Neizskatās, ka Latvijas politiķi pietiekami nopietni uztver veselības aprūpes finansēšanas nozīmi, šādu nostāju pauda Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) priekšsēdētājs Valdis Keris.
Keris sacīja, ka situācija saistībā ar veselības aprūpes finansēšanu ir nopietna, jo viņam izskatoties, ka finansējums veselības aprūpei turpmākajos gados varētu samazināties, salīdzinot ar šo gadu, turklāt neizskatoties, ka politiķi šo problēmu uztver nopietni.
Keris norādīja, ka ir apmierināts ar Veselības ministrijas (VM) darbu. Pēc LVSADA vadītāja paustā, patlaban ministrijā darbojas darba grupa par darba samaksas palielināšanu mediķiem, un jau tās pirmajā sēdē tika panākta vienošanās, ka darba samaksas palielināšanai un apstākļu mediķiem uzlabošanai finansējums ir jāatrod.
LVSADA priekšsēdētājs uzsvēra - ja deputāti solījumu, kas noteikts Veselības aprūpes finansēšanas likumā, mēģinās ignorēt, arodbiedrība būs spiesta attiecīgi rīkoties. To, kāda varētu būt šī rīcība gan Keris neminēja, jo cer, ka paustais par veselības aprūpes finansēšanas pēc labas starptautiskas prakses principiem nozīmi būs atradis "dzirdīgas ausis" un nebūs jāķeras pie protesta akciju rīkošanas. "Politiķu uzmanība ir pievērsta, gaidīsim, kā viņi reaģēs," piebilda Keris.
Kā ziņots, Latvijas budžeta izdevumiem veselības aprūpei būtu jāsasniedz 5% no iekšzemes kopprodukta (IKP), uzskata Pasaules Veselības Organizācijas (PVO) pārstāvis Tamāšs Evetovits. Viņš, uzrunājot Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas, kā arī Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas deputātus, uzsvēra, ka Latvija var atļauties lielākus ieguldījumus medicīnā, un mērķim jābūt veselības aprūpes finansējuma līmenim 5% apmērā no IKP.
Veselības ministre Ilze Viņķele (AP) mudināja politiķus ieklausīties PVO eksperta paustajā un ņemt to vērā, lemjot par izmaiņām veselības aprūpes jomā.
Aģentūra LETA jau rakstīja, ka Veselības aprūpes finansēšanas likums paredz, ka veselības aprūpes budžets, sākot ar 2020.gadu, veido vismaz 4% no IKP. Iepriekš veselības ministre pauda šaubas, vai šo solījumu izdosies īstenot.
Marta beigās Sociālo un darba lietu komisijas sēdē Viņķele solīja, ka VM strādās, lai šo likumā noteikto mērķi sasniegtu, tomēr prognozes neesot pārāk labas, ņemot vērā, ka 2020.gadā beidzas no Eiropas komisijas pieļautās budžeta atkāpes pieejamais finansējums veselības aprūpei, kā rezultātā finansējums veselības nozarei nākamgad varētu būt pat par desmit miljoniem mazāks nekā šogad.
Pēc Viņķeles paustā, lai veselības budžets 2020.gadā sasniegtu 4% no IKP papildus būs nepieciešami 120 miljoni eiro, tāpēc, lai gaidas piepildītos, būtu jānotiek kaut kam "maģiskam", tostarp jābūt lielam tautsaimniecības uzrāvienam.