Vairāk nekā gadu 1700 Latvijas ierēdņu par Eiropas Savienības (ES) un arī valsts naudu mācījās angļu valodu, lai varētu nodrošināt Latvijas prezidentūru ES Padomē.
Mācībās, kuras iepirkuma rezultātā īstenoja starptautiskais valodu uzņēmums Skrivanek Baltic, angļu valodas zināšanas pilnveidoja un nostiprināja ES Padomes darba grupu vadītāji, to vietnieki, nozaru eksperti, prezidentūras koordinatori un komunikatori. «Mācības noritēja vairāk nekā gadu, kopumā piecus semestrus, 48 akadēmiskās stundas katrā semestrī. 230 grupās nodarbības vadīja 18 angļu valodas pasniedzēju pēc īpaši izstrādātas mācību programmas, kas paplašināja un nostiprināja ES politiskās un administratīvās terminoloģijas zināšanas, formālo gramatiku un lietišķās saziņas prasmes angļu valodā,» pastāstīja Skrivanek Baltic mārketinga direktore Agnese Birkbauma-Eglīte, norādot, ka mācību laikā katram dalībniekam tika individuāli noteikts angļu valodas zināšanu līmenis, kas jāsasniedz pirms prezidentūras atbilstoši nodarbināto iesaistes līmenim un funkcijai. ES Padomes darba grupu vadītājiem, to vietniekiem un komunikatoriem tas esot bijis augstākais – C1.1 jeb Advanced līmenis, bet ekspertiem un koordinatoriem – B2.2 jeb Upper-Intermediate līmenis (var sarunāties diezgan brīvi un bez sagatavošanās ar dzimtās valodas runātājiem).
Valsts kancelejas direktora vietniece Eva Upīte, kas bija atbildīga par ierēdņu apmācību, paskaidroja, ka angļu valodas prasmes tika novērtētas, gan uzsākot mācības, gan tās pabeidzot. Līdzīgi kā sākumā, arī, beidzot kursu, tika pārbaudīta gan gramatika, gan runas prasmes, gan sapratne, tā tas tika darīts beidzot katru apmācības līmeni, nesekmīgo kursu dalībnieku uz nākamo kursu nepārcēla, tur nonāca tikai sekmīgie. E. Upīte, kura pirms kursu sākuma presē bija paudusi: testi rādot, ka faktiski 41% vajadzēs pamatīgāk piestrādāt pie valodas prasmēm, atzina, ka amatpersonas ir panākušas uzlabojumus un visi kursus pabeigušie ir gatavi darbam. Ņemot vērā, ka ierēdņu kadru mainība ir diezgan ievērojama, arī šajā apmācību ciklā tā atstājusi savu iespaidu. Tā gan bijusi ne tik liela – mazāk nekā 8%, un tai bijusi arī pozitīvā puse, jo dienestā biežāk tika pieņemti cilvēki ar atbilstošām angļu valodas zināšanām.
Lai gan projektu simtprocentīgi sedza ES Sociālais fonds – piešķirot apmācībām 160 000 eiro, vēl 10 166 eiro nāca no Valsts administrācijas skolas kases, «lai apmācītu to iestāžu darbiniekus, kas neatbilda ES fondu subjektu lokam konkrētajā aktivitātē, piemēram, Saeimas darbiniekus», norādīja E. Upīte.