Šogad Latvijā pirmo reizi plānotas nozīmīgas starptautiskas sacensības – Eiropas BMX čempionāts. Diemžēl tā rīkošanu apdraud finansējuma trūkums. Šī liga piemeklējusi ne tikai šo pasākumu, bet riteņbraukšanu kopumā. Viens no iemesliem – ziedojumu apjoma krišanās sportā. Tā ietekmējusi arī Latvijas Riteņbraukšanas federāciju, tās budžetā šogad izveidojusies 193 000 eiro liela bedre.
Latvijas Riteņbraukšanas federācija (LRF) ir viena no vecākajām Latvijā - dibināta jau 1886. gadā. Tā aptver vairākus riteņbraukšanas veidus - BMX, kalnu, treka, šosejas. Kopumā licencēti ir 1700 sportistu, reģistrēts 61 juridiskais biedrs. Riteņbraukšana var lepoties ar virkni panākumiem bagātu sportistu, kā Māris Štrombergs, Romāns Vainšteins, Pjotrs Ugrjumovs, Dainis Ozols, Imants Bodnieks, Ainārs Ķiksis, Ivo Lakučs, un 12 augsta līmeņa medaļām, kas padara šo sporta veidu par vienu no balvām bagātākajiem.
Ziedojumu apmērs sarūk
Kopējais LRF šā gada budžets ir 185 000 eiro, lielākā daļa no tā ir valsts piešķirtā summa, tostarp treneru algām, un aptuveni 61 000 eiro ir LRF ienākumi - biedru nauda, licences, reklāma un ziedojumi, Saeimas Sporta apakškomisijas sēdē skaidroja LRF pārstāvis Toms Markss. Viņš piebilda, ka, salīdzinot ar 2017. gadu, pērn ziedojumu apmērs sarucis uz pusi, kas saistīts ar likumdošanas izmaiņām. Federācija nodrošina sešu izlašu darbību, kam nepieciešami 160 000 eiro, Latvijas sacensību organizēšanai - 70 000 eiro, četru darbinieku algām - 35 000 eiro un biroja izdevumiem - 37 000 eiro, citiem pakalpojumiem - 76 000 eiro. To sasummējot, kopumā vajadzīgi 378 000 eiro. Iztrūkums šogad tiek lēsts 193 000 eiro apmērā, pērn tas bija 79 000 eiro. Lielākā neskaidrība ir par to, vai tiks piešķirta finansējuma otrā daļa Eiropas BMX čempionāta rīkošanai, raizes dara arī Murjāņu Sporta ģimnāzijas riteņbraukšanas nodaļas sporta darba nepietiekamais budžets, velotreka neesamība un sistemātisks līdzekļu trūkums Baltijas ceļa daudzdienu velobrauciena Latvijas posmam, uzskaitīja T. Markss. Nav skaidra valsts attieksme pret šo pasākumu, kura rīkošanā piedalās arī mūsu kaimiņi - Lietuva un Igaunija. (Pērn kopvērtējumā uzvarēja Latvijas pārstāvis Emīls Lapiņš.) Igaunija un Lietuva vienmēr ieplāno naudu šim pasākumam, bet Latvija iet pa citiem ceļiem, atzina LRF padomes prezidents Igo Japiņš. Parasti viņš vēršoties pie igauņu kolēģiem, lai tie palūdz savam premjeram piezvanīt mūsējam. Tad nauda atrodoties pusotru mēnesi pirms sacensībām.
Murjāņi, velotreks, BMX čempionāts
Runājot par Eiropas BMX čempionātu, LRF padomes loceklis Edgars Dupats uzsvēra, ka tāds pasākums Latvijā plānots pirmo reizi - tajā piedalīsies ap 800 sportistu no 25 valstīm, pulcējot ap 3000 skatītāju. Jau 2017. gadā LRF iesniegusi Nacionālajai sporta padomei šā pasākuma biznesa plānu, pieprasot no valsts 75 000 eiro (kopējais budžets - 186 220 eiro, no tā Valmieras pašvaldība jau rezervējusi 50 000 eiro, bet 20 000 eiro ir pašas LRF piesaistītās investīcijas). Patlaban valsts piešķīrusi vien 32 415 eiro. Paliekot bez pārējā finansējuma, ir apdraudēta sacensību norise. LRF mēģinās situāciju risināt ar Valmieras domes atbalstu, pretējā gadījumā tas radīs apkaunojošu reputāciju Latvijas tēlam, tiks vērstas sankcijas pret LRF un ietekmētas Latvijas sportistu izredzes kvalificēties Tokijas olimpiskajām spēlēm.
