Vairāki britu un amerikāņu laikraksti informējuši, ka Grieķija, lai samazinātu budžeta deficītu, esot gatava pārdot vai uz ilgāku laiku izīrēt vairākas no savām salām. Grieķijas valdības pārstāvis George Petalotis gan uzsvēris, ka valdība ar šādam lietām nenodarbojoties, bet, ja to dara privātas struktūras, nekas iebilstams neesot – "tā tas ir noticis vienmēr".
The Guardian pagājušonedēļ informēja, ka pārdošanai izlikta, piemēram, Mikonosas sala, trešdaļa no kuras ir Grieķijas valsts īpašumā. Pēc laikraksta informācijas avota rīcībā esošajām ziņām, sarunas par pārdošanu jau sākušās un Grieķijas valdība ir ļoti ieinteresēta atrast investoru, kurš vēlētos ieguldīt savu kapitālu salas greznā tūrisma kompleksa attīstībā. Tāpat ar ķīniešu un krievu investoriem noritot sarunas par vairāku Rodas salas objektu pārdošanu. The Guardian rīcībā ir informācija, ka par šo salu ieinteresējies slavenais krievu oligarhs Romāns Abramovičs, tomēr viņa pārstāvji šādu interesi nolieguši.
Par "nepatiesu" šo informāciju nodēvējis arī Grieķijas valdības pārstāvis George Petalotis. "Grieķijas valdība nerisina nekādas sarunas ar krievu vai ķīniešu investoriem," viņš uzsvēris sarunā ar New York Daily News. Precīzas informācijas par salu pārdošanu nav bijis arī kompānijas Greek Island Properties direktoram Makisam Perdikarisam, taču viņš nav izskatījies pārsteigts, uzzinot par šādu iespēju. "Es izjūtu skumjas – Grieķijas tautai piederošo salu vai teritoriju izpārdošanai pavisam noteikti būtu jābūt vienam no galējiem soļiem. Bet vispirms nepieciešams attīstīt ekonomiku un piesaistīt ārzemju investīcijas nepieciešamās infrastruktūras radīšanai," viņš piebildis sarunā ar The Guardian. M. Perdikaris arī norādījis, ka kopš maija, kad sākās protesta akcijas pret valdības iecerētajiem taupības pasākumiem, par 10–20 procentiem kritušās Grieķijas nekustamo īpašumu cenas.
Laikraksts Novije izvestija atgādina, ka vēl šā gada sākumā, kad tikai sākās Grieķijas ekonomiskā krīze, vairāki vācu politiķi ierosināja, ka bilances uzlabošanai Grieķija varētu pārdot ne tikai daļu savu salu, bet arī mākslas darbus. Toreiz grieķi šo ideju uztvēra kā personisku apvainojumu. The Guardian atgādina, ka Grieķijas valdība, kas vienojusies par 145 miljardu dolāru lielu finansiālās palīdzības saņemšanu no ES un SVF, arī apsver iespēju pārdot valsts dzelzceļu (interesi par to izrādījuši ķīniešu investori) un ūdensapgādes sistēmu. Britu kompānijas Evolution Securities finanšu analītiķis Gerijs Dženkinss šīs idejas vērtējis atzinīgi. "Ir bēdīgi, ka līdz tam nonācis, taču tas vismaz demonstrē, ka Grieķija ir gatava nepieciešamajai rīcībai, lai pildītu savas saistības," viņš sacījis.