Reirs: No ēnu ekonomikas nav izdevies iekasēt 30 miljonus eiro
 
©F64

Nepieņemot Saeimā attiecīgos likumus, no ēnu ekonomikas nav izdevies iekasēt 30 miljonus eiro, kas līdz ar to aiziet garām valsts budžetam, šorīt LTV raidījumā "Rīta Panorāma" teica finanšu ministrs Jānis Reirs (V).

Ministrs sūkstījās, ka nevar prasīt nopietnu cīņu pret ēnu ekonomiku un to izvirzīt kā prioritāti, nepieņemot virkni normatīvo aktu.

Kā piemēru viņš minēja situāciju ar kases aparātiem, par kuru lietošanu noteikumi nav pieņemti jau kopš 2011.gada. Neesot iespējams panākt vienošanos ar nevalstiskām organizācijām - Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru.

Jau rakstīts, ka līdz šim valdība vienojusies par to, ka arī 2016.gadā valsts budžeta pieļaujamajam deficīta līmenim ir jābūt 1% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP). Tas ir maksimāli pieļaujamais deficīts Latvijai, kas nodrošina atbilstību Eiropas Savienības fiskālās disciplīnas noteikumiem un publisko finanšu ilgtspēju.

Ministru kabineta sēdē ticis izskatīts arī jautājums par neatliekamajiem pasākumiem nepieciešamo finansējumu nozarēm. Valdība nolēma nozarēm un citām centrālajām valsts iestādēm neatliekamo pasākumu īstenošanai 2016.gadam piešķirt finansējumu 116,2 miljonu eiro apmērā, 2017.gadam - 161,3 miljonu eiro apmērā, bet 2018.gadam un turpmākajiem gadiem palielināt jau par 206,9 miljoniem eiro.

Tāpat ministri panākuši vienošanos par papildus nepieciešamo finansējumu nacionālajai aizsardzībai. Plānots, ka aizsardzības nozares finansējumam nākamgad ir jābūt 1,4% no IKP, 2017.gadā - 1,7% no IKP, bet jau 2018.gadā tam jāsasniedz 2% no IKP.

Valdība arī vienojusies par valsts budžeta 2016.gada bāzes izdevumu samazināšanu, vienojoties kopumā par 12,4 miljoniem eiro samazināt nozaru ministrijas izdevumus, izņemot četrām prioritārajām nozarēm - aizsardzībai, drošībai, veselībai un izglītībai.

Tāpat plānotas arī izmaiņas nodokļu jomā.