Pārresoru koordinācijas centra (PKC) vadītājs Mārtiņš Krieviņš kritiski vērtē pašreizējo situāciju valsts pārvaldē saistībā ar cilvēkresursiem un atalgojumu un uzskata, ka valsts pārvaldes darbinieku skaits ir jāsamazina.
Divas trešdaļas (69%) Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 55 gadiem ir pārliecināti, ka, tuvojoties pašvaldību vēlēšanām, pieaug gadījumi, kad amatpersonas nepamatoti izmanto administratīvos resursus personīgo mērķu sasniegšanai (29% - noteikti jā; 39% - drīzāk jā). To atklāj pētījumu aģentūras TNS sadarbībā ar telekompāniju LNT, raidījumu 900 sekundes, februārī veiktais pētījums.
Nav pieņemams, ka valsts augstākās amatpersonas, salīdzinot ar privāto sektoru, saņem mazāku atalgojumu, tāpēc nākotnē jādomā par algu palielināšanu valsts pārvaldē, tādējādi darbam piesaistot profesionālus darbiniekus, intervijā aģentūrai LETA atzina Valsts kancelejas direktore Elita Dreimane.
Valsts kanceleja ir pabeigusi darbu pie valsts pārvaldes cilvēkresursu koncepcijas, paredzot centralizētu profesionālo atlasi, talantu vadību un karjeras attīstības sistēmu.
Salīdzinājumā ar 2008.gadu šogad valsts budžeta iestādēs nodarbināto skaits sarucis par 26,1%, bet tēriņi atlīdzībai samazinājušies par trešdaļu, liecina Finanšu ministrijas (FM) apkoptā informācija.
Valdība šodien atcēla līdzšinējo aizliegumu dienesta automobiļus iegādāties valsts pārvaldes iestāžu īpašumā un noteica maksimālo dienesta vieglo automašīnu nomas un iegādes maksu.
Nav skaidrs, pēc kādiem kritērijiem tiks mērīta mērķu izpilde, lai noteiktu, par ko un kādā mērā izmaksāt prēmijas valsts un pašvaldību institūciju amatpersonām un darbiniekiem, biznesa portālam "Nozare.lv" sacīja personāla vadības konsultāciju kompānijas "HayGroup" atalgojuma informācijas pakalpojumu biznesa vadītāja Latvijā Līga Rode.
Valsts prezidents Andris Bērziņš paudis pārliecību, ka valsts pārvaldē un uzņēmumu vadībā trūkst jaunu un spējīgu cilvēku, tādēļ pēc krīzes gadu taupības atkal būtu jāsāk domāt par algu palielināšanu valsts pārvaldē.
Valdība iecerējusi pastiprināt valsts pārvaldē strādājošo disciplināratbildību, tādēļ līdz 1.oktobrim plānots izveidot darba grupu, kas izstrādās koncepciju par publiskās pārvaldes jomā nodarbināto disciplināro atbildību.
Pēc trīs gadu krituma šogad sācis pieaugt vidējais atalgojums valsts pārvaldē, ko pamatā gan noteicis minimālās algas palielinājums, liecina jaunākais Finanšu ministrijas (FM) ziņojums par atalgojuma izmaiņām sabiedriskajā un privātajā sektorā.
Pēc Valsts kontroles aizrādījuma likvidēta Valsts administrācijas skolas (VAS) direktora palīga amata vieta, tomēr līdzšinējais šo pienākumu pildītājs Uģis Rusmanis darbu VAS nav zaudējis – no jūlija viņš strādā par ēkas apsaimniekošanas speciālistu.
Latvijas vislabāk atalgotais valsts iestāžu darbinieks – Latvijas Bankas valdes loceklis, Tirgus operāciju pārvaldes vadītājs Raivo Vanags aizvadītajā gadā līdztekus gandrīz 111 tūkstošu latu atalgojumam Latvijas Bankā saņēmis arī vairāk nekā 45 tūkstošu latu lielu pabalstu no Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA), vēsta portāls "pietiek.com".
Vispārējās valdības sektorā strādājošo skaits ar darba laika uzskaiti pamatdarbā 2010.gada pēdējā ceturksnī bija 185 233 darbinieki, kas ir 8,3% no kopējā iedzīvotāju skaita Latvijā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes marta dati. Divu gadu laikā valsts un pašvaldību iestādēs, kā arī valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībās kopumā strādājošo skaits samazināts par 25,5 tūkstošiem darbinieku, kas veido 1% no kopējā iedzīvotāju skaita Latvijā.
Valsts un pašvaldību institūciju darbiniekiem nākšoties iztikt bez apmaksātiem kolektīvajiem pasākumiem, jo naudas šādiem mērķiem nav un tuvākajos gados arī nebūs. Taču, ja kāds kolektīvs tomēr vēlas rīkot ballīti, to varot darīt par pašu darbinieku privātajiem līdzekļiem.
Šodien Valsts sekretāru sanāksmē izsludināts un nodots saskaņošanai Valsts kancelejas izstrādātais noteikumu projekts „Valsts un pašvaldības institūciju kolektīvo pasākumu organizēšanas kārtība un finansēšanas ierobežojumi”.
Valdības komiteja akceptējusi Finanšu ministrijas sagatavoto ieteikumu projektu par vienota apjoma un kvalitātes prasībām valsts institūciju darba telpām. Tās būvprojektiem paredzētu arī darba telpu lielumu atkarībā no ierēdņa ieņemamā amata.
Finanšu ministrija (FM) līdz 2013.gadam tērēs 1,5 miljonus latu, lai uzlabotu ierēdņu darbu. Premjeru izbrīna, ka nauda tērēta nevis ēnu ekonomikas apkarošanai, bet komunikācijas prasmju uzlabošanai, šovakar ziņo TV3 raidījums ''Nekā personīga".