Situācija ar kadru mainību valsts pārvaldē nav normāla, tā ir kritiska, šādu viedokli intervijā aģentūrai LETA pauda Valsts kancelejas direktora vietniece valsts pārvaldes un cilvēkresursu attīstības jautājumos Eva Upīte.
Kopumā ministriju centrālajos resoros 2011.gadā civildienesta un darba tiesiskās attiecības ir izbeigtas ar vairāk nekā 350 nodarbinātajiem no 2981 darbinieka kopumā, kas ir vairāk nekā 8%. Savukārt pērn līdz oktobra beigām aizgājuši 365 darbinieki. Līdz ar to pastāv pamatotas bažas par profesionālas valsts pārvaldes saglabāšanu un attīstību, jo liela daļa no valsts pārvaldi pametušajiem it ilggadēji vadītāji un augsta līmeņa speciālisti, skaidroja Upīte.
Saistībā ar lielo kadru mainību valsts pārvaldē aktuāls ir jautājums par institucionālo atmiņu - tā tiek mazināta, kas atspoguļojas gan īstermiņa sistēmas efektivitātē, gan arī ilgtermiņā.
Par krīzi valsts pārvaldes cilvēkresursu jomā liecinot arī fakts, ka ik mēnesi tiek izsludināti 150 līdz 200 amatu konkursi, taču daudzi no tiem ir jābeidz bez rezultātiem, jo nevar piesaistīt atbilstoša līmeņa ekspertus. "Vienlaikus jāsaprot, ka kadru mainība bija un būs, jo ir cilvēki, kas atnāk uz valsts pārvaldi un saprot, ka tas nav tas, ko gaidīja, vai slodze ir par lielu, vai arī ir citas intereses. 6% robežās kadru mainība ir normāla, taču 18 līdz 19% mainība, kāda tā ir dažās ministrijās, nav normāla," atzina Upīte.
Kā galvenos iemeslus, kāpēc cilvēki pamet valsts pārvaldi, Upīte minēja sistēmas nesakārtotību un atalgojumu - šos divus iemeslus parasti norāda paši darbinieki, kas aiziet strādāt uz privāto jomu. Tomēr šīs abas lietas ir sakārtojamas vienlaikus - nevar sakārtot tikai atalgojumu, bet pašu sistēmu nē, un otrādi. Vēl iemesli aiziešanai no valsts pārvaldes ir pārslodze, neinteresants darbs. "Ņemot vērā, ka privātais sektors atkopjas, atlīdzības pieaug, valsts pārvaldē ir amati, kuriem var pielikt pie algas, bet ir tādi amati, kuriem to nevar izdarīt," noteica Valsts kancelejas pārstāve.
Ja vidēji Eiropā kadru mainība valsts pārvaldē ir 5%, Latvijā tie ir 11%, kas neesot normāli.