Valsts ierēdņiem iesaka nepieņemt pārmērīga apjoma ziedu pušķus

Lai novērstu iespējamu interešu konfliktu, ētisku apsvērumu dēļ valsts pārvaldē nodarbinātajiem iesaka nepieņemt pārmērīga apjoma ziedu pušķus.

Valsts kancelejas sagatavotajā ētikas kodeksā gan uzsvērts, ka likuma izpratnē ziedi nav uzskatāmi par dāvanu un lielākajā daļā gadījumu ziedu pušķa pieņemšana ir pieļaujama. Tomēr daudzi desmiti rožu var pārsniegt sabiedrības tradīcijās par pieņemtu uzskatāmo apjomu. Tāpēc pildot amata pienākumus, pārmērīga apjoma pušķus gandrīz nekad nevajadzētu pieņemt, uzsvērts ētikas kodeksā. Tajā paskaidrots, ka šādu pušķu pieņemšana drīzāk apliecinātu neizpratni par korektām attiecībām ar valsts pārvaldes nodarbināto vai pat tiktu apzināti izmantoti psiholoģiskam spiedienam.

Ir gan atsevišķas situācijas, kad lielāks ziedu pušķis būtu piedienīgāks, piemēram, nozīmīgas jubilejas, teikts dokumentā.

Tajā pieminēta arī kāzu apmeklēšana, kur var būt īpašs potenciāls interešu konfliktam, jo tās var izraisīt personisku emocionālu saikni. Ielūguma uz kāzām pieņemšana nereti nozīmējot iespēju nodarbinātajam pavadīt laiku ar jaunlaulātajiem un kāzu viesiem neformālā vai pat familiārā gaisotnē. Šādos gadījumos ir pamats apsvērt ielūguma noraidīšanu vai atturēšanos no amata darbību veikšanas attiecībā uz ielūdzējiem, teikts dokumentā.

Saistībā ar dāvanu pieņemšanu dokumentā ieteikts jau laikus veikt pasākumus, lai atvieglotu dāvanu pieņemšanas ierobežojumu izpildi. Piemēram, klientu apkalpošanas zālē redzamā vietā var novietot uzrakstu vai piktogrammu par dāvanu nepieņemšanu. Bet gadījumā, ja klients tomēr atstāj dāvanu, neievērojot strikti izteikto prasību to paņemt atpakaļ, nodarbinātajam jāpieaicina kolēģi kā liecinieki un par notikušo jāziņo tiešajam vadītājam vai augstākai amatpersonai. Tāpat jārīkojas situācijā, kad dāvana ir saņemta pa pastu, turklāt tā iestādei ir jānosūta atpakaļ dāvanas sūtītājam.

Lai gan Latvijā likums nenosaka pienākumu valsts amatpersonai ziņot par potenciālu interešu konfliktu vai nepieļaut tāda rašanos, būtu vēlams, lai nodarbinātais tomēr prastu atpazīt potenciālu interešu konfliktu un tādu situāciju pārrunātu ar augstāku amatpersonu, koleģiālu institūciju vai citiem kolēģiem, iesaka dokumenta autori. Gadījumos, ja var rasties potenciāls interešu konflikts, nodarbinātajam savu pienākumu veikšana konkrētajā gadījumā ir jāuztic citam kolēģim.

Jau ziņots, ka Valsts kanceleja izstrādājusi un izskatīšanai valsts sekretāru sanāksmē pieteikusi Valsts pārvaldes ētikas kodeksu, ar kura palīdzību plānots veicināt ētisku rīcību visā valsts pārvaldē.

Patlaban valsts pārvaldes līmenī nav vienota ētikas kodeksa, bet gan dažādi ētikas kodeksi ir izstrādāti iestāžu līmenī. Tomēr, ņemot vērā, ka valsts pārvalde ir vienots darba devējs, ir nepieciešams definēt vienotus pamatprincipus un uzstādījumus publiskajā pārvaldē, pamato Valsts kanceleja.

Ar vienota ētikas kodeksa ieviešanu tiktu veicināta vienota vērtību izpratne visā valsts pārvaldē. Šāds dokuments arī nepieciešams, lai valsts pārvalde sasniegtu tai izvirzītos mērķus, kur obligāts priekšnosacījums ir uz ētiskuma, tai skaitā neitralitātes un objektivitātes principiem balstītas organizācijas kultūras nodrošināšana. Dokumenta autori gan uzsver, ka ētikas kodekss ir tikai viens no līdzekļiem, lai šādu kultūru veidotu.