Ministru prezidents Māris Kučinskis vakar televīzijā vērsās pie saviem ministriem un ministriju ierēdņiem ar aicinājumu samazināt budžeta palielinājuma pieprasījumu summu no 500 miljoniem eiro līdz 50 miljoniem.
Vairāk nekā gadu 1700 Latvijas ierēdņu par Eiropas Savienības (ES) un arī valsts naudu mācījās angļu valodu, lai varētu nodrošināt Latvijas prezidentūru ES Padomē.
Pateicoties amatu apvienošanai, kas ik pa brīdim tiek aizliegta, bet tad atkal tiek atļauta, vairākas valsts amatpersonas gūst visai cienījamus ikmēneša ienākumus, kas ir konkurētspējīgi ar lielākajām valsts sektorā maksātajām algām.
Situācija ar kadru mainību valsts pārvaldē nav normāla, tā ir kritiska, šādu viedokli intervijā aģentūrai LETA pauda Valsts kancelejas direktora vietniece valsts pārvaldes un cilvēkresursu attīstības jautājumos Eva Upīte.
Kopš stājušies spēkā jaunie noteikumi par diplomātisko dāvanu reģistrēšanu, līdz šim neviena diplomātiskā dāvana nav tikusi izpirkta, aģentūru LETA informēja Ārlietu ministrijas (ĀM) Preses centrā.
Tradicionālajā valsts pārvaldes Atvērto durvju dienā rīt, 27.septembrī, piedalīsies vairāk nekā 200 valsts iestādes un to reģionālās struktūrvienības, aģentūru LETA informēja Valsts kancelejas Komunikācijas departamenta pārstāve Ilze Pavlova.
Arodbiedrību prasības atjaunot pirmskrīzes līmeņa algas nav īsti atbalstāmas, jo pirmskrīzes algas nebija ilgtspējīgas, šorīt telekompānijā LNT skaidroja premjers Valdis Dombrovskis (V).
Atalgojuma sistēma valsts pārvaldē ir netaisnīga: kamēr vienu iestāžu darbinieki saņem 800 latu algas un dāsnas piemaksas, tikmēr citu ierēdņu algas tik tikko pārsniedz 300 latu robežu.
Latvijas valsts iestāžu, pašvaldību, uzņēmumu un finanšu darbinieku arodbiedrība gatavojas streikam, jo vēlas, lai ierēdniecībā tiktu izlīdzinātas sociālās garantijas.
Nacionālā dzelzceļa sabiedrība Latvijas dzelzceļš pagājušajā gadā nopelnīja 19,2 miljonus latu un tās prezidents Uģis Magonis atalgojumā saņēma 43 tūkstošus latu. Savukārt Nacionālā aviokompānija airBaltic pērn cieta 19 miljonu latu zaudējumus, taču tās vadītājs Martins Aleksandrs Gauss nopelnīja 270 tūkstošus latu jeb sešas reizes vairāk nekā viņa kolēģis dzelzceļā. Abi šie uzņēmumi pieder Latvijas valstij.
Šodien valdība konceptuāli atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) informatīvo ziņojumu par pakāpenisku atlīdzības izlīdzināšanu starp dažādām valsts pārvaldes iestādēm. Ziņojuma mērķis bija izvērtēt esošo situāciju atlīdzības jomā valsts pārvaldes iestādēs, salīdzinot līdzīgu darbu veicēju darba samaksu dažādās iestādēs.Šis priekšlikums pamatā attieksies uz atalgojuma palielināšanu policijas, ugunsdzēsības un glābšanas dienesta, medicīnas un sociālās jomas aprūpes, kā arī kultūras nozares speciālistiem.
Šodien Latvijas Valsts iestāžu, pašvaldību, uzņēmumu un finanšu darbinieku arodbiedrība (LVPUFDA) iesniegs Satversmes tiesai prasību atzīt par Satversmei neatbilstošām vairākas "Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma" pantu daļas.
Pārresoru koordinācijas centra (PKC) vadītājs Mārtiņš Krieviņš kritiski vērtē pašreizējo situāciju valsts pārvaldē saistībā ar cilvēkresursiem un atalgojumu un uzskata, ka valsts pārvaldes darbinieku skaits ir jāsamazina.
Divas trešdaļas (69%) Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 55 gadiem ir pārliecināti, ka, tuvojoties pašvaldību vēlēšanām, pieaug gadījumi, kad amatpersonas nepamatoti izmanto administratīvos resursus personīgo mērķu sasniegšanai (29% - noteikti jā; 39% - drīzāk jā). To atklāj pētījumu aģentūras TNS sadarbībā ar telekompāniju LNT, raidījumu 900 sekundes, februārī veiktais pētījums.
Nav pieņemams, ka valsts augstākās amatpersonas, salīdzinot ar privāto sektoru, saņem mazāku atalgojumu, tāpēc nākotnē jādomā par algu palielināšanu valsts pārvaldē, tādējādi darbam piesaistot profesionālus darbiniekus, intervijā aģentūrai LETA atzina Valsts kancelejas direktore Elita Dreimane.