Mazumtirdzniecībā pastāvošā apmēram 24,6% ēnu ekonomika rada ne tikai negodīgas konkurences apstākļus godīgiem uzņēmējiem, bet vairo arī iedzīvotāju neticību valstij un pensiju sistēmai, aģentūrai LETA atzina Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas izpilddirektors Noris Krūzītis.
Ēnu ekonomikas īpatsvars Latvijā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, ir nedaudz mazinājies, tomēr tas joprojām ir augstākais Baltijā – 21,3% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Ēnu ekonomikas dēļ valsts budžetam pērn ir paslīdējuši garām apmēram 1,5 miljardi eiro.
Pērn ēnu ekonomikas apjoms Latvijā samazinājies līdz 21,3% no iekšzemes kopprodukta (IKP), turpretī Lietuvā un Igaunijā ēnu ekonomikas apjoms ir audzis, secināts jaunākajā "SSE Riga" Baltijas valstu ēnu ekonomikas pētījumā.
“Latvijas ekonomiskās izaugsmes rādītāji šī gada pirmajā ceturksnī nav apmierinoši. Turpinoties šādām tendencēm, valsts tuvināšanos Eiropas Savienības vidējam attīstības līmenim panākt būs ļoti grūti. Lai varētu atļauties vairāk naudas novirzīt prioritārajām nozarēm, it īpaši veselības aprūpei, nepieciešams palielināt valsts budžeta ieņēmumus. To iespējams panākt, efektīvāk cīnoties ar ēnu ekonomiku un izvairīšanos no nodokļu nomaksas,” sacīja Valsts prezidents Raimonds Vējonis šodien, 3.maijā, tiekoties ar finanšu ministri Danu Reiznieci-Ozolu.
Latvijas valdībai budžeta papildināšanai ir daudz vairāk jādomā par ēnu ekonomikas mazināšanu, šādu nostāju Latvijas Radio pauda Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) pārstāvis Egils Baldzēns.
Nepieņemot Saeimā attiecīgos likumus, no ēnu ekonomikas nav izdevies iekasēt 30 miljonus eiro, kas līdz ar to aiziet garām valsts budžetam, šorīt LTV raidījumā "Rīta Panorāma" teica finanšu ministrs Jānis Reirs (V).
Latvijā ēnu ekonomikas apmērs 2014.gadā bijis 24,7% no iekšzemes kopprodukta (IKP), savukārt plānotais ēnu ekonomikas apmērs 2015.gadā ir 23,6%, secināts austriešu ekonomikas profesora Frīdriha Šneidera veiktajā Eiropas Savienības (ES) ēnu ekonomikas pētījumā.
Ēnu ekonomikas apjoms, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, Latvijā praktiski nav mainījies un ir gandrīz divas reizes lielāks nekā kaimiņvalstīs. Arī kukuļošanas apmēri, lai nokārtotu lietas, nav gājuši mazumā, secināts šodien publiskotajā Stockholm School of Economics in Riga (SSE Riga) Baltijas valstu ēnu ekonomikas indeksa pētījumā. Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) secina, ka līdz šim īstenotie ēnu ekonomikas apkarošanas pasākumi rezultātus nav devuši.
No uzņēmējdarbības nozarēm visās trijās Baltijas valstīs augsts ēnu ekonomikas īpatsvars ir būvniecībā, par jaunākā ēnu ekonomikas indeksa pētījuma rezultātiem žurnālistiem stāstīja "SSE Riga" Baltijas valstu ēnu ekonomikas pētījuma autors Arnis Sauka.
Pavisam nesen Valsts ieņēmumu dienests uzsāka pastiprinātas pārbaudes dažādās nozarēs Latvijā un VID ģenerāldirektore Ināra Pētersone norāda, ka pārbaudes tiks turpinātas.
Pērn ēnu ekonomika Latvijā augusi, Lietuvā un Igaunijā - samazinājusies, liecina jaunākais pētījums par ēnu ekonomikas indeksu Baltijas valstīs. No sektoriem pērn Latvijā būtiski audzis ēnu ekonomikas apjoms būvniecībā.
Latvijas laukos līdz šim ieguldīti 1,4 miljardi latu, tikmēr iedzīvotāju skaits samazinājies par 20%, atdeve no hektāra ir mazākā Baltijā, turklāt līdz pat 40% saimniecību laukos strādā pelēkajā ekonomikā bez motivācijas legalizēties, intervijā biznesa portālam "Nozare.lv" sacīja Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra vadītājs Mārtiņš Cimermanis.
Šogad ēnu ekonomikas īpatsvars Latvijā ir 25,5% no iekšzemes kopprodukta (IKP), liecina Lincas Johannesa Keplera universitātes ekonomikas profesora Frīdriha Šneidera veiktie aprēķini.
Tā dēvētās ēnu ekonomikas īpatsvars Eiropā pagājušajā gadā samazinājies līdz 19% no kopējā iekšzemes kopprodukta (IKP) apjoma, liecina pēc kredītkaršu kompānijas "Visa" pasūtījuma veiktā pētījuma rezultāti.
Finanšu ministrija (FM) atbalsta Veselības ministrijas (VM) mērķi cīnīties ar ēnu ekonomiku un veicināt nodokļu nomaksu, tomēr esošais VM piedāvājums par jauno veselības aprūpes finansēšanas modeli nesniedz izvirzīto problēmu risinājumu, turklāt sarežģī gan nodokļu, gan budžeta vadības sistēmu un sadārdzina administrēšanu gan valsts, gan uzņēmumu pusē, biznesa portālu "Nozare.lv" informēja FM Komunikācijas nodaļas vadītājs Aleksis Jarockis.
Vēl nav izpildīti vairāki uzdevumi, kas saskaņā ar pasākumu plānu ēnu ekonomikas apkarošanai un godīgas konkurences nodrošināšanai bija jāpaveic līdz šā gada sākumam.