Pētījums: Ēnu ekonomikas apjoms Latvijā samazinājies līdz 21,3% no IKP

© F64

Pērn ēnu ekonomikas apjoms Latvijā samazinājies līdz 21,3% no iekšzemes kopprodukta (IKP), turpretī Lietuvā un Igaunijā ēnu ekonomikas apjoms ir audzis, secināts jaunākajā "SSE Riga" Baltijas valstu ēnu ekonomikas pētījumā.

Gada laikā ēnu ekonomikas apjoms Latvijā ir sarucis par 2,2%. Lietuvā ēnu ekonomika augusi par 2,5%, sasniedzot 15%, savukārt Igaunijā ēnu ekonomikas apjoms ir 14,9% jeb par 1,7% vairāk nekā pirms gada.

Latvijā lielāko ēnu ekonomikas daļu - 44,4% - veido neuzrādītie ienākumi, 34,9% - aplokšņu algas, bet 20,7% - neuzrādītie darbinieki.

Igaunijā lielāko daļu - 59% - ēnu ekonomikas veido aplokšņu algas, neuzrādītie ienākumi - 20,7%, bet neuzrādītie darbinieki - 20,3%.

Lietuvā lielāko daļu - 42,3% - ēnu ekonomikas veido aplokšņu algas, neuzrādītie ienākumi - 38%, bet neuzrādītie darbinieki - 19,7%.

Kā ziņots, Latvijas ēnu ekonomikas apmērs 2014.gadā bija 23,5% no iekšzemes kopprodukta (IKP), un salīdzinājumā ar 2013.gadu ēnu ekonomikas līmenis samazinājās tikai par 0,3% no IKP.

Kaimiņvalstīs Lietuvā un Igaunijā ēnu ekonomika 2014.gadā mazinājās straujāk. 2014.gadā Lietuvā un Igaunijā 2014.gadā ēnu ekonomika veidoja attiecīgi 12,5% un 13,2% no IKP.

Latvijā

Šodien ZZS valde gatavojas izvirzīt savu Latvijas Bankas (LB) prezidenta amata pretendentu – valsts finanšu institūcijas “Altum” valdes priekšsēdētāju Reini Bērziņu. Latvijas Bankas likums nosaka: “Latvijas Bankas prezidentu pēc vismaz 10 Saeimas deputātu ierosinājuma ievēlē amatā Saeima.” Tas nozīmē, ka tikai politiķi, Saeimas deputāti var izvirzīt kandidātus uz šo augsto amatu.

Svarīgākais