Valdību veidojošās partijas šodien vienojās atbalstīt Covid-19 radītās krīzes skartos masu medijus, pēc koalīcijas partiju sadarbības sanāksmes žurnālistiem pastāstīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).
Lai gan līdz šim masu medijos ir ticis minēts, ka Saeimā iekļuvušo partiju finansējums no valsts budžeta pērn tika palielināts sešas vai septiņas reizes, patiesībā vairākām partijām finansējuma pieaugums ir bijis vēl krietni straujāks.
Pat neskatoties uz to, ka strauji tuvojas Rīgas domes ārkārtas vēlēšanas, kurās šoreiz ir liktas ļoti augstas politiskās likmes, Saeimā iekļuvušajām partijām šogad gandrīz izbeidzies ziedojumu un lielo biedra naudu pieplūdums, liecina KNAB informācija.
Jau pirms diviem gadiem Saeima rosināja grozījumus Izglītības likumā, paredzot, ka pašvaldībām būs jāpiešķir līdzfinansējums privātskolu uzturēšanai, ja to dibinātājs ir sabiedriskā labuma organizācija vai sociālais uzņēmējs. Vietvarām asi iebilstot pret šāda pienākuma deleģēšanu tām, priekšlikuma ieviešana tika atlikta līdz 2021. gada 1. septembrim. Atbildīgā komisija solās vēl diskutēt par to, vai un kā tas notiks.
Prokuratūras piemērotais naudas sods uzņēmējam Jūlijam Krūmiņam neliedz turpināt valsts finansējuma izmaksu Zaļo un zemnieku savienībai (ZZS), informēja KNAB.
Eiropas Savienība (ES) par 75% samazinājusi šogad Turcijai paredzēto pirmsiestāšanās palīdzību sakarā ar strīdu par gāzes ieguvi Vidusjūrā un Ankaras militāro ofensīvu Sīrijā, sestdien vēsta Vācijas mediju grupas "Funke Media Group" laikraksti.
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) deviņām partijām trešdien kopumā pārskaitījis 2 197 574 eiro lielu valsts finansējumu, aģentūra LETA noskaidroja KNAB.
Ministru kabinets otrdien lēma Centrālajai vēlēšanu komisijai (CVK) piešķirt 914 870 eiro no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, lai komisija varētu nodrošināt parakstu vākšanu tautas nobalsošanas ierosināšanai par apturētajiem likumiem, kas paredz mainīt pašvaldību ārkārtas vēlēšanu kārtību.
Politiskajām partijām, kuras saņems finansējumu no valsts budžeta, būs liegts saņemtos līdzekļus izmantot, lai iegādātos "pārmērīgi dārgas" lietas vai pakalpojumus, paredz Tieslietu ministrijā topošo "Politiskajām organizācijām (partijām) piešķirtā valsts budžeta finansējuma izlietojuma noteikumu" projekts.
Nacionālajā attīstības plānā no 2021.gada līdz 2027.gadam (NAP2027) plānots, ka finansējumu zinātnei un pētniecībai 2% no iekšzemes kopprodukta (IKP) varētu sasniegt 2027.gadā, liecina NAP2027 pirmā redakcija.
Izstrādājot jauno onkoloģijas nozares attīstības plānu 2021. līdz 2025.gadam, Latvijas Onkologu ķīmijterapeitu asociācija (LOĶA) aicina veselības politikas veidotājus atvēlēt garantētu finansējumu vēža pacientu ārstēšanai, informēja LOĶA priekšsēdētāja Aija Geriņa-Bērziņa.
Vajadzētu grozīt visus likumus, kas paredz finansējuma pieaugumu, neparedzot tā avotus, izriet no Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētāja Mārtiņa Bondara (AP) sacītā intervijā Latvijas Radio.
Ministru kabinets ārkārtas sēdē šodien lēma atbalstīt priekšlikumu par papildu miljona eiro piešķīrumu sabiedriskajiem medijiem 2020.gadā ar mērķi stiprināt sabiedrisko mediju kapacitāti un izlīdzināt algu atšķirību nozarē strādājošajiem, informēja Latvijas Radio pārstāve Indra Zomerovska.
Ja šogad spēkā būtu politiķu piedāvātā jaunā partiju finansēšanas kārtība, tad politiskā partija "Saskaņa" jau būtu pārsniegusi kopējos finansējuma griestus, savukārt vairākām partijām privātpersonas būtu ziedojušas krietni vairāk par atļauto.
Lai muzeji piesaistītu apmeklētājus informatīvi tik blīvajā laikmetā, tiem jāmainās ne tikai vizuāli, bet arī saturiski. Latvijas muzeji progresē, taču pietrūkst līdzekļu jaunu ekspozīciju iekārtošanai, atzīst nozares speciālisti.
Koalīcija vienojusies par maksimālās summas ierobežojumiem jeb griestiem, ko partija varēs saņemt gan no valsts, gan privātajiem ziedotājiem - 2020.gadā šī summa kopumā varētu veidot 838 500 eiro, bet tā palielinātos, pieaugot minimālajai algai.