Paralizēta sabiedriskā transporta kustība, slēgtas iestādes, klusējošas televīzijas un radio stacijas un kārtējās sadursmes starp demonstrantiem un policiju – šāda atmosfēra vakar valdīja Grieķijā, kur izsludināts 24 stundu ģenerālstreiks, protestējot pret valdības plānotajiem taupības pasākumiem.
Grieķijā vakar turpinājās protesta akcijas pret valdības plānotajiem taupības pasākumiem, kuru mērķis ir trīs gadu laikā no ES un Starptautiskā valūtas fonda saņemt 110 miljardus eiro lielu aizdevumu. Valsts parlaments tikmēr jau sācis lemt par nodokļu paaugstināšanu un sabiedriskā sektorā strādājošo prēmiju atcelšanu.
Grieķija ir pieņēmusi eirozonas valstu un Starptautiskā valūtas fonda prasības, kas tai jāpilda, lai saņemtu aizdevumu. Premjerministrs Georgs Papandreu, paziņojot par vienošanos, ir atzinis, ka Grieķijai nāksies daudz ko upurēt, lai izbēgtu no bankrota.
Grieķija, kas cer tuvākajā laikā no Eiropas Savienības un Starptautiskā Valūtas fonda saņemt 45 miljardu eiro lielu finansiālo palīdzību, brīdinājusi starptautiskos spekulantus neizmantot Grieķijas finansiālās grūtības un necensties iedzīvoties, spekulējot uz šīs valsts ekonomikas sabrukumu.
Grieķijas premjerministrs Georgs Papandreu piektdien lūdza Eiropas Savienību (ES) un Starptautisko Valūtas fondu (SVF) aktivizēt garantēto aizdevuma mehānismu, norādot, ka tas valstij ir vitāli svarīgs.
Pagājušajā gadā Grieķijas budžeta deficīts bija krietni lielāks, nekā gaidīts, un pastāv iespēja, ka šogad situācija vēl vairāk pasliktināsies. Tā teikts Eiropas Savienības statistikas biroja Eurostat ziņojumā.
Grieķijas bagātnieki un kompānijas sāk pārvietot savu naudu uz ārzonām vai uz starptautiskām finanšu institūcijām, kuras uzskata par drošākām nekā Grieķijas vietējās bankas.
Grieķijas problemātiskās budžeta situācijas dēļ Eiropas Savienības (ES) institūcijas varētu kļūt piesardzīgākas, uz laiku apturot eirozonas paplašināšanu un liedzot Igaunijai jau nākamgad pievienoties Eiropas Monetārajai savienībai, - tādu viedokli šodien Eiropas Parlamenta (EP) debatēs par eirozonas ikgadējo pārskatu pauda no Latvijas ievēlētais deputāts Roberts Zīle (TB/LNNK).
Grieķija jau aprīlī iespējams vērsīsies pēc finansiālas palīdzības pie Starptautiskā Valūtas fonda (SVF), jo nelolo lielas cerības saņemt palīdzību no Eiropas Savienības (ES), atsaucoties uz ASV plašsaziņas līdzekļiem, vēsta aģentūra "Reuters".
Grieķijas premjerministrs Jorgos Papandreu paziņojis, ka Grieķija negrasās izstāties no eiro zonas, lai arī Eiropas Savienības vecās dalībvalstis uzskata, ka "dažām valstīm tas būtu jādara".
Vācijas kanclere Angela Merkele izteikusies, ka vēlas, lai eirozona turpmāk varētu izslēgt kādu no savām dalībvalstīm, ja tas ir nepieciešams krīzes novēršanai.
Vācijas kanclere Angela Merkele ir solījusi „palīdzīgi stāvēt Grieķijas pusē”. Viņas valdības ekonomikas ministrs gan iepriekš izteicies, ka naudu budžeta caurumu lāpīšanai nepiedāvās.
Grieķijas valdība vakar vienojusies par jauniem taupības pasākumiem, kas došot 4,8 miljardus eiro lielu ekonomiju valsts budžetā un ļaus tā deficītu samazināt no 12,7 līdz 8,7 procentiem.
Pildot Eiropas Savienības prasības, finanšu krīzes piemeklētā Grieķija ir pieņēmusi taupības laika politiku, kas paredz paaugstināt nodokļus un samazināt tēriņus. Šādi valsts cer ietaupīt 4,8 miljardus eiro, lai mazinātu budžeta deficītu.