Paralizēta sabiedriskā transporta kustība, slēgtas iestādes, klusējošas televīzijas un radio stacijas un kārtējās sadursmes starp demonstrantiem un policiju – šāda atmosfēra vakar valdīja Grieķijā, kur izsludināts 24 stundu ģenerālstreiks, protestējot pret valdības plānotajiem taupības pasākumiem.
Finanšu tirgi uz to reaģējuši ar kārtējo akciju kursa kritumu un eiro vērtības samazināšanos, kas liecina – tie netic, ka Grieķija gatava savest kārtībā savas finanses, un bažījas, ka līdzīgas problēmas var piemeklēt arī Portugāli, Spāniju un Īriju.
AP vēsta, ka vakarrīt streika dēļ darbību pārtrauca Grieķijas lidostas, nekursēja vilcieni un prāmji. Bija slēgtas skolas un valsts iestādes, slimīcas uzņēma tikai pacientus, kuriem nepieciešama neatliekamā medicīniskā palīdzība, bet tūkstošiem policistu Atēnu centrā gatavojās iespējamai demonstrantu savaldīšanai. "Cilvēki ir ļoti nikni, kaut gan daudzi, kuri dzīvo ārpus Atēnām, vēl nav sapratuši, kas noticis. Taču, kad viņi saņems nākamo algas čeku, viņi kopā ar bērniem un mazbērniem dosies uz Atēnām protestēt," sarunā ar AP stāstījis 78 gadus vecais pensionārs Spiross Antonopuloss. Skaidrojot situāciju, kādā taupības pasākumu dēļ draud nokļūt pensionāri, viņš emocionāli teicis: "Ja tas tā turpināsies, es vairs nepirkšu jaunas drēbes. Nesīšu savas bikses pie drēbnieka, un, ja tas vairs nelīdzēs, valkāšu tās izgrieztas otrādi."
Jāatgādina, ka apmaiņā pret ES un SVF solīto aizdevumu 110 miljardu eiro apmērā (trijos gados) Grieķijas valdība solījusi par 30 miljardiem eiro samazināt budžeta izdevumus, iesaldēt pensijas, apcirpt algas un prēmijas, kā arī paaugstināt PVN un akcīzes nodokļus degvielai, alkoholam un tabakas izstrādājumiem. Vakar pēcpusdienā šos krīzes pasākumus apsprieda parlamenta komitejās, bet šodien par tiem plānots balsot parlamentā. Tā kā premjera Georges Papandreu vadītie sociālisti kontrolē 160 no 300 deputātu mandātiem, valdošajai partijai par balsojuma rezultātiem nav jāuztraucas.
Toties tai jāuztraucas par to, kas notiek ielās. Eirozonas valstis, kuras jau tā samērā negribīgi piekrita finansiālās palīdzības sniegšanai Grieķijai, uzstājušas, ka šīs valsts valdībai pienācis pēdējais laiks izskaidrot saviem pilsoņiem, ka ar taupības režīmu nāksies samierināties kā ar neizbēgamu faktu. ES vēlas stingras garantijas, ka pieprasītās reformas nepaliks tikai uz papīra, un Brisele ir ļoti nobažījusies par grieķu rīcību. Jāpiebilst, ka Grieķijai pirmo aizdevuma daļu nepieciešams saņemt jau līdz 19. maijam, kad tai jāatmaksā 8,5 miljardi eiro no sava ārējā parāda. Notiekošais Grieķijā darījis ļoti bažīgus finansistus. "Nav nekādas pārliecības, ka Grieķija spēs sagremot šādus taupības pasākumus. Un kas tad notiks? Ir dažādas iespējas, un neviena no tām neizskatās laba," sacījis Singapūras DBS bankas pārstāvis. Pastāv iespēja, ka jau tuvākajā laikā pēc palīdzības, turklāt krietni lielākas, nāksies vērsties arī Portugālei un Spānijai, un šādā gadījumā var realizēties pat pats pesimistiskākais scenārijs – eirozonas sabrukšana.