Sāpīgs ir arī jautājums par Murjāņu Sporta ģimnāzijas, kas gatavo šosejas riteņbraukšanas sportistus, finansējumu - šobrīd šim darbam (treniņiem, nometnēm, sacensībām, inventāram) ir atvēlēti tikai 9000 eiro, lai gan nepieciešami būtu 70 000 eiro. Tas iespaido bērnu vēlmi trenēties šajā sporta veidā, sacīja E. Dupats.
Gan LRF, gan skolai neērtības rada velotreka trūkums. Kopumā pasaulē tādu ir 534, Eiropā 255. Pirms kara Latvijā tādu bija 7, pēc kara - 3, tagad - neviens, teica I. Japiņš. Cīnījušies visādos veidos, lai tāds tiktu uzcelts, un sākotnēji šāda būve bija iekļauta arī Daugavas sporta stadiona projektā, taču tad no tās atteicās. Vēl viens no variantiem - Biķernieku sporta kompleksā ierīkot velotreku. Labs piemērs esot velotreks Dānijā, Odensē, un tā pārstāvji apliecinājuši, ka tas kopā ar vieglatlētikas manēžu ir rentabls deviņus mēnešus gadā, jo tikai vasarā treniņi notiek laukā. Pat Lietuvā, kur nav treka braukšanas tradīciju, Panevežā tāds ir, un aptuveni 400 Latvijas entuziastu ziemā trenējas pie kaimiņiem un tērē naudu tur.
Šogad atbalstīti tikai divi pasākumi
Izglītības un zinātnes ministrijas Sporta departamenta direktors Edgars Severs atgādināja, ka Latvijā šogad norisinās 25 starptautiski pasākumi. Šā gada valsts pamata budžetā tika atbalstīti tikai divi - Eiropas basketbola čempionāts sievietēm un daļēji BMX sacensības. Patlaban iztrūkstošie 42 000 eiro nav ieplānoti, iespējams, ka par to vēl tiks lemts Nacionālajā sporta padomē un valdībā. Viņu mulsinot, ka federācija no savas puses paredzējusi piesaistīt tikai 20 000 eiro. E. Severs arī norādīja, ka valsts jau divus gadus atbalsta jauno BMX sportistu trenēšanos Valmierā - 60 000 eiro astoņiem sportistiem. Viņš piekrīt, ka arī Murjāņu Sporta ģimnāzijas (MSĢ) finansējums ir nepietiekams. Valsts tai piešķir divus miljonus eiro gadā, no kuriem lielākā daļa aiziet pedagogu un treneru algām. Viņaprāt, jautājums par riteņbraukšanu jāskata kompleksi ar pārējiem federāciju pieprasījumiem, kuras vēlas, lai jaunieši trenētos vietās ar internātiem, labām telpām un aprīkojumu.
E. Severs piekrita, ka šobrīd trūkst vietas, kur ziemas mēnešos trenēties BMX sportistiem. Valmierā ir tikai atklāta trase, kuru gan varētu apjumt. Viņš varot atgādināt, ka 2000. gadā valsts iegādājās šādu būvi no Vācijas. Ilgus gadus tā nostāvēja MSĢ vienā no hallēm, kamēr beidzot tika atzīta par nederīgu un kokmateriālu vērtībā norakstīta. Kā risinājumu viņš saskata privātās un publiskās partnerības projektu. Diemžēl neviena pašvaldība ar šādu iniciatīvu nav nākusi klajā.
Savukārt par Baltijas ceļa velobraucienu varot teikt, ka tam nekad nav bijis valsts atbalsts. Tas ir tikai viens no starptautiskiem pasākumiem, ko rīko federācijas. Avoti finansējumam līdz šim bijuši dažādi - uz šā notikuma 25 gadu jubileju arī no Ārlietu ministrijas. Iespējams, ka tādu vajadzētu atrast arī šogad, kad Baltijas ceļam aprit 30 gadu. Pērn no pamatbudžeta tika piešķirti ap 15 000 eiro, vēl pēc tam - 12 000 eiro. E. Severs akcentēja, ka sporta pasākumiem ik gadu pietrūkst vairāk nekā divu miljonu eiro. Piemēram, viena licence rallijkrosā maksā pusmiljonu eiro. Tajā pašā laikā sporta pedagogiem algu palielināšanai pietrūkst viena miljona eiro. Diemžēl vajadzību ir daudz, bet iespējas tās apmierināt - ierobežotas.
