kā viens no iespējamajiem skaidrojumiem naftas augsto cenu noturībai ir tas, ka biržu izcenojumos spekulatīvi jau ir ierēķināti ģeopolitiskie riski attiecībā uz Irānu.
Gada inflācija februārī samazinājās vēl par 0,2 procentpunktiem - līdz 3,4%. Šāda tendence ir gaidāma visu pirmo pusgadu, no inflāciju ietekmējošajiem faktoriem pakāpeniski izzūdot pagājušajā gadā veiktajām nodokļu likmju izmaiņām. Māstrihtas kritērijs inflācijai (gada vidējā inflācija) ir sasniedzis pagrieziena punktu un turpmāk sāks samazināties - februārī tas noslīdēja līdz 4,3%. Saskaņā ar Finanšu ministrijas prognozēm gada beigās tas sasniegs 2,6%.