Pasaules finanšu tirgus tagad satricina jauna bēdu ieleja – Grieķija.
Lai Latvija nebankrotētu, Valūtas fonda un Eiropas Komisijas kopējais aizdevumu apjoms bija 7 miljardi eiro. Grieķijas gadījumā nepieciešamais kredītu apjoms tuvākajiem trim gadiem ir kādas divdesmit reizes lielāks nekā Latvijas gadījumā. Grieķija ir daudz, daudz dziļākās problēmās nekā Latvija. Kā intervijā britu raidsabiedrībai BBC teica bijušais Argentīnas stingrās monetārās politikas kursa autors un bijušais Argentīnas ekonomikas ministrs Domingo Kavaljo, Grieķijas problēmu mērogi ir daudz lielāki par Argentīnas 2002. gada defolta apjomu.
Vispirms ir jāsaprot, ka Latvija ir neizdevusies Grieķija. 2004. gadā Latvijas valdība ievilka nesagatavotu valsti Eiropas Savienībā un pēc tam centās ievilkt Latviju eiro zonā, neīstenojot nepieciešamās reformas. Latvijas valdība vienkārši blefoja, truli un ne pārāk izteiksmīgi meloja Eiropas komisāriem. Savukārt pieklājīgie un labi audzinātie eiropieši izlikās, ka tic Latvijas vadības safabricētajiem skaitļiem par Latvijas augsto konkurētspēju un iespējām būt par Lisabonas līguma stratēģijas līderi inovācijās. Patiesībā kā ekonomiskā izaugsme tika pasniegta kredītu iztērēšana patēriņam. Kā IKP izaugsme tika demonstrēti nākotnes ienākumu tēriņi. Tādu ienākumu tēriņi, kuri bija vel jānopelna 2012. vai 2013. gadā. Latvijai šāds blefs neizdevās, un Latvijas ekonomika sagruva ar lielu blīkšķi. Savukārt Grieķijai 2001. gadā izdevās apmānīt Eiropas vadību, un Grieķija tika uzņemta eiro zonā ar nopietniem makroekonomiskiem defektiem. Šie defekti tika rūpīgi slēpti, bet EK gadiem ilgi nelikās ne zinis par Grieķijas problēmām un desmit gadus ļāva vienai valstij rakstīt fiktīvus ciparus statistikas pārskatos. Grieķijai blefs izdevās. Tāpēc tās finanšu caurums ir nevis 7 miljardi kā Latvijai, bet 140 miljardi vai pat 300 miljardi eiro.
Tagad Eiropai ir jāglābj Grieķija un jādemonstrē solidaritāte. Tikai kāpēc savu sašutumu par Grieķijas valdību avantūrām neslēpj Vācijas un Francijas valdības?
Kas cietīs vislielākos zaudējumus, ja Grieķija izsludinās valsts maksātnespēju (defoltu)?
Ja Grieķija to izdarīs tagad, tad galvenie cietēji būs lielās ASV bankas un ASV banku klienti, jo tie ir galvenie Grieķijas kreditori. ASV lielāko komercbanku eksperti īpaši apmācīja Grieķijas valdību, kā maldināt ar finanšu pārskatiem, kā noslēpt patiesos aizdevumu apmērus. ASV lielāko komercbanku eksperti par lielām komisijas maksām palīdzēja Grieķijas valdībai izvietot arvien jaunas un jaunas obligācijas starptautiskajos tirgos un vienlaikus spekulēja uz Grieķijas valsts bankrotu, lai, sākoties panikai, uzpirktu Grieķijas valdības obligācijas utt.
Plāns, kuru tagad piedāvā Eiropai, ir vienkāršs. Amerikāņu kredītus Grieķijas vietā garantēs un samaksās Vācijas, Francijas un pat Slovēnijas valdības. Galvenokārt Vācija uzņemsies visu risku par grieķu valdības un amerikāņu banku sastrādāto. Tieši šis apstāklis izraisīja lielu sašutumu Vācijā, jo vācieši nevēlas ar savu nodokļu naudu atbalstīt eiro afēristus.
Jāņem vērā, ka Grieķija jau nav vienīgais eiro zonas rūpju bērns. Nākamā pie zvana tiks kārta Portugāle, tai sekos Īrija, bet drīz uz valsts maksātnespējas pusi virzīsies arī Spānija. Spānijas mērogi (ceturtā eiro zonas ekonomika) jau spēj sagraut eiro valūtas sistēmu. Izskatās, ka, tā turpinot, eiro valūta apvelsies jeb zaudēs vērtību pret citam pasaules valūtām.
Šādas analīzes lasot, latvju ļaudis pārņem šausmas, jo bailēs no lata devalvācijas ieguldījumi ir pārdzīti eiro. Kas tad notiks? Vai latvju ļaužu izveidotie eiro krājumi pazudīs? Ja rīt dolārs maksās vienu eiro, tad viens eiro, kā bija, tā arī paliks viens eiro. Eiropas preces maksās tikpat kā līdz šim. Jau bija laiks, kad eiro bija lētāks par dolāru. Eiropa izturēja. 80% importa Latvijā ir eiro, tāpēc eiro apvelšanās mums ar lielām nepatikšanām nedraud. Tieši otrādi – daudz lētāks eiro dos lielākas priekšrocības gan eiro zonas, gan Latvijas eksportētājiem. Tieši tas var dot papildu grūdienu Latvijas eksporta izaugsmei un var palīdzēt ātrāk pārvarēt ekonomisko krīzi.