Valdība iecerējusi pastiprināt valsts pārvaldē strādājošo disciplināratbildību, tādēļ līdz 1.oktobrim plānots izveidot darba grupu, kas izstrādās koncepciju par publiskās pārvaldes jomā nodarbināto disciplināro atbildību.
To paredz Finanšu ministrijas (FM) sagatavotais rīkojuma projekts, ko ceturtdien Valsts sekretāru sanāksmē nodeva saskaņošanai atbildīgajām institūcijām. Šis jautājums vēl jāskata valdībā.
FM analizējusi vairākus gadījumus, kad, revidējot valsts pārvaldes iestādes, konstatēta tiesību aktiem neatbilstoša rīcība ar budžeta līdzekļiem, kā arī neatbilstības Eiropas Savienības fondu apguvē. Pārkāpumi pārsvarā konstatēti pašvaldībās un to pārziņā esošajās iestādēs, skolās, taču pret šīm personām pašlaik faktiski var vērsties, tikai pieprasot zaudējumu piedziņu. Tāpat pašlaik Darba likumā ir pārāk mazi termiņi, kad var piemērot disciplināratbildību darbiniekam, jo paiet vairāki mēneši, lai noskaidrotu un saskaņotu neatbilstības.
Līdz ar to FM kopā ar Labklājības ministriju izvērtēja normatīvo aktu regulējumu par valsts pārvaldes jomā strādājošo darbinieku sodīšanu. Abu ministriju pārstāvji piedāvājuši trīs iespējamos variantus, kā pastiprināt disciplināro atbildību.
Pirmais variants ir izdot atsevišķu normatīvo aktu, kas regulētu tikai publiskās pārvaldes darbinieku disciplināro atbildību, līdzīgi kā pašlaik pastāv atsevišķs tiesiskais regulējums attiecībā uz valsts civildienesta ierēdņu vai Iekšlietu ministrijas un Ieslodzījuma vietu pārvaldes personālu. Šis risinājums dod iespēju ātrāk izstrādāt tiesisko regulējumu, pēc analoģijas pārņemot noteiktas Disciplināratbildības likuma normas, piemēram, par disciplinārsodu veidiem, izmeklēšanas kārtību. Taču šajā gadījumā negatīvais aspekts ir tas, ka publiskajā pārvaldē noteiktais disciplinārās atbildības tiesiskais pamats būs ārkārtīgi sadalīts - vismaz trīs atšķirīgi normatīvie akti par vienu un to pašu priekšmetu -, kas var apgrūtināt normatīvā akta piemērošanu, sarežģīt izmeklēšanu, īpaši, ja par vienu un to pašu disciplinārpārkāpumu būs jāsauc pie disciplināratbildības gan valsts civildienesta ierēdnis, gan publiskajā pārvaldē nodarbināts darbinieks, jo pēc savas būtības līdzīgi procesi tiks regulēti dažādos normatīvajos aktos.
Otrs variants ir pilnīgi jauna normatīvā akta izstrāde par disciplināro atbildību publiskās pārvaldes jomā kopumā, kurā tiktu integrēts jau pastāvošais tiesiskais regulējums. Jebkurā gadījumā būtu tikai saprotams un tiesību sistēmai atbilstoši, ja valsts civildienesta ierēdņa, Iekšlietu ministrijas dienestu darbinieku un darba tiesiskajās attiecībās esošo darbinieku disciplinārā atbildība publiskajā pārvaldē tiktu apkopota. Šā risinājuma negatīvais aspekts ir laikietilpīgais un darbietilpīgais process, lai apzinātu esošo tiesisko regulējumu disciplināratbildības jomā.
Trešais risinājuma variants ir Finanšu ministrijas piedāvātie grozījumi Darba likumā, papildinot to ar 90.1. pantu, kas paredzētu publiskajā pārvaldē nodarbināto darbinieku disciplināratbildību par tiesību aktiem neatbilstošu rīcību ar finanšu līdzekļiem. Pret šo risinājumu konceptuāli iebilst Labklājības ministrija un Tieslietu ministrija. FM atzīst, ka būtu jāizveido darba grupa, kas pārskatītu pašreizējo normatīvo regulējumu un ieteiktu, kā novērst nepilnības.