Māstrihtas inflācijas kritērijā pēc nepilna gada var tikt iekļautas vismaz divas valstis, konkrēti Spānija un Grieķija, kurās tobrīd cenu pieaugums varētu būt tuvs nullei, līdz ar to ievērojami samazinot pieļaujamās inflācijas rādītāju, tāpēc Latvija var neizpildīt iestājai eirozonā noteiktās inflācijas prasības, tā intervijā šodien iznākušajā žurnāla Bilance jūnija numurā apgalvo Nordea bank Latvijas filiāles vecākais ekonomists ANDRIS STRAZDS.
Tātad sliktākajā gadījumā inflācijas kritērija aprēķinā varētu tikt iekļautas trīs valstis, no kurām divas būtu ar teju nulles inflāciju un viena, teiksim, Zviedrija ar zemu 1,5% inflāciju. "Tas nozīmētu, ka kritērijs varētu būt tuvu 2%. Tādā gadījumā ar 2,5 -2,7% inflāciju Latvijai nav izredžu izpildīt šo kritēriju," uzsver A. Strazds. Viņš cer, ka "visus šo skaitļus ir parēķinājuši cilvēki valdībā un Latvijas Bankā". Tā ka daudz kas būs atkarīgs no tā, pēc kuru valstu inflācijas tiks noteikts izpildāmais Māstrihtas inflācijas kritērijs.
Vērtējot ieguvumus, kas atmaksāsies, Latvijai iestājoties eirozonā, Andris Strazds žurnālā Bilance uzsver transakciju izmaksu samazinājumu uzņēmējiem: "Puse vai pat nedaudz vairāk nekā puse valūtas tirgus darījumu Latvijā notiek pārī eiro-lati, tātad latu maiņa uz eiro, un otrādi. Bankām tas nenoliedzami ir papildu peļņas avots, bet vienlaikus uzņēmējiem tās ir papildu izmaksas un arī mums kā privātpersonām, kas tagad diezgan daudz ceļo, tās ir nemitīgas papildu izmaksas. Pievienojoties eirozonai, tās pazudīs, un šo izmaksu samazinājums, lai arī neliels, būs paliekošs daudzu gadu garumā."
Otrs mazāk materiāli taustāms ieguvums, iekļūstot eirozonā, Latvijai būtu atrašanās kopā ar relatīvi spēcīgākajām Eiropas valstīm, ja veidosies divu ātrumu Eiropa. Andris Strazds Bilancē retoriski jautā: "Kurā ātrumā mēs gribam būt - vai kopā ar šo eirozonas kodolu, relatīvi spēcīgākajām valstīm -Vāciju, Austriju, arī Franciju, Nīderlandi, Somiju, tagad arī Igauniju - vai arī palikt nosacīti perifērijā kopā ar nebūt sliktām valstīm kā Rumānija, Bulgārija, vai varbūt kādu no Dienvideiropas valstīm, kura būs no eirozonas izstājusies vai izslēgta? Manuprāt, labāk, ja šādā brīdī mēs būsim starp šiem galvenajiem lēmumu pieņēmējiem Eiropā, pirmā, nevis otrā līmeņa "klubiņā"."
Latvijā valdība, tiecoties uz eirozonu, nolēmusi par 1% samazināt pievienotās vērtības nodokli. Uz jautājumu, vai šāda rīcība neož pēc bēdīgi slavenās Grieķijas prakses, jo nozīmē formālu rādītāja izpildes panākšanu, bet ne pēc būtības, pazīstamais ekonomists Andris Strazds atbildot skaidro, ka, salīdzinot ar to, ko savulaik izdarījusi Grieķija, šī Latvijas rīcība "varētu būt nevainīgi bērna šņuksti". Andris Strazds Bilances lasītājiem paskaidro, ka "Igaunija šo kritēriju izpildīja septiņus mēnešus un vienā no šiem mēnešiem saņēma Eiropas Centrālās bankas un Eiropas Komisijas pozitīvu novērtējumu. Bet tas bija saistīts nevis ar manipulāciju, bet ar to, ka bija liels pieprasījuma kritums un dziļas krīze sekas." Vairāk piestrādājusi tāda eirozonas valsts kā Slovākija: kas "panāca uzņemšanu eirozonā, tajā skaitā ar tādu manipulāciju kā valūtas revalvācija - vietējās valūtas kursa nelielu, bet tomēr paaugstināšanu pret eiro, tādā veidā samazinot importēto preču cenas vietējā valūtā un panākot drošu inflācijas kritēriju izpildi. Arī tas būtu bijis jāuzskata par manipulāciju ar statistiku, un Slovākiju būtu bijis jāatstāj ārpus eirozonas. Tā kā tas nenotika, nav iemesla domāt, ka šāda veida solis no Latvijas puses varētu izšķirt lēmumu par sliktu uzņemšanai."