Pagaidām nav skaidrs, vai nākamā gada budžetā atradīs papildu naudu sabiedriskajiem medijiem

Valdošā koalīcija apzinās nepieciešamību risināt jautājumu par papildu finansējumu sabiedriskajiem medijiem, taču pagaidām sarunas par iespējamajiem situācijas risinājumiem 2020.gada budžeta kontekstā vēl ir tikai procesā.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) pēc sadarbības padomes sēdes žurnālistiem atzina, ka papildu finansējums sabiedriskajiem medijiem ir viens no jautājumiem, kas tiek iztirzāts, apspriežot nākamā gada budžetu.

"Es ļoti gribētu teikt, ka ir jau gatavs risinājums, bet tas risinājums ir kopā ar visu kopīgo budžetu. Mēs ļoti labi apzināmies [problēmu sabiedriskajos medijos], un tas ir viens no faktoriem, kas tiek ņemts vērā," sacīja Kariņš.

Partiju apvienības "Attīstībai/Par!" līderis Daniels Pavļuts uzsvēra, ka koalīcijas sarunās par budžetu jautājums par sabiedrisko mediju finansējums ir kļuvis par kopējo prioritāti. "Šķiet, ka neviens nediskutēja par to, ka šis finansējums nebūtu palielināms. Šeit koalīcija, šķiet, ir vienisprātis," teica Pavļuts.

Uz jautājumu par to, vai nākamā gada budžetā būs iespēja rasts visu Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) pieprasīto papildu finansējumu sabiedriskajiem medijiem, Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs Atis Zakatistovs (KPV LV) smejoties atbildēja, ka "mēs pat dosim vairāk".

Kariņš gan pauda, ka patlaban "viss ir procesā". "Tas, ko mēs varam apgalvot, ir, ka mēs visi apzināmies šo vajadzību un visi piekrīt, ka jautājums ir jāatrisina. Bet gala risinājumu varēsim piedāvāt tikai tad, kad tiks pārrunāts arī viss pārējais," skaidroja premjers.

LETA jau ziņoja, ka, lai risinātu problēmas Latvijas Radio (LR) un Latvijas Televīzijā (LTV), NEPLP lūdz sabiedriskajiem medijiem piešķirt vairāk nekā desmit miljonus eiro. NEPLP ir iesniegusi valdībā ziņojumu un priekšlikumus situācijas stabilizācijai, kas ietver arī finanšu pieprasījumus sabiedriskajiem medijiem.

Kultūras ministrijas (KM) Mediju politikas nodaļas vadītāja Aiga Grišāne stāstīja, ka KM ir iestājusies par sabiedrisko mediju iziešanu no reklāmas tirgus, jo tas ir būtisks risinājums mediju telpas stiprināšanā. Tāpat KM ir iestājusies par pašu sabiedrisko mediju stiprināšanu, paredzot tiem atbilstošu finansējumu.

"2018.gada 20.jūnijā tika pieņemti grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā, kas nosaka sabiedrisko mediju iziešanu no reklāmas tirgus ar 2021.gada 1.janvāri. Prioritāro pasākumu pieprasījumos aizstāvam nepieciešamību paredzēt finansējumu jau 2020.gadā, lai sabiedriskie mediji, ņemot vērā satura ražošanas ciklu, var sagatavoties iziešanai no reklāmas tirgus," pastāstīja Grišāne.

KM sabiedriskajiem medijiem - LR un LTV - 2020.gadā pieprasījusi papildu vairāk nekā 8,5 miljonus eiro valsts budžeta finansējuma, pavēstīja ministrijā. Lielāko valsts budžeta pieprasījuma daļu veido finansējums, kas nepieciešams sabiedrisko mediju iziešanai no reklāmas tirgus - 2020.gadā tie būtu 7,1 miljoni eiro. Savukārt 1,1 miljons eiro pieprasīts, lai nodrošinātu aktuālos informatīvās vides drošības pasākumus. Tāpat tiek prasīti 300 000 eiro ar Nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un integrācijas politikas plāna īstenošanu saistītiem pasākumiem, aģentūru LETA informēja ministrijā.