Arī nākamgad ir jādomā par finansējuma novirzīšanu ārstu noturēšanai un rindu mazināšanai, intervijā Latvijas Radio teica veselības ministre Anda Čakša (ZZS).
Nacionālais kino centrs (NKC) konkursa kārtā piešķīris 490 000 eiro Nīderlandes producentu spēlfilmu seriāla "Heirs of the Night" jeb "Nakts mantinieki" veidošanai.
Ierēdņu neizpratnes un vilcināšanās dēļ no valsts budžeta piešķirtie papildu pieci miljoni eiro reto slimību pacientu ārstēšanai aizvien nav pieejami, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" sacīja kardiologs, Latvijas Reto slimību speciālistu asociācijas vadītājs Andris Skride.
Palielinot budžeta finansējumu valsts aizsardzībai, tiek stiprinātas Nacionālos bruņotos spēkus (NBS) un Latvijas pašaizsardzības spējas, šodien tikšanās laikā ar NBS komandieri ģenerālleitnantu Leonīdu Kalniņu uzsvēra Valsts prezidents Raimonds Vējonis.
Neskaitot papildu finansējumu mediķu atalgojumam, Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) līgums ar Nacionālo veselības dienestu par valsts veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu pēc apjoma ir līdzvērtīgs iepriekšējam gadam, un "tas raisa bažas", paziņoja slimnīcas valdes priekšsēdētājs Valts Ābols.
Latvijas olimpiskās delegācijas izmaksas šajā sezonā ir 4,22 miljoni eiro, otrdien Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas Sporta apakškomisijas sēdē pastāstīja Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) ģenerālsekretārs Žoržs Tikmers.
Veselības nozarei aktīvāk jāapgūst tai pieejamais Eiropas Savienības (ES) fondu finansējums, ne tikai jāprasa nodokļu maksātāju nauda, šodien Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes sēdē sacīja finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).
Koalīcijas partneri piekrituši Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) rosinājumam nākamgad daļēji turpināt internātskolu finansēšanu no valsts budžeta, šodien žurnālistiem pastāstīja ZZS Saeima frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis.
Otrdien Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) sēdē sociālie partneri pauda kritiku par 2018.gada budžetu, kurā nav ietverts precīzs finansējuma pieaugums veselības un zinātnes jomās, taču valdības pārstāvji šādus pārmetumus noraidīja.
Demogrāfijas problēmu finansēšanai varētu atlikt Liepājas cietuma būvniecības projekta īstenošanu, atzīst Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) un finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).
Bažas par Veselības aprūpes finansēšanas likuma stāšanos spēkā ar nākamā gada janvāri joprojām pastāv, jo likumprojekta virzībā vēl ir daudz posmu, teica Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) priekšsēdētājs Valdis Keris.
Nākamajā gadā Latvijas izglītības iestādēs mācīsies vairāk nekā 214 000 bērnu. Šogad ir iezīmējies neliels kāpums pirmsskolas grupā, taču kopumā 12 gadu laikā skolēnu kritums sasniedzis gandrīz ceturtdaļu. Arī izglītības iestāžu skaits lēnām sarūk, taču ne tik ātri kā izglītojamo, uzsver Izglītības un zinātnes ministrija (IZM), kas vēl šobrīd gatavo optimālo skolu tīklu, ar ko sabiedrība pilnībā tiks iepazīstināta oktobrī.
Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) uzskata, ka privāto izglītības iestāžu pedagogu darba samaksa 4,76 miljoni eiro gadā nav jāfinansē no valsts budžeta mērķdotācijas, jo tās lielākoties ir klasificējamas kā mazās skolas ar ļoti nelielu skolēnu skaitu un mazu klašu piepildījumu. Savukārt privāto skolu vadītāji ir pārliecināti, ka šīm skolām ir vieta Latvijas izglītības sistēmā un tiesības uz mērķdotāciju.
Veselības darba grupā izskanēja daudz un dažādi priekšlikumi, bet viens no tiem, kas varētu risināt situāciju, bija Latvijas Celtnieku Arodbiedrības un Latvijas Būvuzņēmēju partnerības ierosinājums slēgt būvniecības nozarē ģenerālvienošanos par darba samaksu, informēja Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) priekšsēdētājs Egils Baldzēns.
Ļoti ceru, ka nenonāksim līdz mediķu plānotajam brīdinājuma streikam, skaidri dodot ziņu, ka algas nākamgad tiks paaugstinātas, šorīt intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta panorāma" atzina veselības ministre Anda Čakša.
Šogad 28. jūnijā Latvijas Mākslas akadēmijā (LMA) līdzšinējo rektoru Alekseju Naumovu nomainīs jauns rektors. Šim amatam pieteikušies trīs pretendenti: LMA prorektors studiju un zinātniskajā darbā Andris Teikmanis, prorektors jaunrades un administratīvajā darbā Kristaps Zariņš un Vizuāli plastiskās mākslas nodaļas vadītājs Aigars Bikše. Lai noskaidrotu, kādu viņi redz LMA nākotni, Neatkarīgā uzdeva vairākus jautājumus par augstskolas mācību darba un infrastruktūras attīstību.