Kā maksāsim Grieķijas parādus
Latvijas iedzīvotāji jau ir iesaistīti Grieķijas problēmu risināšanā katru reizi, kad ieiet veikalā un šodien samaksā caurmērā par 1% vairāk, nekā tas pats pirkums maksāja pirms mēneša.
Centrālā statistikas pārvalde ir apliecinājusi patēriņa cenu celšanos par 0,9% aprīlī, bet šim procesam jāturpinās arī maijā gan iekšēju, gan ārēju cēloņu dēļ. Inflācijas iekšējais cēlonis ir Valda Dombrovska valdības mēģinājumi ar nemitīgu nodokļu, nodevu u. tml. maksājumu palielināšanu nodrošināt ierēdņu uzturēšanai nepieciešamās naudas savākšanu, par spīti ekonomikas sarukumam. Ārējais cēlonis ir energoresursu u. c. importa preču cenu pieaugums eiro atbilstoši tam, kā Eiropas Centrālā banka ar eiro drukāšanu pārspēj ASV Federālo rezervju banku, kas drukā dolārus.
Divas versijas par vienu faktu
Ar 10. maiju ir datēts Eiropas Savienības dalībvalstu finanšu ministru paziņojums par vienošanos izveidot 750 miljardu eiro (mazliet vairāk par 527 miljardiem latu jeb 100 Latvijas valsts gada budžetiem) vērtu stabilizācijas mehānismu eiro aizsardzībai. Citiem vārdiem to pašu pasākumu var nosaukt par tikai apdrukāta papīra vērtībai (vai mazākai vērtībai, jo lielākā daļa šīs naudas figurē bezskaidrās naudas formā) atbilstošas naudas emisiju eiro (eiro maiņas kursa? eiro norēķinu sistēmas?) sagraušanai. "Tā nav pamatskolas matemātika," atbildēja tagadējais Eiroparlamenta deputāts Ivars Godmanis uz Neatkarīgās jautājumu, kura no divām atbildēm par Grieķijas u. c. parādnieku glābšanai izveidotā fonda ietekmi uz eiro ir pareiza vai pareizāka. To pašu jautājumu var uzdot arī tā, vai naudu fondā iespējams atrast citur kā vien naudas spiestuvē. Atbildi uz šo jautājumu I. Godmanis bija meklējis Briselē, kur viņam bijusi saruna ar ES Padomes prezidentu Hermanu van Rompeju.
Naudas vietā dos garantijas
I. Godmanis atklāja, ka fondā netikšot vākta nauda, bet gan ekonomiski spēcīgāko valstu kredītgarantijas, ar kurām Grieķija un sliktākā gadījumā vēl kāda no eirozonas valstīm varēs aizņemties naudu no bankām u. tml. finanšu institūcijām. Šo garantiju sadalījums starp eirozonas valstīm vēl neesot noteikts un varētu mainīties atkarībā no tā, kuru valsti un kādā apmērā nāksies ar šādām garantijām glābt. Ar 750 miljardiem eiro apzīmētā garantiju programma pastāvēs līdzās Grieķijas gadījumā jau iedarbinātajai naudas aizdošanas programmai. ES un Starptautiskais valūtas fonds ir apsolījis Grieķijai aizdot 110 miljardus eiro triju gadu laikā. Pirmā naudas porcija 5,5 miljardu eiro apmērā no SVF tikusi nodota Grieķijai tūlīt pēc ES paziņojuma par garantiju fonda izveidošanu.
No ES šajās dienās būtu jāaizdod Grieķijai 14,5 miljardi eiro. Ar tiem gan pietiks tikai tuvākā laika un tikai ārējo parādu segšanai. Līdz 19. maijam Grieķijai pienākas atdot saviem kreditoriem 9 miljardus eiro. Tas arī ir izskaidrojums kreditoru dāsnumam, jo nupat aizdoto naudu viņi tūlīt pat arī saņems atpakaļ. Ļoti līdzīgi notiks ar visiem pārējiem aizdevumiem, ko Grieķija saņems vai nu tieša veidā no SVF un ES, vai no citiem kreditoriem ar ES garantijām, ja tādas tiešām tiks izdotas.
Kreditēs arī sliktos
I. Godmaņa teiktais par aizņēmumu garantijām liek pārformulēt jautājumu, no kurienes tiks ņemta nauda pašiem aizņēmumiem, ja tie tiešām notiks. Vai aizņemšanās no privātajām bankām nebūs tās pašas ECB svaigi nodrukātās naudas saņemšana pa aplinkus ceļu? I. Godmaņa paskaidrojumi un ziņu aģentūrās atrodamā informācija liek domāt, ka tā tas arī būs. ES valstu finanšu ministru vienošanās par aizdevumu fondu sakrita ar ECB paziņojumu, ka tā "īstenos intervenci eirozonas valsts un privāto parādu vērtspapīru tirgos". Proti, banka aizdos naudu komercbankām arī tad, ja kādas eirozonas valsts kredītreitings tiek apzīmēts ar burtu B, kas skaitās būtiski sliktāk par apzīmējumu A, kuram piekarināti mīnusi. Pagaidām tas reāli attiecas uz tās pašas Grieķijas parādzīmēm, bet solījuma formulējums neizslēdz, ka vēlāk ECB būs jāfinansē arī citas, par Grieķiju lielākas valstis ar attiecīgi lielāku naudas pieprasījumu. Uz Latviju šāds naudas drukāšanas solījums nekādi neattiecas.
Augļotāji iedzīvojas vareni
Viena no Briselē apspriestām tēmām, pēc I. Godmaņa atstāstītā, ir tāda, vai Grieķijas kredītreitinga pazemināšana līdz B nav kredītreitingu aģentūru intriga, uz kuras rēķina lieliski pelna pasaules augļotāji. Proti, laikā, kad Grieķijas reitings jau bija zem kritiskās atzīmes, bet ECB šīs valsts parādzīmes vēl neapmaksāja, Grieķijai nācās aizņemties naudu par aptuveni 20% gadā. Tik augsta parādu likme automātiski norāda, ka pastāv šaubas par parāda atdošanu. Parādzīmes tomēr pirka tie, kuri zināja, ka ES un SVF aizdos, t.i. aplinkus ceļā nodrukās Grieķijai naudu šo parādzīmju apmaksāšanai. Tāpat varētu teikt, ka aizdeva tie paši, kas vēlāk pieņēma lēmumu par naudas aizdošanu Grieķijai.
Viņu rīcību diktēja ne vien peļņas kare, bet ari bailes atzīt zaudēt jau aizdotas naudas pazaudēšanu. Nākamā aizdevuma nomaskēšana par kredītgarantijām ļauj pagaidām neierakstīt šo naudu aizdevējvalstu budžetos, bet tas būs jadara, ja Grieķija nesaņems vēl lielāku aizdevumu tagadējo parādu atdošanai.