Ēnu ekonomikas apkarošanas padomes sēdē piektdien apstiprināts ēnu ekonomikas apkarošanas plāns, pēc sēdes žurnālistiem sacīja Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).
Premjers norādīja, ka tas ir "dzīvs plāns", kuram jāsāk darboties, un nākamajā padomes sēdē oktobrī jau tiks vērtēti pirmie rezultāti.
"Vēl ir arī daži precizējami jautājumi, kurus Finanšu ministrija nedēļas laikā iestrādās plānā un izsūtīs visiem padomes locekļiem. Piemēram, nav vēl līdz galam izvērtēts skaidras naudas aprites process, kā arī atsevišķi Tieslietu ministrijas pasākumi," skaidroja Kučinskis.
Premjers vēl nevarēja pateikt, kāds varētu būt šī plāna fiskālais efekts, taču norādīja, ka plāns palīdzēs sasniegt jau agrāk nosprausto mērķi - līdz 2018.gadam nodokļos iekasēt vienu trešdaļu no iekšzemes kopprodukta.
Jautāts, kādi būs šī plāna pirmie pamanāmākie pasākumi, Kučinskis kā piemēru minēja Publisko iepirkumu likumu, kas esot jau "bez piecām minūtēm pieņemts" un tajā nepieciešami tikai daži precizējumi. Tāpat Kučinskis teica, ka plānā ir ietverti arī daudzi ministriju un iestāžu ikdienā veicamie darbi, kas tagad būšot labāk pamanāmi.
Finanšu ministrija (FM) informē, ka plānā iekļauti 55 konkrēti uzdevumi, bet īpaši svarīga ir panāktā vienošanās par to, ka plāns būs atvērta tipa dokuments, kuru regulāri papildinās ar jauniem pasākumiem, analizējot aktuālos izaicinājumus un ekonomiski pamatotus rīcības scenārijus.
"Lai arī vērojams, ka ēnu ekonomika pakāpeniski samazinās, mums visiem priekšā ir atbildīgs darbs, lai sagatavoto plānu īstenotu un tas sniegtu gaidītos rezultātus. Šeit nepieciešama visu nozaru institūciju, valdības partneru un arī sabiedrības iesaiste, tāpēc esam gatavi uzklausīt arvien jaunus priekšlikumus, kā mazināt ēnu ekonomikas apmēru. Tikai tā varam sekmēt godīgu konkurenci un valsts attīstību un labklājību kopumā," uzsver finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).
Pamatojoties uz iepriekšējā padomes sēdē nolemto, FM ciešā sadarbībā ar valdības sociālajiem un sadarbības partneriem, kā arī nozaru ministrijām un to padotības iestādēm precizēja sākotnējā plāna uzdevumus, kā arī iekļāva tajā jaunus veicamos darbus, strukturējot uzdevumus arī sadalījumā pa prioritārajām nozarēm.
Tāpat padomes sēdē tika izskatīts Tieslietu ministrijas ziņojums par ēnu ekonomikas apkarošanas pasākumiem, kas ietver priekšlikumus normatīvā regulējuma pilnveidošanai, lai ierobežotu skaidras naudas apriti ar mērķi mazināt maksājamo nodokļu apmēru, tajā skaitā novēršot noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas gadījumus, kā arī palielinātu valsts amatpersonu darbības caurspīdīgumu un darījumu izsekojamību.
Padomes sēdē vairākkārt tika uzsvērta sabiedrības iesaistes nepieciešamība, ko var panākt, veidojot pozitīvus stimulus nodokļu maksāšanai, integrējot nodokļu un valsts budžeta tēmas izglītības procesā, kā arī kopumā valsts pārvaldei sniedzot kvalitatīvus un kompetentus pakalpojumus. Tikai sasaistē ar pārliecību par valdības prasmēm izmantot nodokļu ieņēmumus efektīvi var panākt ievērojamu progresu ēnas ekonomikas mazināšanā.
Galvenās "Valsts iestāžu darba plānā ēnu ekonomikas ierobežošanai 2016.-2020.gadam" ietvertās izmaiņas skars tādas nozares kā būvniecība un transports, arī tirdzniecība un pakalpojumu sniegšana. Ņemot vērā iepriekšējo pieredzi un starptautiskās labās prakses piemērus, plānā ir būtiski paplašināts to pasākumu apjoms, kas attiecas tieši uz šīm nozarēm. Tas arī sekmēs godīgu konkurenci šajās nozarēs, uzsver FM.
Galvenie uzdevumi ēnu ekonomikas mazināšanai būvniecībā ir - stiprināt galvenā būvuzņēmēja atbildību gan par būvobjektā notiekošo, gan par savlaicīgas un kvalitatīvas informācijas sniegšanu valsts kontrolējošām iestādēm; izvērtēt solidārās atbildības nodokļu jomā ieviešanas iespējas; ieviest darbinieku elektronisko uzskaiti būvobjektā; noteikt minimālo atalgojuma līmeni nozarē.
Pakalpojumu jomā galvenie uzdevumi ēnu ekonomikas mazināšanai ir - sakārtot vidi un informācijas pieejamību par nekustamo īpašumu īres tirgu, lai novērstu nodokļu nenomaksu par nereģistrētu saimniecisko darbību; ierobežot negodīgu komersantu iesaistīšanos apsardzes pakalpojumu darījumu shēmās; apkarot un ierobežot nelegālā audiovizuālā tirgus izplatīšanu.
Savukārt transporta jomā galvenie uzdevumi ir stiprināt prasības taksometru pakalpojumu sniedzējiem; pilnveidot PVN krāpšanas apkarošanu auto tirdzniecībā; cīnīties pret nodokļu nemaksāšanu transportlīdzekļu apkopes un remonta pakalpojumu sfērā, nosakot papildu prasības grāmatvedības kārtošanā.
Tirdzniecībā galvenie ēnu ekonomikas apkarošanas plāna uzdevumi ir sakārtot tiesisko vidi, lai pārbaudītu, vai ar maksājumu kartēm veiktie darījumi netiek slēpti; pilnveidot normatīvo regulējumu, kas ierobežo krāpšanos akcīzes preču jomā.
Sodu piemērošanas jomā paredzēts nodrošināt ātru un kvalitatīvu finanšu noziegumu izmeklēšanu un vainīgo saukšanu pie kriminālatbildības; izvērtēt iespēju ieviest mediācijas institūtu nodokļu strīdu risināšanai.
Komunikācijā un izglītošanā plānots informēt sabiedrību par to, ko nodara ēnu ekonomika ikvienam no mums, un iedrošināt ikvienu cīnīties pret ēnu ekonomiku; izglītot Latvijas jauno paaudzi un veidot jaunu nodokļu maksāšanas kultūru; informēt sabiedrību par valsts budžetā nomaksāto nodokļu izlietojumu un valsts sniegto pakalpojumu kvalitātes sasaisti ar nomaksāto nodokļu apjomu; ieviest kases čeku loteriju.
Iestāžu kapacitātes stiprināšanā paredzēta jaunu IT rīku izmantošana iestāžu darbībā, piemēram, efektīvākai informācijas un pieprasījumu apmaiņa starp Valsts ieņēmumu dienestu un finanšu iestādēm.
Tāpat paredzēts pilnveidot e-komercijas kontroli; stiprināt fizisko personu ienākumu analīzes procesu; stiprināt savstarpējo informatīvo palīdzību starp Latvijas un Baltkrievijas muitas dienestiem; nodrošināt personu identificēšanu pirms priekšapmaksas sarunu kartes iegādes.