Labi, ka ir grieķi. Ne tāpēc, ka viņu nelaime ir viņu, nevis mūsu nelaime. Bet tāpēc, ka no grieķiem mums varētu nākt vairāk labuma un mācības nekā no Starptautiskā valūtas fonda. Jo, manuprāt, arī mums pienāktos teikt to, ko tagad saka grieķi un ko pirms viņiem teikuši itāliešu studenti: "Mēs nemaksāsim par jūsu krīzi."
Kāpēc grieķi dumpojas, kāpēc streiko? Tāpēc, ka (avoti: A. Karpafakis, J. Albanis, N. Tsapa, N. Homskis, The Economist, Spiegel...):
– pasliktinājies individuālais dzīves līmenis (21% nabagu);
– pasliktinājies sabiedriskais dzīves līmenis (pilsētas nolaistākas un netīrākas nekā dažviet Latvijas lauki);
– plēsonīgi kreditori iedzinuši Grieķiju parādu bedrē (kredītprocenti lielāki par parāda summu);
– multinacionālo korporāciju ienākšana pasliktināja darba apstākļus, un to ieviestā darba apmaksas sistēma radīja krasu sociālo polarizāciju;
– pārnacionālās korporācijas nerēķinājās ar grieķiem tradicionālajām darba, kultūras, arī labklājības motivācijām;
– mājokļu cenas kļuva samērojamas ar mājokļu cenām Ņujorkā;
– politikas, pārnacionālā biznesa, finanšu institūtu un korupcijas diktētu likumu dēļ vērtību, ko radīja sabiedrības vairākums, izmantoja salīdzinoši neliels tās slānis;
– eiro ieviešana vēl vairāk samazināja pirktspēju (šņabja pudele, kas maksāja 100 drahmas (33 eirocenti), nākamajā dienā maksāja vienu eiro (345 drahmas));
– valsts sektora privatizācija tika veikta tādā veidā, kas noveda pie sociālo dienestu regresa;
– korupcija visos varas līmeņos guva sērgas raksturu (piemēram, ES cīņai ar ugunsgrēkiem dotie līdzekļi pazuda un arī tāpēc 2007. gada ugunsgrēkos gāja bojā cilvēki);
– policija, kurai būtu jāapkaro "sliktie zēni", pati kļuva "sliktais zēns", tā pazemo cilvēkus un retāk nekā jelkad aiztur tos, kas tiešām pārkāpj likumus;
– nepietiekama izglītības finansēšana;
– Grieķijas bankas, kas krīzes sākumā no valsts budžeta saņēma 28 miljardus eiro, tagad spekulē ar valsts parādu (obligācijām);
– ASV un Anglijas finanšu institūti milzīgos apjomos izpirka Grieķijas obligācijas, spekulanti pacēla kredītprocentu divreiz augstāku nekā, piemēram, Vācijā, kādēļ izdevumi parāda apkalpošanai pieauga divkārt;
– 4% IKP aiziet militārām vajadzībām (proti – 10 miljardi ik gadus aiziet ASV un Eiropas militārās rūpniecības uzņēmumiem)...
Tā tikai maza daļa no iemesliem, kādēļ satraucas grieķi. Daļa no šiem iemesliem norāda līdzekļu gūšanas avotus, taču valdība dod priekšroku to izspiešanai no nabagiem.
Vai katrs no šiem iemesliem tiešāk vai netiešāk saskatāms arī Latvijā. Tomēr, lai arī Eiropa Latviju ir paslavējusi par izvairīšanos no valsts bankrota un reģionālās banku sistēmas saglābšanu, grieķi ne sevišķi alkst mums līdzināties. "Mēs neesam sliktāki par latviešiem, īriem vai zviedriem. Ko bāzt mums degunā viņu problēmas un lēmumus?! Tas viss ož pēc ziemeļu rasisma!" (N. Tsapa). Izšķērdēšana un burbuļu pūšana ir galvenie Latvijas ekonomiskās traģēdijas iemesli. Ne sabiedrība tos te provocēja. Kādēļ tad tie būtu jāapmaksā tieši tiem sabiedrības slāņiem, kuriem gar šiem iemesliem vismazāk daļas? Grieķi to liekas sapratuši. Mēs balsojam par ziemeļu rasismu. Mums šķiet labāk glābt Ziemeļeiropas bankas uz savu iedzīvotāju rēķina, žņaudzot valsts sektorā strādājošos un pensionārus. Varbūt tāpēc, ka "grieķi pieraduši pie labas dzīves, kamēr latvieši priecīgi, ka Latvija vispār palikusi pasaules kartē" (The Economist).
Turklāt – "sociālā katastrofa, no kuras cieš grieķu tauta, ir Eiropas valūtas un finanšu savienības neoliberālās struktūras rezultāts. Vienota valūta bez kopīga budžeta; vienots Eiropas tirgus bez jelkādiem resursu pārdales mehānismiem starp bagātajiem un nabagajiem; Starptautisks pakts, kas balstīts uz radikālām neoliberālām dogmām, kuru vienīgais mērķis – peļņas gūšana un nevis cilvēku labklājības vairošana. Krīze liecina, ka pēc Māstrihtas līguma noteikumiem dzīvot vairs nevar" (J. Albanis). Trīspadsmit no sešpadsmit eirozonas valsīm pārkāpj ES noteikumus, kuri paģēr, ka dalībvalstis ierobežos starpību starp izdevumiem un ieņēmumiem.
Eiropas valstis, pat Anglija, vienā mierā var sūtīt ES atskaites, kurās min budžeta deficītu 3%, lai arī faktiski tas ir 10–14%. Tas liecina, ka ES kā valstu apvienībai nav vienota finanšu regulēšanas un kontroles centra, kas turētu atsevišķu valstu ekonomikas rāmjos. Turklāt to, ka, iespējams, ne valstis, bet spekulantu patvaļa nosaka to ekonomikas. U.tml. Nav normāli, ka Eiropā krīze, bet spekulantu dzīres turpinās. Tostarp Grieķijā un Latvijā. Jo gan jau valdības gādās, ka dzīru rēķinus apmaksās tauta. Bet kāpēc gan mums vai grieķiem, vai vāciešiem, vai francūžiem būtu jāapmaksā jūsu krīze, ja jūs nespējat pat sakarīgi definēt tās cēloņus un izdot tautai vainīgos?