Ministru prezidents Māris Kučinskis vakar televīzijā vērsās pie saviem ministriem un ministriju ierēdņiem ar aicinājumu samazināt budžeta palielinājuma pieprasījumu summu no 500 miljoniem eiro līdz 50 miljoniem.
Šobrīd darba kārtībā vēl nav 2017. gada valsts budžeta, bet valdības rīcība plāna sastādīšana. Ministri un ministrijas cenšas iedabūt šajā plānā pēc iespējas vairāk savu priekšlikumu, cerot, ka vēlāk budžeta pieaugums tiks sadalīts proporcionāli valdības plānā ierakstīto pasākumu sadalījumam. M. Kučinskis tieši šo pašu apsvērumu dēļ cenšas darāmo darbu sarakstu saīsināt. «Nevaram taisīt sapņu grāmatas,» viņš publiski uzrunāja savus ministrus un ierēdņus, kuri praktiski nodarbojas ar valdības rīcības plāna sastādīšanu. Ministru prezidenta vakardienas uzstāšanās seko viņa 1. aprīļa lēmumam atdot ministrijām pārstrādāšanai visu ministriju darba plānus, no kuriem bija iecerēts izveidot kopējo valdības darba plānu.
M. Kučinskis vakar sniedza kvantitatīvo attiecību naudas izteiksmē starp ministriju kopējo pieprasījumu un valsts 2017. gada budžeta iespējām. Uzskatāmības dēļ viņš noapaļoja pieprasījumu summu līdz 500 miljoniem un iespēju summu līdz 50 miljoniem eiro. Turklāt viņš precizēja, ka 50 miljoni paliek pāri pēc aizsardzības budžeta palielināšanas atbilstoši Latvijas saistībām NATO blokā. Šie 50 miljoni ir tikai 0,65% no šā gada valsts budžeta likumā ierakstītajiem valsts izdevumiem 7 686 225 438 eiro apmērā. Vēl jo uzskatāmi mazāks izdevumu pieaugums kļūst, sadalot to starp 12 ministrijām (izslēdzot no kopējā ministriju skaita Aizsardzības ministriju, ja to finansēs pēc īpašiem noteikumiem) un līdz 40 patstāvīgi finansējamām budžeta iestādēm, sākot ar Saeimu un Ministru kabinetu. Ja uz visām šīm iestādēm jāsadala tiešām tikai 50 miljoni papildu eiro, tad tas nozīmēs to budžetu faktisku samazinājumu, jo nominālais pieaugums nesegs pat tikai tos papildu izdevumus, ko noteikusi pati valsts ar nodokļu likmju, nodevu un tarifu palielināšanu. Ja budžeta iestāžu maksājumi valstij tiešām apsteigtu valsts finansējuma pieaugumu, tad starpība neparādītos kā budžeta pārpalikums, bet diemžēl tikai kā mazāks valsts gada budžeta deficīts un lēnāks valsts parāda pieaugums.
Īstenībā tomēr valsts iestādēm nebūs jādzīvo bada maizē, jo nu taču beidzot sāksies ES 2014.–2020. gada plānošanas perioda naudas tērēšana. Šā perioda atlikušajā laikā Latvija var cerēt uz nepilnu miljardu eiro gadu no gada. Ja šāda naudas piedeva tiks saņemta, M. Kučinska piesauktais pusmiljards eiro kļūst par ikdienas tēriņiem līdzvērtīgu naudu. Protams, Eiropas Komisija stingri raugās, lai neko no ES naudas netērētu ar pamatojumu, ka Latvijas valstij taču jāuztur savas iestādes un funkcijas. Visi ES naudas tēriņi ir jāpamato kā ieguldījumi, bet to nu gan zina Latvijas un visu ES dalībvalstu ierēdņi, kā nosaukt uzturēšanas izdevumus par jebko, ko vien EK prasa. Latvija tiek papildus biedēta, ka pēc 2020. gada tai vairs nepiešķirs palīdzības naudu un ka tāpēc, lūk, ir nepieciešams naudu neiztērēt, bet reāli ieguldīt, jo vēlāk naudas ieguldījumiem nebūs, taču par nākotni pēc 2020. gada neviena valsts iestāde nedomā.
Priekšstatu par ministriju plāniem un M. Kučinska prasībām tos koriģēt Neatkarīgajai sagādāja Labklājības ministrija (LM), atrādot tos pārdesmit punktus no sava vairāk nekā simt punktos sastādītā darba plāna, par kuriem M. Kučinska vārdā nākuši iebildumi. «Būtiska kritika no Ministru prezidenta nav saņemta, vienīgi LM ir lūgts precizēt valdības rīcības plānā iekļauto pasākumu ietekmi uz sabiedrību,» situāciju komentēja ministrijas preses pārstāve Marika Kupče. Grūti apgalvot, cik rūpīgi M. Kučinska birojs un Pārresoru koordinācijas centrs ir atlasījis patiešām visus jocīgākos punktus LM un citu ministriju darba plānu projektos, bet, meklējot pašu jocīgāko no jocīgā LM gadījumā, skats aizķērās pie 2,3 miljonu eiro (1,9 miljonus no ES un 0,4 miljonus no Latvijas valsts) iztērēšanas tam, lai ieviestu Latvijā kriminālatbildību par sieviešu dzimumorgānu kropļošanu kaut kādā īpašā veidā, kas aprakstīts divdomīgi slavenajā Stambulas konvencijā.