Valdības un Saeimas politiķu dienaskārtībā nonācis jautājumus, kā regulēt kolektīvos pasākumus valsts pārvaldē.
Kopš 2011.gada augusta valsts vai pašvaldību institūcijas nedrīkst rīkot no valsts budžeta finansētus kolektīvos pasākumus. Tomēr Valsts kontroles veiktās finanšu revīzijas rāda, ka atsevišķas valsts institūcijas, neskatoties uz Saeimas savulaik noteikto aizliegumu, no valsts budžeta līdzekļiem pērn apmaksāja pasākumus, kas uzskatāmi par kolektīvajiem pasākumiem.
Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijai nav pieņemama situācija, ka valsts budžeta iestāžu vadītāji nenodrošina likumā noteikto ierobežojumu izpildi, tāpēc tā aicinājusi valdību iepazīties ar Valsts kontroles informāciju un izvērtēt amatpersonu atbildību, kā arī novērst turpmāku kolektīvo pasākumu nelikumīgu finansēšanu no valsts budžeta līdzekļiem.
Vienlaikus komisija atzīst, ka kolektīvie pasākumi ir efektīvs darbinieku motivēšanas instruments, un aicina valdību izvērtēt, vai valsts pārvaldes institūcijām strikti regulētos gadījumos un limitos nebūtu jāparedz iespēja no valsts budžeta līdzekļiem finansēt kolektīvos pasākumus. Komisija uzsver, ka atgriešanās pie kolektīvo pasākumu finansēšanas no valsts budžeta līdzekļiem ir pieļaujama tikai gadījumā, ja pirms tam tiek sagatavota strikta un visaptveroša kolektīvo pasākumu organizēšanas un finansēšanas kārtība un ierobežojumi.
Valdība savā atbildes vēstulē Saeimas komisijai atzīst, ka kolektīvie pasākumi valsts pārvaldē ir viens no valsts vai pašvaldības institūcijas amatpersonu motivēšanas instrumentiem, jo tas palīdz saliedēt kolektīvu, veicina lojalitāti, patriotismu par darba vietu un piederību tai. Kolektīvie pasākumi motivē un saliedē valsts pārvaldē un pašvaldībās nodarbinātos ar mērķi nodrošināt iestādes stratēģisko mērķu sasniegšanu un stiprināt organizācijas kultūru. Uz nepieciešamību atkārtoti tiesību aktos nostiprināt kolektīvo pasākumu organizēšanas un finansēšanas kārtību ir norādījušas vairākas valsts pārvaldes institūcijas, vienlaikus atbalstot nepieciešamību noteikt vadlīnijas gadījumiem, kuros šādus pasākumus varētu rīkot, kā arī nosakot finansējuma apmēru, ko institūcijas šim mērķim būtu tiesīgas izlietot. Tādējādi tiktu nodrošināts racionāls valsts budžeta līdzekļu izlietojums un vienlaikus netiktu pārkāpts normatīvo aktu regulējums.
Ministrijas ir ieinteresētas, lai Ministru kabineta līmenī tiktu noteikta kolektīvo pasākumu organizēšanas un finansēšanas kārtība, tas ir, tiktu definēti gadījumi, kas būtu uzskatāmi par kolektīviem pasākumiem, definēts kolektīvo pasākumu mērķis, kā arī noteikts ierobežojošs finanšu līdzekļu apmērs gadā minētajam mērķim, teikts valdības atbildes vēstulē.
Valdība arī atzīst, ka ir izvērtējams ārējo normatīvo aktu loks, kurā varētu iekļaut deleģējumu Ministru kabinetam noteikt kolektīvo pasākumu organizēšanas un finansēšanas kārtību.
2011.gadā Saeima pieņēma lēmumu izslēgt no atlīdzības likuma normu par kolektīvo pasākumu rīkošanu. Taču būtu izvērtējami citi normatīvie akti, kuros varētu iekļaut regulējumu par kolektīvo pasākumu organizēšanu un finansēšanu, nodrošinot, ka valsts un pašvaldību budžeta līdzekļi tiktu izlietoti efektīvi, racionāli, lietderīgi un samērīgi, tas ir, tiktu vērtēts pasākumu ieguvums attiecībā pret iztērētajiem finanšu līdzekļiem. Tā kā valsts budžeta un pašvaldību budžeta līdzekļu izlietošana ir tieši saistāma ar iestāžu vadītāju atbildību par to racionālu, lietderīgu izlietošanu, kā viens no risinājumiem būtu izvērtējama atbilstīgu grozījumu izdarīšana Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumā, rosināts valdības vēstulē.
Vienlaikus vēstulē pausts uzskats, ka kolektīvo pasākumu plānošanā valsts budžeta iestāžu vadītājiem būtu saglabājama zināma rīcības brīvība un tikai iestāžu vadītāju atbildība būtu izvērtēt izdevumu lietderības pamatojumu pretstatā prognozējamam ieguvumam, vienlaikus sekojot līdzi arī tam, lai izdevumi būtu samērīgi ar pasākuma veidu, tā nozīmīgumu un institūcijai pieejamiem finanšu resursiem. Būtu ieviešama kolektīvo pasākumu publicitāte, kā arī iestāžu vadītājiem jānodrošina, ka tiek segti ar pamatfunkcijām saistītie izdevumi.
Valsts kontrole ir ieteikusi Finanšu ministrijai izvērtēt un precizēt normatīvus, nosakot, kādi pasākumi uzskatāmi ar kolektīvajiem pasākumiem. Minētais ieteikums tiek izvērtēts, un tā ieviešanas termiņš ir 2015.gada 1.marts.