Šā gada martā bija novērojams diezgan straujš patēriņa cenu kāpums, kas pārsvarā bija sezonālo faktoru ietekmē, tomēr jau sāka iezīmēties arī augsto energoresursu cenu ietekme, norāda Finanšu ministrija (FM).
Patēriņa cenas šā gada martā, salīdzinot ar februāri, pieauga par 0,6%, ko pārsvarā radīja cenu kāpumi apģērbam, degvielai un dārzeņiem.
FM norāda, ka martā nepatīkami pārsteidza ziņas par arvien jauniem degvielas cenu rekordiem. Līdzīga problēma bija vērojama ne tikai Eiropā, bet arī ASV, kur degvielas cena atsevišķos štatos pārsniegusi pagājušā gada naftas cenu lēciena līmeni.
Eiropā paralēli augstajām naftas cenām degvielas iegādes cenu ietekmē arī eiro un dolāra kurss, kas šī gada pirmajos mēnešos bijis nelabvēlīgi zems.
FM norāda, ka vienlaikus īstermiņa dati par naftas produktu cenām un valūtas kursu svārstībām liecina, ka cenu kāpums ir piebremzējies. Tas gan nemazina spiedienu uz citiem tirgus dalībniekiem, ņemot vērā, cik augstu cenu līmeni degviela jau sasniegusi. Lielākās bažas par cenu stabilitāti turpmākajos mēnešos ir ražotāju un, it īpaši, loģistikas uzņēmumu spēja absorbēt izmaksu kāpumu, nepalielinot savu produktu un pakalpojumu cenas, norāda FM.
Ministrija skaidro, ka inflāciju martā ievērojami ietekmēja arī sezonāla rakstura cenu izmaiņas - dārgāki kļuvuši sezonālie dārzeņi, un būtiski cenas pieaugušas jaunās sezonas apģērbiem un apaviem.
Jāatzīmē, ka gada inflāciju neietekmē sezonālie faktori, kas palīdz identificēt cenu kāpumu ietekmējošās preces un pakalpojumus ilgākā termiņā - salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo mēnesi, patēriņa cenas martā pieauga par 3,3%, no kuriem pārliecinoši spēcīgāko ietekmi uz cenu kāpumu radīja energoresursi. Kopā degvielas, elektroenerģijas, siltumenerģijas un gāzes cenu kāpuma ietekme uz kopējo gada inflāciju ir pat lielāka par diviem procentpunktiem.
FM norāda, ka gada vidējā inflācija, pēc kā tiek novērtēts Māstrihtas inflācijas kritērijs, turpina pakāpeniski samazināties un martā bija 4,2%. Finanšu ministrija rūpīgi analizējot patēriņa cenu izmaiņas, iespējamos cenu pieauguma scenārijus, lai rastu visoptimālāko variantu, kas nodrošinātu gan Māstrihtas kritērija izpildi, gan cenu stabilitāti ilgtermiņā.